Novembra beigās Sergejs no "Nordea bankas" saņēmis vēstuli, kurā sacīts, ka pēc 60 dienām viņa kontu, iespējams, bloķēs, ja viņš bankai nesniegs prasīto informāciju. Bankā atsaucas uz likuma normām, saskaņā ar kurām kredītiestādes tagad pastāvīgi monitorēs un izvaicās klientus un pārbaudīs viņu darījumus, vēsta "rus.delfi.lv".
"Sūtot tādas vēstules, banka vienkārši šantažē savus klientus!" uzskata Sergejs.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu līdz 2016. gada 1. decembrim visām Latvijas bankām bija jāsaskaita, cik daudz starp to klientiem ir politiski nozīmīgu personu. Taču likumā nav noteikts, kādā veidā bankai tas jāpaveic.
"Anketēšana – tas ir tikai viens no instrumentiem, turklāt jautājumi un anketas aizpildīšanas veids katrā bankās ir atšķirīgs," skaidro Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Piemēram, "Swedbank" saviem klientiem nodrošinājusi iespēju uz jautājumiem atbildēt internetbankā, tāpat arī ieviesta speciāla klientu atbalsta līnija.
"No kopējā "Swedbank" klientu skaita kā politiski nozīmīgas personas sevi atzīmēja 3011 privātpersonas un 386 juridiskās personas, kas ir mazāk nekā 1% no kopējā "Swedbank" klientu skaita," stāsta "Swedbank" pārstāve Kristīne Jakubovska.
"SEB banka" aptaujājusi 134 tūkstošus klientus, no kuriem vairāk nekā 1200 klientu vai viņu radinieki ir politiski nozīmīgas personas. Anketēšana notika banku filiālēs.
"Papildus "SEB" banka" salīdzina klientu bāzi ar "Worldcompliance PEP" datu bāzi, lai pārbaudītu sakritības. Tāpat mēs arī izmantojām metodi, kas balstīta uz risku noteikšanu. Pārbaudi sākām ar klientiem, kuriem ir liels apgrozījums. Starp šiem klientiem anketējām 87% gadījumu," informē "SEB bankas" pārstāve Agnese Strazda.
Elektroniskās anketas "SEB bankā" parādīsies 2017. gada februārī.
"Nordea banka", kuras klients ir arī Sergejs, atsaucas uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kurā teikts, ka bankām ir regulāri jāsaņem un jāatjauno informācija par saviem klientiem, kā arī par viņu tagadējiem vai plānotajiem darījumiem, darījumu būtību un mērķi. Bankai arī jāzina darījuma patiesā labuma guvējs.
"Likuma 28. punkts paredz, ka bankām ir tiesības pieprasīt informāciju un klientiem tā ir jāsniedz. Saskaņā ar Komerciestāžu likumu bankas pienākums ir saglabāt saņemtās informācijas konfidencialitāti un informāciju izmantot tādā kārtībā, kas noteikta likumā," skaidro "Nordea" komunikācijas projektu vadītājs Edgars Žilde.
Uz jautājumiem var atbildēt internetbankā, filiālē vai arī atsūtīt informāciju pa pastu, izmantojot iepriekš apmaksātu sūtījumu. "Ja prasītā informācija bankai divu mēnešu laikā netiek sniegta, bankai ir tiesības ierobežot klientam pieejamos pakalpojumus," skaidro Žilde.
Katra banka pati izlemj, kādu termiņu dot atbildes sniegšanai. "Normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts anketas iesniegšanas termiņš, tāpēc dažādām bankām termiņi var atšķirties," skaidro operacionālā riska eksperts "DNB" bankā Sergejs Koleda.
Tāpat bankai ir tiesības pašai izlemt, kā "sodīt" nepaklausīgus klientus. Piemēram, "Swedbank" klientiem, kuri atsakās aizpildīt anektu, var ierobežot pieeju internetbankai – pieeja atjaunosies, kolīdz klients aizpilda anketu un sniegtā informācija pārbaudīta. "SEB bankā" uzsver, ka klienti parasti piekrīt un atbild uz jautājumiem. Ja klients nevēlas to darīt, banka ar viņu pārtrauc sadarbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
