Dzintars Medenis: Labklājība, patriotisms un Papagaiļu fakultāte

Globalizācijai, ko iniciēja lielkapitāls, piemīt atsitiena efekts. Kamēr pastāvēja strikta koloniālā sistēma, kad no trešās pasaules valstīm izveda izejvielas, bet produkciju realizēja ekonomiski augstāk attīstītu valstu tirgos, tas kāršu namiņš kaut kā turējās. Peļņas kāre, noieta tirgus paplašināšana nozīmē arī vērtību eksportu.. Tāpēc arī sevišķi nozīmīgi kļuva tādi īpatņi kā publisku attiecību vanagi, reklāmas un tirgzinības ekvilibristi. Tie savu darbu paveica. Tagad pakistānietis, latvietis, nigērietis un kurds pieņēmis tās pašas patērētāja vērtības, ko brits vai francūzis. Rezultātā veidojās mazkontrolētas migrācijas plūsmas uz labklājības zemēm, kas kļuva par globālās ekonomiskās krīzes pamatu. Kā tā? Ziniet, imigrants sagribēja "cilvēka cienīgu dzīvi", tāpēc ar skubu ņēma hipotekāro kredītu, ij neielaižot prātā šaubas, vai piemīt prasmes un iemaņas to atpelnīt.

Kamēr mūsu eksperti tiražē pirmskrīzes patiesības, tieši tā saucamās labklājības zemes pašlaik tiecas tikt vaļā no imigrantiem. Nav runa par manu personīgo vērtējumu šim procesam, bet par fakta konstatāciju. Ja mūsu ekspertu pulks grib būt konsekvents un cienījams, lai beidz pērties tikai Latvijas ietvaros. Ja patriotismu Latvijā uzskata par atpakaļrāpulību, lai sūta atklātās vēstules britiem, kas sēdina austrumeiropiešus lidmašīnās mājup, jo uzskata, ka tas ir lētāk, nekā maksāt viņiem sociālos pabalstus. Lai pulgo Zviedrijas un Nīderlandes vēlētāju daļu, kas neganti noskaņota pret iebraucējiem. Var arī pakratīt pirkstu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kas runā par multikurālas sabiedrības fiasko savā zemē. Vismaz Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī pasunījiet par čigānu izsūtīšanu. Te nu tā zarna mūsu ekspertiem par īsu.
Jāapzinās, ka patriotisms ir arī ekonomiskās labklājības resurss. Pēdējā laikā tas guvis ņirdzīgu nokrāsu. Rezultāts? Kamdēļ maksāt nodokļus? Kamdēļ ES institūcijās cīnīties par Latvijas interesēm? Vēl eleganti izsmies un apries. Patriotisma, nevis "vairāk sev, mazāk citiem" attieksme ir sociālās solidaritātes pamats. Ekspertiem jāatgādina, ka zinātņu klasifikācijā ekonomika tiek pieskaitīta sociālām disciplīnām. Labklājības pamatā ir mūsdienīgs sabiedriskais līgums, kas balstās patriotisma izjūtā. Personīgi mani nepārliecina pašmāju teorētiķu patoss, ka augsti nodokļi ir iznīcības pamats. Viens no augstākajiem laimes izjūtas indeksiem pasaulē ir Dānijā. Tajā pašā laikā arī vieni no augstākajiem nodokļiem pasaulē. "DELFI" ziņo, ka OECD valstīs 2007. gadā vidēji nodokļu ieņēmumi veidoja 38% no iekšzemes kopprodukta, ASV 26, 9%, bet Dānijā gadu vēlāk 48, 3%. Trakas lietas – 66% dāņu domā, ka nodokļu apmērs ir atbilstošs, bet 12%, ka pat pārāk zems. Ja eksperti un analītiķi tiešām vēlas izdarīt ko labu, lai pēta, kā šī valsts sasniegusi šādu sabiedriskā līguma standartu, nevis lai skatās mutē tiem lielajiem, kas iesaka mums paklusēt.

Lai ko mēs teiktu par SVF politiku Latvijā, viņi tomēr mūs padarīs ekonomiski konkurētspējīgākus. Iekšpolitiski tas nozīmē, ka tieši pie varas esošajai "Vienotībai" nākotnē būs jāpārskata sava retorika, kas var nenākties viegli. Sludinātā ekonomikas atveseļošnās nozīmēs vēl ko citu – imigrantu pieplūdumu. Pilnīgi loģiski un pilnīgi nepolitkorekti varam apgalvot, ka Austrumeiropa ir teju vienīgais areāls pasaulē, kur populācija ir praktiski "neatšķaidīta" baltā rase. Vecās Eiropas pārsātinājums ar imigrantiem nozīmē, ka ekonomikas uzplaukuma gadījumā viņi šeit būs. Tā vai citādi, bet būs. Kā, nez, izturēsies "Vienotības" elektorāts šāda scenārija gadījumā? Skatīsies šķībi, ja viņu Saeimā ievēlētie vairīsies no tādiem jēdzieniem kā patriotisms un integrācija. Nevajag man tūkstošiem latu, lai smalku kalkulāciju un pētījumu rezultātā nonāktu pie secinājuma, ka liela daļa "Vienotības" atbalstītāju izjutīs psiholoģisku apdraudējumu. Saku to par velti.
Esmu dzirdējis pietiekami daudz labu vārdu no to libāņu ārstu pacientiem, kas šeit iemājoja 90. gados. Un arī "Vienotība" savā sarakstā paņēma libāņu ārstu Hosamu Abu Meri. Kādi gan var būt iebildumi, ja cilvēks ir izglītots un graciozi integrējies Latvijas sabiedrībā! Cita lieta, ja piepildās ekonomistes Raita Karnītes prognoze, ka valstī ik gadu būs jāieved 5 – 15 tūkstoši darbinieku. Pie varas esošajiem jau tagad jādomā par pastiprinātu integrācijas politikas realizāciju, nevis īstermiņa iekšpolitisku mērķu labad jāvairās no šī termina.

Mainīsies arī titulnācijas un cilvēku, kuriem dzimtā valoda krievu, attiecības. Mums šķiet, ka globalizācija ir tikai iespēja kaut kur doties. Pēc gadiem četriem pieciem daudzi sapratīs, ka tā ir arī iespēja braukt uz Latviju. Tad aptvers, ka nacionāla valsts ir vērtība, nevis tikai vieta, kur mitināties. Pat neizslēdzu iespēju, ka tad krievvalodīgie stāsies partijā "Visu Latvijai".

Izskaņā iebilde Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš saistībā ar migrantiem un imigrantiem piekopj pamatskolas līmeņa aritmētiku. Proti, uz ārvalstīm izbraukušo LR iedzīvotāju skaits esot pietiekams, lai ekonomikas atplaukuma gadījumā tie segtu darbaspēka pieprasījumu, kas var rasties. Būšot atpakaļ. Nu, nu! Pastāv latenti psiholoģiskie procesi, kas grūti pakļaujas empīriskām kalkulācijām un ir atkarīgi no cilvēka psihololoģiskā tipa un iepriekšējās dzīves trajektorijas. Respektīvi, pietiekami liela daļa to Latvijas ļaužu, kas apzinātā vecumā devās laimes meklējumos uz citu valsti, pieņēma jaunu identitāti. Visbiežāk tas nozīmē iepriekšējās identitātes principiālu noliegumu. Nebrauks viņi atpakaļ, pat ja piedāvās lielāku algu. Cita lieta ir viņu bērni, kam nav psiholoģiskas traumas – tiem gan "jāborē", ka Latvija ir iespēju zeme.

Dzintars Medenis, līdzcilvēks