"Zinu, ka katrai armijai ir savas treniņa un audzināšanas paņēmieni. Krieviem tā bija, cik atceros, vairāk tēmēta uz smadzeņu skalošanu. Arī nežēlīga fiziskā sagatavošana.
Vācu armijā gandrīz viss salikts pa plauktiņiem. Instrukcijas katram dzīves gadījumam. Kārtība balstīta uz valsts konstitūciju un punktuālu drošības tehnikas ievērošanu. Piemēram, apmācīt karavīru izjaukt un salikt ieroci nedrīkstēja, ja priekšplānā atradās cilvēki. Nemaz nerunājot par šaušanas nodarbībām.
Latvijas armija, cik zinu, sākumā mētājās par Zviedrijas, Dānijas un ASV armijas karavīru apmācības modeļiem. Protams, Latvijai "pie kājas bija piesieta" PSRS armijas pieredzes nasta.
Tomēr, uzskatu, ka mazai valstij ir jāņem piemērs tikai no mazo valstu armijas apmācības metodēm.
Somijas armijai cauri vijas cilvēciskā pieeja. Jo viņi nepiedzīvoja boļševiki bezcilvēcisko attieksmi attiecībā pret cilvēku resursiem. To nepieļauj arī Somijas depresīvais laika cikls. Bioloģiskā nakts tur ir par mēnesi garāka, salīdzinot ar Latviju. Protams, rūgtā pieredze karam ar Staļinisko armiju. Jāņem vērā, ka arī Somiju ir skārusi narkotiku, alkohola un datorspēļu tumšā puse. Par nākošiem rezerves virsniekiem nedrīkst kļūt vājie un nelīdzsvarotie.
Par RUK kursantu var kļūt tikai nokārtojot attiecīgos fiziskos normatīvus. Vajadzīga vidusskolas izglītība. Vispirms jāpierāda sevi nodienējot deviņus mēnešus savā karaspēka daļā.
RUK apmācību cikls ir deviņdesmit dienas. Vairāk tas balstīts uz lauku apmācības metodēm.
Pārsvarā fiziskās nodarbības ir sporta spēļu veidā. Stingri ievērojot iesildīšanās ciklus.
Svaigais gaiss, kontakta refleksi,kas izsit adrenalīnu, testosteronu un dopamīnu, nodrošina slēptu eiforijas stāvokli, kas uz visu mūžu atstāj pozitīvas atmiņas par šo periodu.Ir arī peldēšanas nodarbības ezeros un pilsētas baseinā.Visas nodarbības orientētas uz armijai nepieciešamo elementu izstrādi.
Pozitīvu gaisotni rada Atvērto durvju diena. Tad jaunie karavīri demonstrē saviem radiniekiem un viesiem savas zināšanas un māku rīkoties ar sarežģīto armijas tehniku. Prettanku modernie ieroči, prettanku mīnas, mīnmetēji, bruņumašīnas-amfībijas. Sakaru un uguns koordinēšanas aparatūras. Maskēšanās tērpi un strēlnieku ieroči.
Spilgtu akcentu ienes, nu jau arī Latvijā pazīstamais, Kirkko jervi maršs. Kur gala mērķi ir jāsniedz visam vadam pilnā sastāvā. Neskatoties ne uz ko.
Romantisko pusi un pat slavu pa visu Somiju rada Rožu kara diena. Tie ir kursa beigšanas svētki pirms eksāmeniem un ieskaitēm. Programmā ir grupu teātra uzvedumi, vakara balle un nakts salūts.
Pēc tam seko divu nedēļu ilgs eksāmenu un ieskaišu laiks.
Un tieši tad seko galvenā ieskaite. Individuālais orientēšanās maršs, kas beidzas ar noteiktu skaitu šķēršļu joslas apļu veikšanu .
Ja sākumā kareivis vēl maršē, kā pazīstamā vācu "Pumpiņ- rasā" marša taktī, tad vēlāk jau ieslēdzas lēnais valsis un pat sabojātas plates velkošā melodija. Aizmiglots skatiens. Barjeras vairs negrib laist pārgurušo ķermeni pār sevi. Bedre liekas tik dziļa, ka izkļūt no tās gandrīz nav iespējams. Redzēju karavīru, kas pusnemaņā rāpus centās smago somu grūst sev pa priekšu ar galvas palīdzību. Retais vairs var uz slīpās barjeras nokļūt ar visu mugursomu. Citam to neizdodas pat uzsviest uz barjeras. Tikai pēc vairākiem mēģinājumiem to izdodas pārvarēt arī pašam.
Kāpēc pēkšņi tāda cieta pieeja? Mērķis viens. Palīdzēt saprast karavīram atbildēt uz jautājumu. Vai es gribu turpināt dienēt armijā virsdienestā? Vai es varu iet tālākai karjerai uz virsnieka skolu?
Jo ir vajadzīgas divas komponentes, lai to varētu. Vajag gribēt un varēt. Te nepietiek ar padomju laikā mums iepotētiem audzināšanas paņēmieniem. Partijas spēcīgo lomu un citām tikumības muļķībām. Daudz kas atkarīgs no ģenētiskā faktora. Vidēji kursu nepabeidz 16 cilvēki.
Svinīgā izlaiduma akta un parādes laikā jaunajam apakšvirsniekam jau ir atbilde nākotnes mērķiem."
