Foto: LETA
Cilvēkiem, kuri dažādos negadījumos gūto traumu vai negaidītu saslimšanu dēļ sistemātiski cieš no lielo locītavu sāpēm, jāpalīdz atgriezties sabiedrībā un darba tirgū, izdarot endoprotezēšanas operāciju sāpošo locītavu nomaiņai, bet finansējuma nepietiekamības dēļ ir izveidojusies milzīga ap 21000 cilvēku (NVD) vairāku gadu gara rinda.

Endoprotezēšanas operāciju, tehnisko palīglīdzekļu un veselības aprūpes finansējuma palielināšanas nepieciešamību, griežoties pie valsts augstākajām amatpersonām, vairākkārt aktualizēja biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" un asociētais profesors, medicīnas doktors, refleksoterapeits, leģendārais basketbolists K.Strēlis u.c. ITAC ir zināmi fakti, kad pēc endoprotezēšanas operācijas persona atgriežās darba tirgū, skrien, spēlē basketbolu un aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.

No tā liels labums tautsaimniecībai, operācijas izmaksas apmēram pusgada laikā ietaupa uz personai neizmaksājamo pensiju, dažādu pabalstu un nomaksāto nodokļu rēķina.

Turklāt, lai apturētu cilvēku ar invaliditāti skaita sistemātisku palielināšanos (pēdējos 6 gados pieaudzis par 40000 cilvēku ar invaliditāti skaits vai 37%), vajadzētu pārņemt citu valstu pieredzi un ieviest efektīvākus jaunākās paaudzes kompensējamos medikamentus, būtiski palielinot finansējumu šim mērķim, endoprotezēšanas operācijām, izmeklējumiem, speciālistu apmeklējumiem un veselības aprūpei, būtiski samazinot maksu par 1 dienas ārstniecību slimnīcās, par ģimenes ārsta mājas vizīti, par izmeklējumiem u.c.

Vajadzētu būt humānai un profesionālai attieksmei pret cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanu. Nekavējoši informējot valsts augstākās amatpersonas un plašsaziņas līdzekļus, ITAC nosodīja un uzskatīja, ka nebija pieļaujams, ka š.g. 8.maijā Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Valsts sekretāru sanāksmē izsludina prettiesisko Ministru kabineta noteikumu projektu Nr.872, kuriem vajadzētu stāties spēkā ar 2015.gada 1.janvāri, pārkāpjot Invaliditātes likuma 12.panta 7.punktu.

PKC, neesot Invaliditātes likumā deleģējumam pārskatīt braukšanas maksas atvieglojumus, tomēr MK noteikumu projektā Nr.872 prettiesiski paredzēja, ka personām ar pirmo vai otro invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un politiski represētām personām vajadzēs sabiedriskā transporta biļeti iegādāties par pilnu maksu un braukšanas izdevumus pēc tam kompensēs Satiksmes ministrija no valsts budžeta. Tas radīja ļoti lielu satraukumu.

Pateicoties biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" tūlītējam kategoriskam protestam , Ministru prezidente L.Straujuma apturēja Pārresoru koordinācijas centra izsludināto prettiesisko MK noteikumu projektu Nr.872, atstājot spēkā likumā paredzētos valsts apmaksātos braukšanas maksas atvieglojumus, to atbalstīja labklājības ministrija, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A.Barča.

ITAC uzskata, ka ieviešot personalizēto identifikācijas uzskaiti, vajadzētu risināt šo jautājumu humāni, nevajadzētu radīt apgrūtinājumus, kas apdraud veselību cilvēkiem ar invaliditāti ar smagiem kustību un līdzsvara traucējumiem, roku un kāju amputācijām, redzes traucējumiem u.c., kā arī jāņem vērā, ka transports pastāvīgi ir kustībā. Jo ir bijuši gadījumi, ka transporta salonā ir krituši, guvuši traumas, zaudējot dokumentus un naudu.

Šajā sakarībā būtu vēlams ņemt vērā Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētāja L.Bemhena 2011.gada 13.oktobra vēstulē Nr.KOR-IZEJ-JP/2011/1636 minēto priekšlikumu, ko humānu apsvērumu dēļ vajadzētu iestrādāt MK noteikumu projektā:" Ja persona ar invaliditāti sabiedriskā transporta kontrolierim varēs uzrādīt personalizēto viedkarti (invalīda apliecību), kurai piesaistīts attiecīgs pasažiera statuss, bet brauciens nebūs autorizēts pie elektroniskās kartes lasītāja, šī persona netiks sodīta, bet kontrolieris palīdzēs autorizēt braucienu."

Lūdzam novērst netaisnību, lai mazinātu pensionāru ar invaliditāti skaitu, kas pēdējos gados nepārtraukti pieaug (3 gadu laikā par 12000 cilvēku), izraisot lielu satraukumu, ka nevar saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, jo tiekot diskriminēti vecuma un nepiederības citai sociālai grupai dēļ. Šī diskriminējošā norma tika atbalstīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kad to vadīja J.Stalidzāne. Pret to iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!