Portālam adresētajā vēstulē minēts, ka vīrietim ar otrās grupas invaliditāti, garīgu atpalicību un viņa ģimenei telpas Grupu dzīvoklī jāpamet līdz 31. decembrim, kad beidzas īres līgums. Pretējā gadījumā vīrietim draud tiesu darbi un izlikšana.
"Ļoti satrauc fakts, ka Latvijas Samariešu apvienības (LSA) direktors A.Bērziņš 2016.gada 1.decembra vēstulē NR.1-6/565 atkārtoti draud ar tiesu un izlikšanu no dzīvokļa grūtniecei 6.mēnesī ar divgadīgu meitu un vīru ar smagu invaliditāti ar garīgās veselības problēmām," portālam "Delfi" stāsta biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Neibults-Miebolts.
Grupu dzīvoklis ir vieta, kur jaunieši un arī pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem un otrās grupas invaliditāti dzīvo un apgūst patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas. Latvijas Samariešu apvienība savā pārziņā Grupu dzīvokļus pārņēma 2003. gadā, minēts biedrības mājaslapā.
Invalīdu tiesību aizsardzības centra sūtītajā vēstulē minēts, ka, izliekot ģimeni uz ielas un nenodrošinot viņiem citu mājvietu, nu apdraudēta ir šo cilvēku veselība, kā arī liegtas Satversmē garantētās tiesības uz dzīvību grūtniecei un viņas gaidāmajam mazulim.
Savukārt Samariešu apvienība kategoriski noliedz, ka vīrietim vārdā Juris un viņa ģimenei, kura pašlaik mitinās organizācijas telpās Maskavas ielā, Rīgā, draudēts ar izmešanu uz ielas. "Mēs nedraudējām, mēs informējām. Juris grupu dzīvoklī mitinās jau vairāk nekā desmit gadus, kopš 2003. gada. Esam ārkārtīgi priecīgi, ka šajā laikā viņš ir iemācījies patstāvīgi dzīvot, viņš strādā mūsu organizācijā par šofera palīgu, viņam ir sieva un ģimene," pauž Samariešu organizācijas direktors Andris Bērziņš.
Bērziņš arī akcentē, ka ģimene nav nenodrošināta, jo strādā arī sieva, ģimene spēj pati par sevi parūpēties. Taču šobrīd plānots paplašināt Grupu dzīvokļus, rindā gaida cilvēki, kuriem šis pakalpojumiem ir patiešām nepieciešams, bet viņiem nav atbrīvojusies vieta.
Jau 2014. gadā sociālais dienests Juri atzinis par spējīgu patstāvīgi dzīvot. Rīgas Sociālās pārvaldes galvenā speciāliste Zenta Čevere pauž, ka tas noticis pēc tam, kad Juris uzrakstīja iesniegumu, ka atsakās no Grupu dzīvokļa pakalpojuma un ir gatavs pats sākt neatkarīgu dzīvi.
Tomēr, jau nākamajā gadā viņš ar samariešiem noslēdza līgumu par telpu īri turpat Grupu dzīvokļos. "Mēs sapratām, ka Jurim ir vajadzīga palīdzība, mums atbrīvojās istabas, tāpēc atļāvām viņam palikt," stāsta Bērziņš. Jurim jāmaksā par īri un jāsedz komunālie maksājumi, taču pašlaik viņš, kā pauž samariešos", ir sakrājis nenomaksātu komunālo un īres maksājumu parādu, ko segusi organizācija.
Jura un viņa ģimenes iespējamā palikšana kopmītnes tipa Grupu dzīvokļu telpās bažīgu dara gan Bērziņu, gan arī Sociālās pārvaldes vadītāju. Jaunā ģimene, pagaidām trīs cilvēku sastāvā, dzīvo 17 kvadrātmetru lielā istabiņā, kas atrodas koridorī starp vēl 28 istabiņām. Sanitārās telpas, tostarp virtuve, dušas un tualete ir koplietojamas. Tās lieto vēl 27 cilvēki.
"Jurim un viņa ģimenei tomēr būtu jāpadomā par vidi, kurā uzaug viņa bērni. Vai zīdainim un divgadniekam ir piemēroti palikt mazā istabiņā starp citiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem dažiem notiek slimības saasinājumi?" pauž Bērziņš.
Rīgas sociālās pārvaldes vadītāja Čevere stāsta, ka ģimenei nedraud nonākšana un nosalšana uz ielas. Sociālais dienests Jurim piedāvā iespēju 1. janvārī pārvākties uz īslaicīgās uzturēšanās dzīvokli Burtnieku ielā, Rīgā. Šeit ģimene var uzturēties līdz sešiem mēnešiem, vai arī ilgāk, ja tas nepieciešams. Tāpat sociālais dienests pats saviem spēkiem atradis četrus ģimenei piemērotus dzīvokļu īres piedāvājumus. Sociālajam dienestam, atkarībā no Jura un viņa ģimenes ienākumiem, ir iespēja arī sniegt finansiālu palīdzību komunālo maksājumu vai īres segšanai.
Darbinieki vairākkārt ir aicinājuši vīrieti uzrakstīt iztikas līdzekļu deklarāciju maznodrošinātā statusa piešķiršanai, kas ļautu saņemt atbalstu dzīvojamās platības jautājumā. Tagad Jurim atliekot vien iestāties sociālo dzīvokļu rindā Mājokļu un vides departamentā. Čevere teic, ka ģimenei uz mitekli būtu jāgaida aptuveni vienu gadu.
"Jāsaprot, ka samariešu telpās ģimene nevarēs mitināties mūžīgi. Ja ne janvārī, tad februārī vai martā, organizācija būs spiesta vērsties tiesā, lai ar tiesas lēmumu ģimene telpas atbrīvotu," teic Čevere. Viņa pauž, ka sociālais dienest ir vairākkārt mēģinājis un joprojām mēģina palīdzēt Jurim, piemēram, piedāvājot iespēju dzīvot pagaidu dzīvoklī Burtnieku ielā, kur ģimenei būtu pieejams ap 30 kvadrātmetru liels dzīvoklis ar labierīcībām un virtuvi, taču līdz šim viņš piedāvājumus ir ignorējis, no tiem atteicies.
Grupu dzīvokļos ik gadu uzturas aptuveni 150 cilvēku, bet seši septiņi cilvēki uzsāk patstāvīgu dzīvi, stāsta Sociālajā pārvaldē.
Tikmēr Neibults-Miebolts savā iesniegumā uzsver, ka "lūdzam LSA direktoru Bērziņu pagarināt līgumu līdz jauna piemērota dzīvokļa piešķiršanai. Vienlaikus lūdzam LSA direktoru A.Bērziņu kopā ar Rīgas Domes vadību, Labklājības departamentu un Sociālo jautājumu komisiju piešķirt šai ģimenei dzīvokli ar ērtībām sociālo dzīvokļu mājā, ņemot vērā, ka vīrs šajā Grupu dzīvokļu pakalpojumu projektā ir ieslēgts jau no 2003.gada, 13 gadus, ko vajadzētu ieskaitīt Sociālo dzīvokļu rindas gaidīšanas laikā."