Foto: LETA
Dr. Kārlis Ulmanis Saeimas sēdē 1933. gada 10. novembrī sacīja: "Katrai tautai dota iespēja iet uz priekšu vai atpakaļ, iet uz augšu vai leju, un izšķirošais ir tas, uz kurieni katras tautas valdība ved savu tautu un pa kādu ceļu liek tai iet." Vai esam aizdomājušies, kāds ir tas ceļš, pa kuru mūs šodien ved un pa kuru liek iet?

Pasaules valstu attīstības procesā ir izveidojušās cēloņsakarības, kuras veido noteiktu sistēmu ar konkrētiem nosacījumiem, pamatojoties uz filozofijas, loģikas un juridiskajiem pamatprincipiem.

Pēc totalitāra režīma sabrukuma vai pēc postoša kara, kurā mainās valsts ekonomiskā un politiskā sistēma, nedrīkst sākumā pieļaut nekontrolētu brīvā tirgus ekonomiku līdz laikam, kamēr preču piedāvājums un pieprasījums ir līdzsvarojies un ir izveidota sabalansēta nodokļu sistēma. Pretējā gadījumā valsts ekonomika nonāk sabrukumā, kas tagad ir noticis Latvijā.

Taču Latvijas Tautas fronti veidoja, vadīja un sašķēla "gaišie komunisti", kas izmantoja pagātnes pieredzi un saites, pārņēma ekonomiskās sviras un ar tautas dziesmotās revolūcijas atbalstu noteica Latvijas tautsaimniecisko un politisko virzību. Reformu komunisti sabiedrībā radīja bagātnieku un priviliģēto ierēdņu slāni, apvienoja valdošo pretlatvisko politisko koalīciju un pirms laika ieviesa nežēlīgo kapitālistisko liberālismu. Tā Latvijā nauda un nodevība noteica politiķu varas sastāvu, kas savā ilggadīgajā darbībā skaitliski mazināja latviešu tautu un veicināja Latvijas valsts nozagšanu.

Privatizācijas, restrukturizācijas, sertifikācijas, akreditācijas, dažādu konkursu rezultātā Latvijā notikusi valsts nozagšana un izzagšana, ko jau 2000. gadā konstatēja Pasaules Banka.

Protestējot pret valsts nozagšanu, jau pirms gadsimtu mijas 2000. gada 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības svētkos notika ekumēniskais dievkalpojums, kurā, uzrunu teica nevis kristīgo konfesiju vadītāji, bet viņu vietnieki, lai gan vadītāji atradās turpat līdzās. Tāds protesta akts nav noticis nevienā kristīgā, demokrātiskā valstī pasaulē, un nezinām, vai kādreiz vēl kaut kur notiks.

Latvijas valstī 10 gadus pēc Jūrmalgeitas ir notikušas lielas izmaiņas negatīvā virzienā, jo korupcija kļuvusi viltīgāka, rafinētāka un sarežģītāk shēmota, turklāt to piesedz valsts struktūras, Latvijas valsts varas turētāju apzinātā bezdarbība un darbība. Ar daudziem faktiem ir pierādīts, ka Latvijas valsts ir visa veida korupcijas citadele Eiropas Savienībā.

Ja Latvijas Republikā ir pieņemti likumi, kas neatbilst valsts Satversmei un, juristu terminoloģijā runājot, pēc burta, jēgas un gara ir pretrunā ar Valsts pamatlikumu, vai tad vispār ir vērts vērsties pret jebkādiem likumpārkāpumiem – cīnīties pret zagšanu, valsts izlaupīšanu, pret nekārtībām, par kurām plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots ik dienas? Pat protesti un streiki kļūst bezjēdzīgi.

Jautājuma būtība ir par to, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa atļauj atsevišķām politiskajām partijām pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto finansējuma normu atsevišķās pašvaldībās ievērojami pārsniegt, piemēram, Jūrmalā 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – apmēram 30 reizes. Šādu finansējuma summēšanu paredz likums, ko iniciēja un apstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Satversmes tiesa un pat Prezidenta kanceleja. Tas pierāda, ka visas valsts struktūras sankcionē un sekmē politisko korupciju Latvijas Republikā, visiem spēkiem cenšoties saglabāt antikonstitucionālu likuma normu, kas pašvaldībās pieļauj politiskās varas pirkšanu par naudu.

