"Medni nofilmēju ceļa posmā Kuldīga-Kabile uz šosejas P121. Brītiņu viņu pafilmēju, bet tas sapratu, ka pareizāk būtu netraucēt un ļaut viņam turpināt izrādīties, kā arī satikt izredzēto," raksta aculiecinieks.
Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja vadītājs, ornitologs Aivars Petriņš norāda, ka lasītājam bijusi darīšana ar tā saucamo "dullo medni". "Šādai medņu uzvedībai, kas nav bieža, iemesli nav izpētīti un pastāv tikai minējumi," teic Petriņš.
Vienlaikus ornitologs arī atzīst, ka nofilmētais nav unikāls gadījums. Par līdzīgām situācijām ziņo vai vēlāk uzzina no vairākām vietām valstī gadu no gada. "Drošas, ļaujot paņemt sevi rokās, pa retam mēdz būt arī medņu vistas, kas ielido un uzturas arī apdzīvotās vietās," zina stāstīt Petriņš.
Kopumā gan mednis ir visai uzmanīgs putns. No satikšanās ar cilvēku spēj izvairīties, kaut arī visu mūžu dzīvo nelielā skujkoku, galvenokārt priežu, meža teritorijā apmēram 40 līdz 60 hektāru platībā, vēsta Petriņš. Visbiežāk, rūpīgi ieskatoties, medņus var redzēt grants ceļu malās mežu masīvos. Galvenā medņu barība ir priežu skujas.
Saskaņā ar ornitologa sacīto, uzskata, ka šobrīd Latvijā ir ap 2800 medņu gaiļu. Medņi ir poligāmi, tie neveido pārus, kā arī tiem raksturīgs kolektīvais riests. Mātītes, pēc viņām vien zināmām pazīmēm, izraugās riestā gaili, ar kuru tad pārojas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
