Pilsoniskās sabiedrības pamatā ir cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupās un organizācijās, pamatojoties uz visdažādākajiem kritērijiem. Tā ir izplatīta prakse Latvijā – savas organizācijas ir pensionāriem, autopārvadātājiem, futbolistiem, līviem, māmiņām. Dīvainā kārtā līdz šim brīdim retais izņēmums no šīs tendences bija Latvijas nepilsoņi.
Nepilsoņa statuss ir unikāls. Nepilsonim nav nevienas valsts pilsonības, bet viņam ir īpaša Latvijas Republikas pase un uz viņu attiecas Latvijas diplomātiskā aizsardzība ārvalstīs. Analoģisks statuss ir tikai Igaunijā. Gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī ir atzīts, ka nepilsoņa statuss ir problēma, kura jārisina. Dīvaini, ka līdz šim brīdim problēmu risināja, nekonsultējoties ar tiem, kurus tā skar. Nepilsoņu vārdā uzstājās dažādu partiju politiķi, kurus ievēlēja un kuri atbild tikai pilsoņu priekšā.
Kāpēc valsts ir gatava runāt ar māmiņām un tabakas lobiju, bet nerunā ar nepilsoņiem? Atbilde ir acīmredzama – tāpēc, ka nepilsoņi slinkuma vai neizpratnes dēļ joprojām nav organizējušies un nav izvirzījuši savus pārstāvjus. Beidzot tas ir noticis. Liekas, valstij būtu jāpriecājas – ir parādījies sarunu partneris. Tā vietā saņemam pārsvarā negatīvas atsauksmes.
Situāciju var labot, 15.jūnijā - savā pirmā sēdē - Nepārstāvēto parlaments ir oficiāli griezies pie Valsts prezidenta, Saeimas, valdības un pašvaldībām ar aicinājumu uzsākt konstruktīvu sadarbību. Reakcija uz šo aicinājumu parādīs, kā dažādi valsts varas atzari respektē pilsonisku sabiedrību un tās leģitīmus pārstāvjus.
Daudz strīdu izraisīja Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās nobalsojošo skaits. 15 134 cilvēki – tas ir daudz vai maz, ja Latvijā ir ap 300 tūkstošiem nepilsoņu, turklāt šajās vēlēšanās varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji neatkarīgi no pilsonības?
Principā vēlēšanas varēja vispār nerīkot. Vairākums sabiedrisku organizāciju dzīvo bez tām, un tas nekādā veidā neietekmē viņu leģitimitāti pārstāvēt noteiktas intereses. Paskaidrošu izmantojot savu piemēru. Nesen esmu kļuvis par pensionāru – pievienojos iedzīvotāju grupai, kura ir pat lielāka nekā nepilsoņi. Manas pensijas lielums mani ļoti interesē, domāju, ka pat vairāk, nekā daudzus nepilsoņus interesē Latvijas pilsonības iegūšana.
Es zinu, ka pastāv kāda Pensionāru federācija, kura ved sarunas ar valdību, pārstāvot visus pensionārus, tai skaitā mani. Es ne tikai neesmu šos pārstāvjus vēlējis, es pat nezinu, kas viņus ir iecēlis un kas ir šīs federācijas biedri. Taču es uzticos šiem cilvēkiem, kas sabiedriskajā kārtā uzņēmās pienākumu un atbildību par šo darbību. Ko es darīšu, ja man radīsies pretenzijas pret Pensionāru federāciju? Sākumā iestāšos federācijā un mēģināšu pārliecināt vairākumu, ka viņiem ir jādarbojas citādi, tā, kā uzskatu es. Ja tas neizdosies – es sapulcēšu līdzīgi domājošus, un mēs organizēsim citu pensionāru apvienību. Pēc tam pieprasīsim valdībai, lai mūs arī iekļauj sarunu vedēju grupā par pensionāru problēmām. Kamēr mēs to neesam izdarījuši, valsts pilnīgi pamatoti uzskata Pensionāru federāciju par vienīgu leģitīmu pensionāru pārstāvi. Savukārt pensionāri, tai skaitā es, prātīgi uzskata, ka labāk ir uzticēt vienai organizācijai pārstāvēt pensionāru intereses, nevis taisīt kašķi par sīkumiem.
To pašu var pateikt par nepilsoņiem. Pilnīgi pietiekami būtu organizēt Nepilsoņu kongresa dibināšanas sapulci un ievēlēt tās padomi un valdi. Kamēr nebūtu parādījusies cita organizācija, kas darbojās nepilsoņu vārdā, kongress būtu vienīgais leģitīms šo iedzīvotāju kategorijas interešu paudējs. Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanām bija cita nozīme, tās tika rīkotas, lai apvienotu dažādu uzskatu paudējus un strukturētu Nepilsoņu kongresu. Nepilsoņu starpā ir dažādi viedokļi, kā risināt pastāvošās problēmas. Vēlēšanas parādīja, kam uzticas 15 tūkstoši aktīvāki šīs sabiedrības daļas pārstāvji. Diez vai Latvijā ir cita sabiedriskā organizācija, kuras augstāko institūciju ievēl lielāks ieinteresēto personu skaits.
Tāpēc runas par to, ka nepilsoņi ignorēja šīs vēlēšanas ir nevietā. 15 tūkstoši cilvēku ir aktīvi atbalstījuši organizāciju, bet 285 tūkstoši izdarīja to klusējot. Septiņu mēnešu laikā kopš iniciatīvas publicēšanas par Nepilsoņu kongresu neviens nepilsonis nav paziņojis par vēlmi veidot konkurējošu pārstāvniecisku organizāciju un publiski nav izteicis neuzticību iniciatoru grupai. Esmu pilnīgi drošs, ka Zemnieku Saeimu un Latgales Saeimu ievēlēja mazāks zemnieku un latgaļu skaits, bet šīs organizācijas ir atzītas par zemnieku un latgaļu pārstāvjiem.
Tādējādi valstij un sabiedrībai ir jāatzīst, ka nav citas nepilsoņu pārstāvošas organizācijas. Problēma ir jārisina, sadarbojoties ar tiem nepilsoņiem un aktīvistiem, kas ir saņēmuši pārliecinošo uzticības mandātu no pārstāvamas sabiedrības daļas. Jebkādu cita pieeju nepilsoņi uztvers kā valsts pamatu, tas ir Satversmes 1.panta, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, apdraudējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