Donalda Trampa jaunā pasaules kārtība un Ņikitas Hruščova kukurūzas plantācijas PSRS

Donalds Tramps dzīvo demokrātiskā sistēmā, kur viņam jārēķinās ar otras partijas nostādnēm, ar ASV Kongresu utt., neraugoties uz viņa tendenci uz Amerikas politisko un ekonomisko pašizolāciju, kas rada draudus NATO un pasaules kodollīdzsvara stabilitātei.

Toties Ņikitas Hruščova vara bija neierobežota. Ko gribēja teikt vai darīt, tam neviens neprotestēja, bet gan atbalstīja (piem., kukurūzas audzēšana, pat zinātnieki ķērās pie darba, lai izplānotu, kādā veidā Krievijas lielāko upju Ļenas, Jeņisejas un Obas tecējumu pagriezt pretējā virzienā utt.), neraugoties uz sagaidāmajām sekām. Tieši viņa darbošanās sniedz uzskatāmu piemēru kodolbriesmu vērienam un seku apokaliptikai.

Lai cik tas paradoksāli neizklausītos, Donalda Trampa retorika pārsteidzoši sasaucas ar Ņikitas Hruščova grandiozajiem plāniem.

Izskatās, ka Trampa kungs neizprot, kas patiesībā ir Krievija un kāda ir tās politika, lai gan viņa rīcībā ir milzīgi līdzekļi un pasaules labākie ziņu kanāli, kas dod iespēju saņemt vispusīgu un analītisku informāciju. Viņu nav iespaidojusi bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana atziņa, ka Krievija ir ļaunuma impērija.

Protams, sākotnēji var iedvesmoties no analogiem, ko brīvās pasaules psihologi un politiķi nespēj izskaidrot, piemēram, no Staļina laika fenomena: jo vairāk tautu slepkavoja, jo tā ciešāk sakļāvās ap Staļinu, kurš radīja vienreizēju un pasaulē nepieredzētu sistēmu, kad slepkavas slepkavoja slepkavas.

Atmodas sākumā man bija saruna ar ievērojamo ASV ķirurgu Kristapu Keggi par komunistisko sistēmu Padomju Savienībā. Profesors teica, ka viņš šo sistēmu labi pārzina. Tad es uzdevu viņam jautājumu: "Kāpēc politieslodzītos, kuri bija miruši, pirms izvešanas no lāģera pie vārtiem noguldīja vienā rindā un, stingri ievērojot instrukciju par to, ar kādu āmuru un kādā veidā, tiem tika sašķaidīti galvaskausi?" Keggi atbildēja: "To es nevaru saprast." Es viņam atbildēju: "Ja jūs izpratīsiet šo lietu, tad es būšu pārliecināts, ka jūs zināt komunisma sistēmu." Galvaskausu sašķaidīšanas mērķis – pārliecināties, ka politieslodzītais ir simtprocentīgi beigts.

Lūk, vēl daži piemēri. 1932. gadā piespiedu kolektivizācijas dēļ bada nāvē gāja bojā 6 miljoni ukraiņu – valstī, kas bija PSRS maizes klēts! Kad Kaganovičs ziņoja Staļinam, ka kolektivizācija Ukrainā ir notikusi, taču ir tik daudz bada upuru, Staļins atbildēja, ka viena cilvēka nāve ir traģēdija, bet miljonu – statistika.

2010. gadā nosēšanās laikā pie Krievijas rietumu pilsētas Smoļenskas lidmašīnas katastrofā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa dzīvesbiedre Marija un virkne Polijas augstāko amatpersonu. No Varšavas uz Smoļensku lidojušajā lidmašīnā "Tu-154" atradās oficiālā delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas. Krievija līdz šai dienai nav atdevusi Polijai šo lidmašīnu. Kā tas iespējams? Un kā var ticēt Krievijai!?

Saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krimas aneksiju Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji noliedza krievu armijas klātbūtni, aizbildinoties, ka karavīru tērpus un ekipējumu taču jebkurš var iegādāties "melnajā" tirgū.

Lai varētu iztēloties, ko nozīmē kodolkarš, sniedzu nedaudz faktu.

Kad Hruščovs viesojās Amerikā, miljardieris Sairos Ītons teica, ka viņam ir iespējas izbūvēt pilsētu zem klintīm visiem radiniekiem un viņu paaudzēm, lai pasargātos no kodolkara, bet izvirzīja jautājumu, vai tas ir to vērts un vai dzīvot tādos apstākļos būs priecīgi.

