Ja pirms 20 gadiem, veidojot Latvijas likumdošanu, neviens nebija aizdomājies par stingrāku regulējumu normatīvajos aktos, tad ir pēdējais laiks to darīt. Šajā laikā Latvijas dabā ir nonākušas simtiem tūkstošu tonnas būvniecības atkritumu. Ekonomikas izaugsmes veicinātais būvniecības tempu pieaugums tikai palielinās būvniecībā radušos atkritumu nonākšanu mežos, pļavās, uz citiem piederošas zemes. Ja vien mēs tagad, kopīgiem spēkiem, tam nepieliksim punktu. "Tagad" ir atslēgas vārds, lai apturētu būvgružu nonākšanu dabā, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešams valdības un likumdevēja atbalsts.
Runājot medicīnas terminos – "slimība ir ielaista, bet ārstējama". Es redzu vairākus ceļus, ko mēs varam darīt, lai risinātu situāciju ar nelegālajām būvgružu izgāztuvēm.
Pirmkārt, BIS [Būvniecības informatīvā sistēma] un BRAPUS [Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma] sistēmu salāgošana, kas dotu iespēju vides inspektoriem izsekot būvniecībā radušos atkritumu plūsmai, būs dzīvotspējīga tikai gadījumā, ja šī izsekošana praksē katram būvobjektam arī tiks īstenota. Jānostiprina mehānisms, ka būvobjekts nevar tikt nodots un pieņemts ekspluatācijā, ja vienlaicīgi BIS un BRAPUS sistēmās nav skaidri izsekojama būvobjektā radušos atkritumu plūsma un to nonākšana legālā pārstrādes vai apglabāšanas vietā. Par atkritumu plūsmu no būvobjekta atbildību ir jāuzņemās būvniekam, pārkāpumu gadījumos paredzot nopietnas sankcijas, kas pat varētu apdraudēt turpmāku dalību publiskajos iepirkumos.
Otrkārt, BIS un BRAPUS sistēmu salāgošana neietekmēs "mazo" remontdarbu veicējus un darbu rezultātā radušos atkritumu nonākšanu pārstrādē vai apglabāšanā legālās vietās. Tas joprojām būs "melnais caurums", ja mēs tagad neizstrādāsim efektīvu mehānismu, kā sakārtot arī šo sfēru. Te svarīgs ir kontroles mehānisms, tāpēc citām institūcijām ir jānāk palīgā Valsts vides dienestam. Uzskatu, ka liels uzsvars jāliek uz Valsts policiju un pašvaldības policiju, kurām kompetences robežās jāpalīdz izķert būvgružus pārvadātājus, kuri sniedz pakalpojumu bez nepieciešamajām atļaujām. "Pelēkā" sektora īpatsvars būvgružu pārvadājumos ir milzīgs, tāpēc šeit es skatos arī uz Valsts ieņēmumu dienesta iesaisti. Esošais kontroles mehānisms ir nepilnīgs, tāpēc uzņēmēji sagaida konkrētus risinājumus, lai nozarē valdītu godīga konkurence - brīvi piedāvātu un sniegtu pakalpojumus tikai tie būvgružu pārvadātāji, kuriem ir nepieciešamās atļaujas un kuri maksā valstij nodokļus.
Īstenojot šos pasākumus, mums ir lielas cerības sakārtot būvgružu apsaimniekošanas sfēru un mazināt nelegālo būvgružu apsaimniekotāju īpatsvaru. Taču to iespējams izdarīt tikai visiem kopā, iesaistoties likumdevējam un visām atbildīgajām ministrijām un iestādēm.
Tāpēc pateicamies visām akcijā iesaistītajām pusēm – akcijas "Pieķer būvgružotāju! II" patronam, LR Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedram Ingmāram Līdakam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijas, Latvijas pašvaldību savienībai, Valsts vides dienestam un visiem citiem, kuri meklē labākos risinājumus būvgružu problēmas risinājumiem. Ceru, ka mums izdosies kontroles sistēmu sakārtot tā, lai šī gada akcija "Pieķer būvgružotāju! II" būtu pēdējā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
