Nesen biju Daugavgrīvas pludmalē un kļuvu par neparasta notikuma liecinieku. Manu uzmanību pievērsa cilvēki, kuri, sastājušies ap koku un skatoties galotnē, kaut ko sparīgi apsprieda.
"Tā ir vāvere," teica viens. "Nē, liekas, ka tas ir kaķis," viņam iebilda kāds cits indivīds. Vēl kāds ap koku stāvošais cilvēks norādīja, ka galotnē esošais zvēriņš ļoti atgādina jenotu. Savukārt, es teicu, ka tas ir bebrs.
Taču ar sava fotoaparāta palīdzību es saskatīju to, ko neviens vēl nebija nosaucis. Bērza galotnē sēdēja sesks, kur bija ielenkušas vārnas. Tās, skaļi ķērcot, lidinājās seskam apkārt, cenšoties ieknābt dzīvniekam astē. Iespējams, viņas centās aizsargāt savu ligzdu.
Sesks nepadevās un prom nebēga. Tā vietā dzīvnieks veica akrobātiskas kustības, izvairoties no vārnā. Varbūt viņš gribēja baudīt sauli, bet varbūt – pamieloties ar ko gardu, kas atrodams ligzdā.
Aptuveni 15 minūtes vēroju notiekošo un turpināju savu ceļu uz jūru, tā arī neuzzinot, kā šis stāsts beidzās.