Foto: LETA

Anonīms "Delfi" lasītājs janvārī un februārī saņēmis 48,48 eiro elektrības rēķinu, lai gan elektroenerģiju objektā nav tērējis vispār. AS "Sadales tīkls" un Ekonomikas ministrija (EM) mudina lasītāju pārskatīt, vai pieslēgtās jaudas apmērs konkrētajā objektā nepieciešams.

Lasītāja gandrīz 49 eiro lielo elektrības rēķinu veido divas pozīcijas rēķinā – maksa par sadales un pārvades pakalpojumu (strāvas lielumu) 21,92 eiro apmērā un jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem – 18,15 eiro. Uzņēmumā "Sadales tīkls" norāda, ka lasītājam ir juridisks pieslēgums un ka elektrības rēķins ir atbilstošs objektam nodrošinātajai jaudai. Rēķinā esot redzama gan 2016. gadā ieviestā fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu, kā arī no 2018. janvāra spēkā stājusies obligātā iepirkuma aprēķināšanas jaunā kārtība, paredzot fiksētu maksu par pieslēgumā uzstādīto jaudu.

""Sadales tīkls" klientus jau kopš 2016. gada aicina izvērtēt savos objektos nepieciešamo elektrotīkla pieslēguma jaudu," klāsta "Sadales tīkla" komunikācijas direktore Renāte Meļķe. Viņa bilst, ka līdz šim klienti elektrotīkla jaudu pārskatījuši apmēram 55 tūkstošos pieslēgumos. Ik nedēļu uzņēmums saņem aizvien jaunus pieteikumus jaudas pārskatei. "Veicot noteiktas darbības, proti, izvērtējot elektroenerģijas patēriņu, elektroiekārtu darbību, mainot tehnoloģiskos procesus, kā arī iesniedzot pieteikumu pieslēguma jaudas mazināšanai, klienti var samazināt kopējās izmaksas par elektroenerģiju," apgalvo Meļķe un aicina izmantot uzņēmuma mājaslapā pieejamo slodzes un tarifu aprēķina kalkulatoru.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) "Delfi" lasītāju, kā arī citus Latvijas uzņēmējus aicina "veikt savu mājasdarbu" un izvērtēt, vai pašreizējās jaudas lielums ir nepieciešams un vai tomēr nav nepieciešams to samazināt. "Uzņēmēji intensīvi un nepārtraukti tika informēti, ka šāda problēma, proti, palielināti elektrības rēķini pēc OIK jaunā modeļa ieviešanas var rasties," teic LTRK pārstāve Rūta Grikmane. "Tie, kuri mājasdarbu neizdarīja, tagad maksā vairāk. Aicinām pārdomāt un izmantot "Sadales tīklu" izstrādāto piedāvājumu – iespēju paturēt sezonālu pieslēgumu, atteikties no pieslēguma uz laiku," pauž Grikmane.

Gluži kā "Delfi" lasītājs, arī uzņēmēji, tostarp daļa lauksaimnieku janvārī savus elektrorēķinus saņēma par 40 līdz 60 % lielākus nekā aizvadītā gada decembrī. Iemesls ir obligātā iepirkuma finansēšanas modeļa maiņa. No 1. janvāra obligātā iepirkuma komponente sadalīta divās daļās, no kurām viena ir fiksētais maksājums par pieslēguma jaudu (ampēriem). Par to jāmaksā arī nesezonas laikā, kad elektrību nepatērē un pieslēgumu izmanto. Šī iemesla dēļ lauksaimnieki bija pat gatavi pieprasīt ekonomikas ministrija Arvila Ašeradena (Vienotība) demisiju. Savukārt EM portālam "Delfi" skaidro, ka problēmai rasts risinājums. Klientiem pašlaik ir iespēja uz laiku atteikties no pieslēguma vai uz laiku samazināt pieslēguma jaudu. Turklāt atvieglots pieslēguma atjaunošanas process.

EM sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena uzsver, ka elektroenerģijas piegādātāja uzdevums ir jebkurā laikā būt gatavam piegādāt klientam tādu enerģijas apjomu, kādu paredz attiecīgā pieslēguma jauda. Kaut arī viņš to nepatērē. "Jāsaprot, ka kamēr klients no neizmantotās jaudas neatsakās, noteiktais elektroenerģijas apjoms tiek rezervēts un netiek pārdots kādam citam lietotājam. Līdzīgi kā ar pienu – jūs to iegādājaties tik, cik patērēsiet. Ja jums nav nepieciešami 10 litri piena, jūs to nepērkat ar domu, ka varbūt tos tomēr patērēsiet," skaidro Urpena, piebilstot, ka pašreizējais OIK modelis izveidots ar mērķi celt rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un padarīt OIK taisnīgāku.

Pretējās domās ir ražotāji un uzņēmēji. LTRK pārstāve Grikmane, paužot uzņēmēju pozīciju kopš jaunā OIK modeļa ieviešanas, norāda – elektrības rēķini pašlaik ir augstākie Baltijas reģionā. Tas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus. "Elektroenerģija tiek pirka kopējā tirgū, kas nozīmē, ka tā maksāt tikpat, cik citviet reģionā. Savukārt elektrības rēķinu salīdzinājumā ar citām valstī lielāku dara sadales un pārvades izmaksas un OIK," atzīmē Grikmane. LTRK strādā pie tā, lai maksa par sadali un pārdali, kā arī OIK tiktu samazināta un izlīdzinātos ar citu valstu iedzīvotāju maksājumiem par elektroenerģiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!