Foto: DELFI Aculiecinieks
"Vēlos vērst jūsu uzmanību uz situāciju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 20.B Neiroloģijas nodaļu. Man liekas, ka šī situācija ir ārprātīgi traģiska. Šobrīd iet runa par Insulta vienības palātu kurā guļ pacienti smagi, akūti ar svaigiem un ne tik svaigiem insultiem, pacienti pēc trombolīzes procedūrām, trombektomijām, angiogrāfijām," raksta portāla "Delfi" lasītājs Andris.

"Uzklausot māsu viedokli un stāstus, tas ir ārprāts, ka slimnīcas valdei ir vienaldzīga šāda situācija. Ir saukta pat darba inspekcija, kura pat īsti nezin kā visam būtu jābūt šajā smagajā palātā, cik ir vajadzīgi kvadrātmetri uz pacientu – smieklīgi.

Šobrīd, apmeklējot piederīgo, es redzu 10 pacientus, kas samesti katrs viens otram blakus. Gultas ir tik cieši viens otram klāt, ka varētu teikt, ka viņi guļ vienā gultā kopā. Skatās viens otram sejā, un nav pat vajadzīgās intimitātes, kas nosegtu pacientu no pacienta. Pacienti tomēr viens no otra nav nosegti ne ar aizkariem, ne ar ko. Ja pacientam jākārto dabiskās vajadzības, tad tas ir jādara pārējiem redzot, dzirdot un pat atkailinoties.

Šāda situācija, ka astoņu pacientu vietā ir 9, 10 vai pat 13 ir ļoti bieža.

Pacienti nāk reizēm ārkārtēji smagi un viņiem ir vajadzīga īpaši liela novērošana un aprūpe, bet kā to var izdarīt, ja pacienti tiek krauti viens otram virsū.

Slimnīcas valde pat neapskatās un neinteresējas, kā māsas noskrienas un cik smagi viņām ir jāstrādā. Tādā drūzmā pats medpersonāls var gūt traumas – aizķerties kaut kur, savainoties vai inficēties. Pacienti ir tā sastumti, ka viņiem pat medpersonāls nevar tikt garām.

Ir situācijas kad vajag reanimācijas pasākumus, bet tos šādā situācijā nav saprotams, kā veikt. Atliek ļaut tad laikam pacientam nomirt?

Pacientiem ir jāmēra spiedieni, pulsi, jāskatās sirdsdarbība, kā to visiem izdarīt, ja ir tikai astoņi monitori astoņiem pacientiem, bet nu palātā guļ 10 pacienti un pluss viens pacients koridorā.

Cik uzzināju guļošais pacients koridorā ir bez monitora, ko redzu arī es. Bet tam pašam pacientam aiz sienas guļot ik pa laikam ir krampjveida lēkmes. Vai tā ir normāla slimnīcas darbība, vadlīnijas pacientu aprūpē?

Piederīgie nāk apciemot savu slimnieku, bet kā lai viņi tiek klāt? Nelaiž, jo nav vietas palātā, nav kā tikt klāt.

Varbūt šādas bildes, informatīvais teksts publiskai Latvijas acij varēs vairāk palīdzēt iedomāties Stradiņa vadībai, ka ir kaut kas jāmaina šajā situācijā?

Varu teikt vienu, ka uz veselību un palīdzības sniegšanu ir tiesības visiem, bet, piedodiet, nav jau senie laiki, ir taču iespējams visu sakārtot. Tāds pats bardaks arī daroties aiz Insulta vienības palātas pašā nodaļā. Nu, vai tiešām nevienam neinteresē šāda briesmīga situācija?

Nav taču vairs Uzņemšanas daļa, kur var viss būt tādā haosā, kad pacienti guļ stundām samesti kā nu grib. Te tomēr jau ir nodaļa, kur cilvēkiem vajadzētu gulēt, atpūsties, tikt aprūpētiem un ārstētiem, bet ne atrasties tādā bardakā, ka pat mediķiem grūti sniegt palīdzību viņiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!