Slēgtā pensiju fonda uzkrājumu Ingrīda izņēma šī gada februārī, sasniedzot 55 gadu vecumu. Par naudu, no kuras tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), viņa iegādājās nekustamo īpašumu. "No summas atvilkts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, taču, ņemot vērā šo uzkrājumu, man vairs nav neapliekamā minimuma, proti, ienākuma nodokļa atskaitījumi no algas ir lielāki," klāsta Ingrīda. "Kabinetā esam piecas darbinieces ar vienādu algu un vienādu darba apjomu, bet es saņemu par apmēram 20 eiro mazāk nekā pārējie darbinieki," viņa piebilst.

Ingrīda tomēr cer, ka "negodīgi ieturēto nodokli" izdosies atgūt 2019. gadā, aizpildot deklarāciju par 2018. gadu. "Negribu valstij izsniegt bezprocentu kredītu, sevišķi iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā," teic Ingrīda, kura klātienē vērsās arī VID, taču nav apmierināta ar saņemto skaidrojumu.

Valsts ieņēmumu dienestā gan norāda – viss ir korekti. Saskaņā ar formulu, kādu paredz nodokļu reforma, prognozētā neapliekamā minimuma aprēķinos pirmajam pusgadam – no janvāra līdz jūlija beigām – VID balstījies uz ziņām par personas ieņēmumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim. Šajos aprēķinos summē pilnīgi visus personas ienākumus, ko apliek ar nodokli, tostarp arī pensijas ieņēmumus. "Pensijai pielīdzināms ienākums, kā arī ieņēmumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli," iemeslus, kāpēc Ingrīdas ikmēneša neapliekamā minimuma kalkulācijās iekļauti arī slēgtā pensiju fonda uzkrājumi, precizē VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Viena gada laikā VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu rēķina divreiz. Kalkulējot neapliekamo minimumu otrajam pusgadam, proti, periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim, VID balstās uz aktuālākiem datiem par personas ienākumiem – par laiku no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. "Tātad VID divas reizes gadā, ņemot vērā iepriekš saņemtā ienākuma apmēru, aprēķina īpaši nodokļu maksātājai noteiktu naudas summu, kas netiks aplikta ar nodokli," vērš uzmanību Augstkalne-Jaunbērziņa. "Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju," pauž VID pārstāve.

Ja Ingrīdas ikmēneša alga un vienīgie ienākumi otrajā rēķināšanas periodā saglabāsies 670 eiro "uz papīra", tad piemērojamais ikmēneša neapliekamais minimums laikam no augusta līdz 31. decembrim būs 282,86 eiro. "Kundzei nebūs jāgaida nākamais gads, lai atgūtu neapliekamo minimumu, ko neizmantoja no šī gada janvāra līdz jūlijam, jo no augusta līdz gada beigām tas būs palielināts par iepriekš neizlietotā minimuma daļu," lēš VID pārstāve.

Dienestā arī skaidro, ka gada diferencētais neapliekamais minimums var atšķirties no taksācijas gada laikā piemērotās ikmēneša neapliekamā minimuma summas. Ingrīdas gadījumā, kā jau to paredzējusi arī pati sieviete, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, dienests atmaksās gada diferencētā neapliekamā minimuma un ikmēneša prognozētā neapliekamā minimuma starpību, ja tāda būs.

Finanšu ministrija iepriekš portālam "Delfi" jau atzina, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ik mēnesi noteiktai iedzīvotāju grupai var radīt situācijas, kad rezumējošā kārtībā (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju) daļai iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts atmaksā, bet citai daļai – liek piemaksāt.

Jau vēstīts, ka ar šo gadu ieviests diferenciētais neapliekamais minimums no nulles līdz 200 eiro. Paredzēts, ka nākamajā un aiznākamajā gadā tā augšējā robeža tiks pakāpeniski palielināta līdz 230 un 250 eiro. Lielākais iespējamais neapliekamais minimums tiek piemērots algām, kas nepārsniedz 440 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lielākiem ienākumiem tas tiek piemērots atbilstoši formulai pēc principa – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums, bet virs tūkstoš eiro tas netiek piemērots vispār.

Savukārt IIN kopš šī gada sākuma ir trīs likmes – algām līdz 20 000 eiro gadā 20%, no 20 001 līdz 55 000 eiro gadā 23%, bet lielākiem ienākumiem – 31,4%.