Manam dēlam bija liktenīgs Ogres pašvaldības policijas darbinieku izraisītais satiksmes negadījums, kā iemesls bija rupji visu instrukciju un noteikumu pārkāpumi. Mediķiem mana dēla dzīvību glābt neizdevās.

Nevēlos ilgi kavēties, uzskaitot apstākļus, kas izmeklēšanas gaitā, manuprāt, atstāti bez pienācigās ievērības. Proti, fakti, ka Ogres pašvaldības policijas vadība devusi akceptu varbūtējajai pierādījumu iznīcināšanai.

Tūdaļ pēc avārijas no notikuma vietas pazuda būtiska aparatūra. Ar tās palīdzību varēja gūt skaidru priekštatu par notikušā patiesajiem apstākļiem. Turklāt atbildīgās amatpersonas no pienākumu pildīšanas netika atstādinātas pat izmeklēšanas laikā.

Ļoti ceru, ka šos jautājumus ar pienācīgu rūpību vēl iztirzās gaidāmajā tiesas sēdē. Taču saglabāt ticību tam, ka noskaidrot patiesību ir visu iesaistīto pušu interesēs, kļūst aizvien grūtāk.

Tomēr es nevaru klusēt par Ogres novada pašvaldības un jo īpaši tās priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča rīcību. Tā ir apspļaudījusi un apgānījusi mana dēla piemiņu, kā arī apliecina, ka novada vadītāju izpratne par cilvēcību un elementāru līdzjūtību ir līmenī, kas robežojas ar klaju cinismu.

Man grūti aprakstīt tās sajūtas, kas mani pārņēma, kad publiskiskoja to personu vārdus, kurus par labu darbu Ogres novada dome apbalvoja par godu Valsts piolicijas 95. gadu jubilejai. Tiešām nenoticēju savām acīm, kad šai sarakstā ieraudzīju pašvaldības policistu Jura Lauzuma un Arta Antonova vārdus. Tieši viņi izraisīja traģisko autoavāriju, kas uz visiem laikiem atņēma man dēlu!

Vislielāko šoku raisa vietējās varas rīcība par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā apbalvojot pašvaldības policijas darbinieku Juri Lauzumu, pret kuru izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā. Tā notikusi, iespējams, tieši tāpēc, ka pienākumus viņš pildījis pavirši un nolaidīgi.

Kad savu neizpratni un sašutumu paudu arī domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam savā iesniegumā, es vēl cerēju, ka notikusi kāda liktenīga kļūda. Taču saņemtā atbilde apliecināja, ka nekādas kļūdas nav. Formāli izteiktā līdzjūtība un tikpat formālais atzinums, ka pašvaldības rīcība, piešķirot apbalvojumu, varbūt ir bijusi pārsteidzīga un vēl formālākais apsolījums, ka varbūt pārskatīt apbalvojuma piešķiršanu, labi atspoguļo attieksmi, kāda vietējai varai ir pret sava novada iedzīvotājiem! Mēs esam vien kā skrūvītes, kuru eksistencei nozīme tiek piešķirta, īsu brīdi pirms vēlēšanām. Mūsu domas, mūsu problēmas, mūsu sāpes un ciešanas šai varai ir pilnīgi vienaldzīgas un pat traucējošas!

Savā iesniegumā es Bartkeviča kungam nelūdzu uzņemties tiesas funkcijas, kā viņš to savā atbildē norāda. Es tikai vēlējos sarpast tos ētiskos kritērijus, kas pieļāvuši šo galēji cinisko attieksmi.

Vai tiešām Ogres pašvaldības policisti jo dienas izraisa neskaitāmas avārijas, kurās dzīvību zaudē cilvēki, lai konkrētajam nelaimes gadījumam pievērstu vien garāmejošas uzmanības mirkli? Vai tiešām Ogres pašvaldības policijā strādā neskaitāmi simti cilvēku, ka "ātrumā" nevarētu noorientēties, cik un kuri no viņiem pēdējā laikā izraisījuši negadījumu ar letālām sekām? Vai tiešām Ogres noadā dzīvo kaut viens cilvēks, kurš šim absurdam spēj noticēt ?

Domāju, ka apbalvojuma piešķiršana bija apzināts un mērķtiecīgs solis, lai pirms tiesas ivismaz kaut kādā veidā "pamazgātu tīrāku" sev akli lojālu un uzticamu cilvēku nu jau asinīm notraipīto mundieri.

Citu iemeslues saredzēt nevaru, ja vien nepieņem, ka domes vadība ir zaudējusi jebkādu sapratni par taisnīgumu un cilvēcību.

Kā trekns punkts mana dēla apzaimošanā bija Edvīna Bartkeviča izteikumi raidījumā "De facto". Raidījumā viņš, runājot par policistu morālo atbildību, viņš notikušo atļāvās salīdzīnāt ar atbrīvošanos no nevēlama bērna, uzdodot "retorisku" jautājumu: "Vai tad sievieti varot vainot, ja tā izšķiroties par abortu?"

Bartkeviča kungs, mans dēls nebija negribēts blakusprodukts, no kura sabiedrība, pēc Jūsu uzskata, var mierīgi atbrīvoties jebkurā laikā! Mans dēls bija cilvēks ar miesu, asinīm, un dvēseli, kuras iznīcināšanu Jūs attaisnojat ar sev tik raksturīgo nekaunīgas ironijas devu!

Es neticu, ka kaut vienā normālā valstī ar spēkā esošām vispārpieņemtām ētiskajām normām, pēc šādiem izteikumiem Jūs saglabātu savu krēslu. Diemžēl dzīve pierāda, ka mūsu valstī kaut kas tāds ir ne tikai iespējams, bet pat tiek uzskatīts par normālu. Vai Zolitūdes upuri, Jūsuprāt, ir sabiedrības veikta "aborta" rezultāts? Vai tiešām Jūsu cinismam nav robežu?

Es tiešām nenovēlu Jums jelkad dzīvē iziet cauri tai bēdu un ciešanu jūrai, kas bija un jopropjām ir jāizbrien mūsu ģimenei. Es varu vienīgi ieteikt jums palūkoties savas sisrdsapziņas psogulī. Palūkoties ilgi un dziļi, ja vien ko mainīt nav jau par vēlu...