Vēlējos uzrakstīt par kārtējo "Teātris.zip." raidījumu, ko LTV translēja 2.februārī.

Man tomēr šķiet, ka šis raidījums nav pietiekoši novērtēts. Skaidrs, ka Teātris.zip ir privāta iniciatīva, nevis TV politikas rezultāts, bet tomēr. Īsti nezinu, kas izvēlējās rādāmās izrādes šim projektam, bet vismaz līdz šim redzētais man bija patiesi interesants. Lūk, arī Valmieras teātra izrāde "Heda Gablere" bija jauns atklājums. Gan šī teātra trupa, kuru, diemžēl, nav iespējas redzēt dzīvajā, gan H.Ibsena dramaturģiskais materiāls. Tēma, par kuru ikdienā neaizdomājamies, spēja izjust patiesas jūtas un kaislības, izrādās, ir patiesa priekšrocība.

Interesanti bija vērot arī  sarunu pirms un izrādes starplaikā. Ieva Puķe Valmieras teātra prīma vai dīva, vai vienkārši vadošā aktrise, acīmredzami arī apzinās savu statusu. Amizanti, kā viņa pat saviem kolēģiem īsti neļāva runāt, cik daudz viņai bija ko stāstīt. Cerams, ka ikdienas saskarsmē ar kolēģiem šis viņas statuss nerada problēmas. Jebkurā gadījumā aktiera spēja tik aizrautīgi vēstīt par savu darbu ir daudz pievilcīgāka, nekā tradicionālā mūsu aktieru nespēja pat divus sakarīgus vārdus patstāvīgi savienot.

Izrādē apskatītā tēma patiesi bija pārdomu vērta. Šķiet, te katrs varētu atrast savu skaidrojumu.Kāda tad ir Hedas problēma? Nespēja izjust patiesas cilvēcīgas kaislības. Bet traģiskākais, ka viņa nespēj pieņemt to, ka visi, kas viņai apkārt, to izjūt. Vai nav tā, ka arī ikdienas dzīvē sastopamies ar šādiem cilvēkiem, bet momentā neizprotam viņu uzvedības cēloņus?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!