Valdis Gavars: Torņakalna kapi ir Rīgas vēstures liecība  (38)

Par Jāņa draudzes kapsētu tie kļuva tālajā 1769. gadā, bet jau pirms tam rakstos bija pazīstami kā Daugavas pārcēlāju un zvejnieku kapi.

1989. gadā tika veikta kapu apskate un tā laika situācijas novērtēšana. Pēc 20 gadiem, kad 2009. gadā tika sākta Torņakalna kapu atjaunošana, bija nopostīti vairāk nekā 60 procenti pieminekļu. Laika zobs, vandaļi un zagļi bija paveikuši savu, un šī Latvijas vēstures daļa strauji grima aizmirstībā.

Vienīgā iespēja bija strauji ķerties pie kapu sakopšanas un atjaunošanas, kamēr vēl bija, ko glābt. Toreiz 2009. gadā kāds tā laika "Saskaņas centra" deputāts iebilda pret nepieciešamību kapus atjaunot, jo tur, lūk, esot apglabāti tikai vācieši. Ieradies kapos, viņš redzēja, ka tieši pie ieejas ir liels piemineklis kādam Krievijas armijas virsniekam. Kapos ir apglabāti gan latvieši un krievi, gan vācieši un ebreji. Tā ir mūsu daudznacionālā vēsture, un kapi ir tās viena no liecībām.

Pirms četriem gadiem tika sākta kapu atjaunošana, pieminekļu restaurācija vai dažkārt vienkārša pacelšana no vietas, kur tas apgāzts. Tika apgriezti krūmi, attīrītas ejas un atjaunota sēta ap kapiem. Nesen jaunu vizuālo tēlu ieguva Esenberģu Jāņa, Natālijas Draudziņas un Marijas Vecrumbas piemiņas vietas. Kapos regulāri notiek talkas.

Liela nozīme ir kapu atvēršanai, atļaujot tajos atsākt apbedīt tuviniekus. Šis svarīgais lēmums savā veidā atdzīvina Torņakalna kapus, jo padara tos aktuālus ne tikai no vēsturiskā, bet arī ikdienas viedokļa. Cilvēki tiek apglabāti, viņus apmeklē tuvinieki, tādējādi aktualizējas nepieciešamība uzturēt kapus pienācīgā stāvoklī, nepieļaut vandalismu un jau laikus informēt par novērotām nekārtībām, kā arī rūpēties par to profilaksi.

Torņakalna kapi kā vēstures liecība un nu jau arī kā apglabājumiem atvērta kapsēta atgūst savu vērtību. Tomēr ir kāds svarīgs nosacījums, kas jāizpilda, lai pozitīvā attīstība turpinātos, un tā vārds ir drošība. Lielāko daļu pieminekļu nopostīja dažādi huligāni un vandaļi, bet sev vajadzīgus materiālus, kā krāsaino metālu, kapu plāksnes paņēma zagļi.

Kapu atvēršana dod papildu drošības elementus, jo apglabāto tuvinieki pievērš uzmanību ne tikai sava kapa, bet arī visas kapsētas drošībai, tomēr visu nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem. Es kā Rīgas domes deputāts uzskatu, ka ir jāatjauno Pašvaldības policijas struktūrvienība, kas rūpējas tieši par drošību kapos. Laikā, kad šī vienība bija, pārkāpumu un vandalisma aktu bija daudz mazāk.

Latviešiem ir īpaša kapu kultūra, tādēļ svarīgas ir jebkādas aktivitātes, kas vērstas uz kapu sakopšanu un atjaunošanu. Nesen Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti apmeklēja vairākas kapsētas, arī Meža kapus. Tika uzklausīts ierosinājums atjaunot asfaltēto ceļu Čakstes gatvē. Ja koki ir sakopti, tad ceļš un krūmi nav pienācīgā stāvoklī. Deputāti piekrita nepieciešamībai restaurēt arī Meža kapu balto krustu daļu.

Kļūstiet par DELFI Aculiecinieku! Sūtiet foto, video reportāžas vai savu viedokli par sabiedrībā aktuāliem notikumiem uzaculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un kļūstiet par DELFI Aculiecinieka autoru! Reģistrētie autori par publikācijām saņem DELFI dālderus, kurus iespējams apmainīt pret vērtīgām balvām.