Hruščovs PSRS militārajiem plānotājiem uzdeva izstrādāt stratēģisku plānu, kā izvirzīt ultimātu ASV, lai pakļautos PSRS uzstādījumam. Plāns bija ar divām zemūdenēm, uz kurām atrastos kodolbumbas ar 100 megatonnu jaudu katra, pietuvoties ASV krastiem gan no Klusā okeāna, gan no Atlantijas okeāna un trešā kodolbumba ar simts megatonnām tiktu virzīta ar ballistisko raķeti uz ASV vidienē esošo snaudošo vulkānu Yellow Stone. Rezultātā Ziemeļamerikas kontinenta eksistence būtu zem jautājuma zīmes.

Hruščova uzdevumā Saharovs vadīja ūdeņraža bumbas būvi ar jaudu 57 megatonnas. 1961. gada 30. oktobrī virs Novaja Zemļa salas apmēram 4,5 km augstumā virs zemes uzspridzināja ūdeņraža bumbu, kuras sprādziena spēks atbilst 57 megatonnām trinitrotoluola (TNT – dinamīts ). Sprādziens izsita logu rūtis tūkstoš kilometru attālumā. Pēc tam bija Amerikas zinātnieku publikācijas, ka notikušas pat Zemeslodes vertikālās ass svārstības.

Salīdzinājumam: uz Japānu 1945. gadā uzmesto atombumbu sprādziena jauda Hirosimā bija 15 kilotonnas, bet Nagasaki 21 kilotonna, un to sprādziena spēks bija desmit reizes lielāks, nekā visām Otrā pasaules kara laikā izmantotajām parastajām sprāgstvielām kopā.

1 kilotonna TNT (trinitrotoluols – dinamīts) atbilst 1000 kg dinamīta. 1 megatonna ir 1000 kilotonnas, līdzinās 1 000 000 kg dinamīta, bet 57 megatonnas līdzinās 57 000 000 kg dinamīta. Pieņemsim, ka vienā vagonā iekrautas 50 tonnas dinamīta, tad vienā vilciena sastāvā, kurā ir 50 vagoni, var iekraut kopā 2 500 tonnas dinamīta, bet, lai iekrautu 57 000 000 tonnas dinamīta, ir vajadzīgi gandrīz 23 vilcienu sastāvi.

Kosmosa izpētē piedalās daži desmiti valstu, bet vēža cēloņu izpētē piedalās gandrīz visas pasaules valstis, tomēr nevar atrast vēža pirmsākumu, tāpat arī militāristi nekad nespēs aptvert, kāda būs pasaule pēc Trešā pasaules kara – kodolkara.

Skaidrs, ka militāristu uzdevums ir kritiskā situācijā nogalināt pretinieku, bet pašam palikt dzīvam, kas kļūst par viņu ikdienas psiholoģiju, ko mūsdienās sarežģī militāro draudu daudzveidība un virtualitāte – tie ir jautājumi par kiberdrošību, hibrīdkaru, "zaļajiem vīriņiem", kiberuzbrukumu draudiem utt. Militarizācijas process ir vareno un bagātnieku bizness un palielina iedzīvotāju nabadzības slāni.

Saistībā ar pašlaik saasināto jautājumu par ārējo aizsardzību – bruņošanos – vēlos atgādināt pasaules karu vēsturi, ka katrs nākamais karš sākas ar to, ar ko beidzās iepriekšējais karš – Hirosima un Nagasaki. Tieši kara laikā ļoti strauji attīstās tehnika, balstoties uz pēdējiem zinātniskajiem atklājumiem, un šobrīd absolūti nav iespējams prognozēt, kādā virzienā šī attīstība varētu notikt. Neliels lokāls karš Eiropā var pāraugt Trešajā pasaules karā – kodolkarā, pēc kura nebūs uzvarētāju un zaudētāju, bet dzīvie apskaudīs mirušos un radiācijas vilnis vairākas reizes apriņķos zemeslodi.

Tie politiķi, militāristi un dažādi eksperti, kuri runā par karu un pat pieļauj Trešo pasaules karu, paši nespēj izprast, ko viņi runā. Ir pierādīts, ka, mirstot cilvēkam, dvēsele viņu pamet, tās svars ir 9 grami, bet, kur paliek dvēsele Pasaules telpā, to nezin neviens. Kas patiesībā būs pēc Trešā pasaules kara, to arī neviens nezina. Lai kādas un lai cik ilgi norit sarunas, bet Trešais pasaules karš nekad nevarēs aizstāt sarunas.

