Voldemārs Johansons it kā skaitās renesanses tipa mākslinieks, kurš savā radošajā praksē apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Var jau būt, bet vismaz šajā izstādē ar renesansi saistību saskatīju ļoti mazu. Tas gan nenozīmē, ka izstāde ir slikta. Tieši pretēji - tā pat ir ļoti interesanta. Vizuālie darbi ļoti labi sasinhronizējas ar muzeja telpu.
Šķiet, ka vislielāko interesi skatītājos izraisīja "dzīvais" mākslas darbs. Tā ir liela caurspīdīga kaste, kurā atrodas tūkstošiem skudru. Kastes vienā galā skudras veido savu cietoksni, bet otrā galā ir novietota pārtika, kuras sasniegšanai ir jāšķērso diezgan garš ceļš.
Skudru gājiens cauri kastes vidusdaļai, ar projektora palīdzību tiek pārnests uz sienu, kur veidojas dažādi interesanti zīmējumi. Daži saskata līdzību ar "La Scalas" pirmatnējiem zīmējumiem, bet citi - ar paša Voldemāra Johansona darbiem.