Somugru tipa loks – rekursīva kompozīta loka modelis, kas parasti tiek veidots, salīmējot divas dažādu veidu koksnes – skujkoku (parasti kompresijas egli, kas augusi nelabvēlīgos apstākļos, kā rezultātā tai ir blīvāka koksne) uz loka vēderiņa un lapu koku (pārsvarā bērzu) – uz loka muguriņas. Šāds loka tips bija izplatīts vairākus tūkstošus gadu gan Ziemeļeiropā, gan Āzijā. Līdzīgu loku atliekas ir atrodamas Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas arheoloģiskajā materiālā. Šāds loks tika atrasts arī Novgorodā, veicot izrakumus pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, un 1967. gadā tas tika aprakstīts A. F. Medvedeva darbā par metamajiem ieročiem. Skandināvijā šis loka veids bija populārs vikingu periodā – ar tādu šāvis pats dievs Odins, kā minēts vienā no skandināvu balādēm, kā arī ir zināms loka skandināvu vīrieša vārds Finnbogi – "somu loks". Vēl 19. gadsimtā šādu loku izmantoja medībās no Somijas līdz pat Rietumsibīrijai.

Deviņpadsmitā gadsimta beigās šādu loku muzejam ziedoja kāda vācu ģimene un tagad tas glabājas muzeja ekspozīcijas ceturtās zāles vitrīnā. Grupa entuziastu 2012. gadā veica oriģināla mērījumus un fotofiksāciju, un jau 2014. gadā labākais Krievijas loku meistars Andrejs Afanasjevs no pilsētas Veļikije Luki izgatavoja divas precīzas šī loka replikas. Abām replikām tika veikti tehniski taktisko raksturlielumu mērījumi, pēc kuriem viens no lokiem ieņēma savu vietu muzeja kolekcijā.

Stāta projekta idejas autors Aleksandrs Redjko, tradicionālā loka šāvējs, divkārtējs Latvijas čempions apvidus lokšaušanā un IFAA pirmās pakāpes instruktors: ''Sākotnēji tika plānots izgatavot tikai vienu loka repliku muzeja kolekcijai. Kopā ar Eduardu tika uzrakstīta vēstule muzeja vadībai un muzejs izrādīja pretimnākšanu. Jau loka izgatavošanas procesā radās ideja izgatavot vairākus šī loka variantus no dažādām koksnēm, lai varētu izpētīt loka uzvedību, vērtējot izšautās bultas ātrumu un maksimālo attālumu, kādu tā var nolidot. Pateicoties loku meistara augstajam meistarībai un lielajai pieredzei, tika izgatavoti loki, kas precīzi atbilda oriģināla parametriem. Bez loku meistara Andreja Afanasjeva šis projekts nebūtu iespējams, jo viņa ieteikumi projekta laikā bija neatsverami. Andrejs atklāja, ka loku izgatavošanas procesā, tuvojoties oriģināla parametriem, loka pleci sāka strādāt vienmērīgi, kā rezultātā var secināt, muzeja 4. zālē esošais loks nav butaforija no muižas viesistabas sienas, bet pilnvērtīgs kaujas vai medību loks darba kārtībā. Projekta rezultātā tika izgatavoti divi loki – ar kadiķi loka vēderiņā, lazdu un kļavu muguriņā, attiecīgi ar 21 un 24 kg atvilkuma spēku. Loku izmēģinājumu rezultātā tika noskaidrots no šiem lokiem izšauto bultu ātrums un maksimālais attālums, ko nolido bultas.

Projekts vēl nav noslēdzies, bet muzeja īpašumā nodotais loks ir tikai vienas stadijas noslēgums. Šī projekta ietvaros tiks veikta muzejā esošā loka oriģināla koka šķiedru analīze, lai precīzi noteiktu, no kā ir izgatavots šis eksemplārs, kā arī tiks izgatavotas vēl citas replikas, lai padziļināti izpētītu šādu loka veidu īpašības, kā arī pārbaudītu dažos vēsturiskos avotos esošās informācijas patiesumu par šo ieroču faktisko pielietojumu.''

Foto: Martiņš Lablaiks.