"Somijas vasara ir daudz īsāka par mūsu silto periodu. Laikam, tāpēc somi steidz šo nelielo laika sprīdi izmantot pilnā apjomā," stāsta portāla "Delfi" lasītājs no Somijas Leons Stiprais.
"Piemēram, Haminas pilsētas baznīcas no 1. jūnija, pretēji ziemas periodam, ir atvērtas katru dienu, izņemot pirmdienas. To pašu var teikt par Tirgoņa muzeja kompleksu un Haminas RUK- Rezerves virsnieku skolas kara muzeju.
Strādā arī senais Pulvera pagrabs no Katrīnas Lielās laikiem, kas tagad ir pārvērsts par iztādes zāli. Nesen tur notika stikla meistares Ādas Vainio (Aada Vainio) personālizstāde. Pašlaik izsādītas savdabīgas abstraktās gleznotajas Ullas Laisi gleznas.
Paēdot pusdienas bjušajā Krievijas imperatora kadetas skolas priekšnieka mājā, tagad restorānā, var apskatīt gan seno telpu interjeru, gleznas, vecus ieročus un suvenīrus no visas pasaules. Jo paralēli telpas tiek īrētas paramilitārajām organizācijām un biedrībām. Ir vēl restorāns - ēdnīca pašā Haminas pilsetas bastionā. Tur pabijis pasaulslavenais karavadonis Aleksandrs Suvorovs. Tas pats, kas piedalījās Jemeļjas Pugačova sacelšanās apspiešanā un vedis Krievijas imperatora armiju pāri Alpu kalniem.
Plakāti burtiski "uzsprāgs" piedāvājot visa veida koncertus. Piemēram, sevi paklausīties piedāvāja jaunais ērģelnieks Matti Vakanainens.
Sporta iespējas ir plašas. Jo mazajā Haminas pilsētā ir Olimpiskā standarta stadions, beisbolla laukums, piepūšamā telts, kuras laukums atļauj spēlēt rokas bumbu un florbolu. Protams, arī ledus halle. Ir vairāki tenisa korti.
Bija izdevība redzēt kā šī gada tenisa sezonu atklāja Haminas pilsētas mērs Hannu Muhonens, kurš spēlēja ar mazu ķiparu. Laikam nākošo Somijas sporta zvaigzni.
Runājot par koncertu iespējām - jāmin abas Haminas pilsētas baznīcas, kurās notiek dažāda veida koncerti. Katrā pilsētas baznīcā ir vairāki ērģelnieki, kuri māk arī labi dziedāt. Konkurence starp viņiem ir liela. Ērģelnieki palīdz organizēt koncertus ne tikai baznīcās. Esmu manījis viņus arī Haminas pilsētas teātra kolektīvā. Teātri nav profesionālie. To skaits Somijā pārsniedz trīs simtus.
Šoreiz sīkāk par Haminas Vasaras teātri. Pārsteidza viņu drosme. Jau sen visu pilsētu pārpludināja reklāmas afišas ar ziņu par pasaulē pazīstamākā somu romānu rakstnieka Arto Pāsilinna dramatizējumu.
Uzveduma dramaturgam Juha Vuorinenam un teātra režisorei Pia Lunkkai, kā arī kostīmu māksliniecei Tiinai Sunilai jābūt patiešām drosmīgiem. Jo romāns "Gaudojošais dzirnavnieks" ir tulkots daudzās valodās. Arto Pasina romāni ir tulkoti apmēram trīsdesmit valstu valodās. Latviešu valodā ir tulkoti tikai četri romāni. Tajā skaitā " Ej, un meklē", " Ādams un Ieva" un erotiskais romāns " Desmit rīvītes".
Luga stāsta par naivās ciema meitenes un dzirnavnieka mīlas stāstu. Ta ir traģikomēdija. Galvenās lomās ir Marianne Hagmane un Olle Tepponens. Spilgtas ainiņas spēja attēlot policists - Raimo Kaistala, dzērājs pastnieks - Jans Mukkenens (Jan Mykkānen) un ciema dakteris - Juha-Pekka Putkonens. Lielisks akcents bija arī psihiatrikās slimnīcas ainā - psihiatrs Toni Ristava.
Pārsteidza somu māka pasmieties pašiem par sevi. Apaļīgās sievas nekautrājas krītot parādīt savas sievišķīgās bumbierenes. Somi vispār ir bez kompleksiem. To veicina somu pirtis. Bērnu dārzos, skolās un uz ielas viņi redz visdažādākos tipāžus. Resnus, tievus un cilvēkus ar sevišķām vajadzībām. Pārsteidza ainiņa, kur ciema mācītājas kundze savā degsmē noķert " tikumības" pārkāpējus - mīlniekus nogrūž zemē pašu Dievu to kungu, kurš nelaikā nostājās tai ceļā. Amfiteātra sānu spārna skatītāji to gan varēja nepamanīt. Arī to, ka abi mīlnieki tālumā satiekas un laimīgi apkampušies dodas svešumā. Nedaudz traucēja arī augstie mieti, kuri kā nelaimes zīmes, saturēja malkas grēdu. Pārāk augsti.
Kopumā iespaids, ka tas ir mūsu lugas "Sūnu ciema zēni" un "Skroderdienas Silmačos" apvienojums. Iztrūka tikai mūsu jautrās dziedāšanas - "Lai iedzeram, lai svinam šai svētku vakarā..."
Tas nu latviešiem šeit tiešām pietrūkst."