Hruščova lielākais pozitīvais sasniegums ir Staļina mīta sabrukuma atklājums. Pasaule varēja uzzināt, kas Krievijā ir noticis no 1917. gada līdz 1953. gadam. Pateicoties Mihailam Garbačovam, mēs varējām uzzināt, kādā režīmā auga divas paaudzes PSRS no 1953. gada līdz 1985. gadam un tikt klāt augstāk minētajiem faktiem.

ASV prezidents Donalds Tramps nav sasniedzis Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa līmeni

Pieteikumā Satversmes tiesai 2016. gada 19. oktobrī vēl pirms ASV prezidenta vēlēšanām rakstīju, ka prezidenta kandidāta Donalda Trampa retorikai, nav izslēgts, būs vēsturiska loma. Tajā pašā laikā žurnālists Kārlis Streips Trampu nosauca par idiotu un mērkaķi ar granātu. Un, lūk, Tramps patiešām ir kļuvis par ASV prezidentu. Savulaik smējās par Ronaldu Reiganu, sak, aktieris par prezidentu, taču tieši viņš kļuva par vienu no nelokāmākajiem prezidentiem, kas Padomju Savienību nosauca īstajā vārdā – par ļaunuma impēriju – un izveidoja Zvaigžņu kara aizsardzības sistēmu pret PSRS.

Tagad izteikšu citu domu – ASV jaunā prezidenta neatlaidīgās, caursitošās un ekspansīvās jaunās pasaules kārtības ieviešana vēlmju un cerību jomā patiešām ir nepamatota un nav izslēgts, ka šī rīcība izlems ASV likteni, bet nav izslēgts, ka Tramps, šīs jaunās politikas radītājs un sludinātājs, ar to izšķirs arī pats savu likteni. Uz pretstata principiem balstītas mākslīgi un neizsvērti veidotas sistēmas ir lemtas ātrai pašiznīcībai.

Taču līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa līmenim Tramps vēl nav ticis – Tramps neļauj iebraukt valstī pilsoņiem no musulmaņu valstīm, kuras saistītas ar starptautisko terorismu, tātad viņš vēršas pret potenciāliem likuma pārkāpējiem. Toties Laviņš jau deviņas reizes (!!!) trīs gadu laikā atsakās Satversmes tiesā pēc būtības izskatīt jautājumu par likuma normu, kas ir nelikumīga un neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi viņš un Satversmes tiesas tiesneši ignorē Latvijas pamatlikumu, Konstitūciju, Satversmi. Atgādināšu, ka runa ir par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otro daļu, kas ar likumu pieļauj varas pirkšanu par naudu pašvaldību vēlēšanās. Tātad Laviņš apzināti nevēršas pret Valsts Pamatlikuma pārkāpumu!

Savulaik Augstākās tiesas Senāts ar savu 2006. gada 3. novembra blakus lēmumu nolēma vērst Ministru kabineta uzmanību uz to, lai izveidotu efektīvu, modernai demokrātiskai valstij atbilstošu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu un valstī tiktu radīts tāds tiesiskais regulējums, kas nodrošinās, ka kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenos objektīvu un efektīvu kontroli jau vēlēšanu kampaņas norises laikā.

Šis Augstākās tiesas Senāta lēmums nav izpildīts līdz pat šai dienai, lai gan tajā tika uzsvērts: "Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu."

Ir pienācis izšķiršanās brīdis – būt vai nebūt Latvijai un latviešu tautai, zaudēt Latviju un turpināt iet pa latviešu tautas pašiznīcināšanās ceļu vai beidzot kardināli izmainīt savu dzīvi mūsu visu un Latvijas nākotnes vārdā.

Mūs var glābt tikai un vienīgi demokrātiskā sacelšanās, kas nozīmē obligātu pienākumu ikvienam Latvijas pilsonim vēlēšanu dienā doties balsot un nopietni apsvērt, vai ceļš, pa kuru sola vest viņa izraudzītais politiskais grupējums, patiešām ir tas ceļš, kas viņu, viņa ģimeni, visu tautu un Latvijas valsti vedīs pretim tādai nākotnei, kādu mēs vēlamies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!