Foto: Reuters/Scanpix
Vakar notika visai garlaicīgas un ne pārāk gudras debates LTV1 starp TV debašu vadītājiem un Eiroparlamenta deputātu kandidātiem. Viens no jautājumiem - kā sodīt Krieviju. Pilsoņu karš Ukrainā, par kura iespējamo sākšanos uztraucas ES un EDSO vadītāji, jau sen ir Kijevas vadības uzsākts. Un, tēlojot pārrunu mēģinājumus, faktiski tiek darīts viss, lai tas nebeigtos ātri. (Klasiskais - runājam, kā vajag pūlim, darām, ko vajag pašiem.)

Krieviju sodīt par Kijevas vadības sarīkoto slaktiņu Odesā, uzsākto pilsoņu karu, par uzbrukumu savas valsts pilsoņiem ar armijas spēku iesaistīšanu, ko rīko Kijevas pārstāvji pēc Obamas un, visai iespējams Putina, norādījumiem?

Žēl, bet neviens neieminējās, ka praktiski ir pastrādāts kara noziegums, noziegums pret cilvēci. Tajā Putins ar Obamu kopā varētu būt tikai līdzvaininieki. Tiešie izpildītāji – Kijevas vadītāji. Bet ko darīt, ja biedrs Rībentrops ar Molotova kungu atkal slēdzis kādu vienosanos? Šoreiz Putina - Obamas personās? ES tirgus tiek dalīts mums aiz muguras, izmantojot Ukrainu kā spēļu galdu?

Šāda versija sāk uzprasīties pati no sevis, ja kaut nedaudz paseko līdzi dažādu TV kanālu sniegumam no faktoloģijas viedokļa. Un, ja saliek šo puzli kopā. Protams, tad ir jāatceras seno teicienu par to, ka valstīm nav draugu, bet ir tikai intereses. Par morāli un sirdsapziņu, kas saistās ar šīm interesēm, var spriest tikai teoretiskā diskusijā, jo praksē neviens šīs kategorijas neizmamto.

Kas noteik praksē (atmetīsim ārišķības) no ģeopolitiska viedokļa? Eiropa ar krāsainām revolūcijām ap tās robežām faktiski ir nostādīta neveiklā - nestabilā situācijā attiecībā pret Ziemeļāfrikas, tuvo Austrumu, Rietumāzijas un Kaukāza valstīm. Obamas spiediens vērst sankcijas pret Krieviju tādā pat situācijā nostādīs arī Eiropu attiecībā pret Krieviju.

Kas notiek ar ES iekšējo tirgu? Atkarība no amīšu piedāvājuma? Lai cik paradoksāla pirmajā mirklī šķiet šāda versija, tā ir loģiskāka par lielo mīlestību pret rietumdemokrātijas principiem un par tiesībām aizstāvēt krievu cilvēku visa pasaulē.

No šīs versijas viedokļa ir visai loģiska arī savas(?) armijas pielietošana pret dzimtcilvēkiem, kuri saceļas. Savādi, bet patiešām arī šajā dimensijā situācija sāk mainīties. Savā laikā ASV valsts līmenī pieņēma lēmumu veidot privātās armijas, kuru uzdevums bija veikt visus "netīros" darbus, par kuriem vēlāk nevarēja prasīt ASV valdības atbildību, kaut arī šādas armijas uzvaras augļi nonāca tieši šīs valdības rokās.

Vai tad šobrīd kaut kas līdzīgs nenotiek arī Ukrainā? Un ne jau ASV valdība to izdomāja. Francijas ārzemju leģions, Kinga Džordža prakse ar Vācijas dzimtcilvēku pirkšanu karam Kanādas mežos. Krievu kņazu veidotās vikingu družinas. Algotņiem nav nacionalitātes. Tie ir kara mašīna. Un ja jau skatās tālāk, tad jāatceras tas, ka sabrūkot padimpērijai, ļoti daudz cilvēku palika bez pielietojuma. Un vienīgā viņu prasme bija karot profesionāli.

Šajā gadījumā der atcerēties to jezuītisko Putina smaidu, atbildot uz jautājuma par "pieklājīgajiem zaļajiem cilvēciņiem", - "… jūs būsiet pārsteigti kad uzzināsiet…" Pilnīgi pieļaujama doma, ka Ukrainā strādā privātās armijas ukraiņu izcelsmes algotņi. Tieši strāda, ne karo. Praktiski jau arī mēs, Latvija, Ādažos gatavojam NATO vajadzībām algotņus, ne nacionālo armiju.

Šodien lielā daļā Eiropas svin kara beigas. Rīt krievi svinēs uzvaru. Katram sava atskaite. Vai Latvijā dzīvojošie krievi saprot, ka Latvijā viņi, kaut daļēji , svin nosacīto uzvaru arī pār latviešiem? Un ir to svinējuši visus šos iepriekšējos gadu desmitus?

Otrais pasaules karš sākas morāli-emocionālā līmenī. No Vācijas pazemojuma pirmā pasaules kara rezultātā. Latviešu reakciju uz Krieviju un krieviem pēc 1990.gada lielā mērā noteica tieši morālais pazemojums pēc 1905.gada, pēc 1940.gada, pēc 1944.gada.

Tagad, kad 20-30% ukraiņu savā teritorijā pieprasa pievienošanos Krievijai. Tā arī visai diskutabla tēma, ja kaut vai pavirši pašķirsta vēstures lapaspuse, teritorijā vēlas strauji pārukraiņot pāri par 70% krievu. Kas cits, ja ne pilsoņu karš un Ukrainas sašķelšana iespējama? Šī stulbā cīņā par un pret Jura krusta lentītēm. Jēgas nekādas, bet pa patmīlību sit sāpīgi. Vai prātīgi priekš sitēja?

Par visiem šiem jautājumiem LTV1 veidotajā kvazidiskusijā bija jāizšķiras minūtes laikā, atbildot uz jautājumu par nepieciešamību sodīt Krieviju. Kāpēc neviens pat nemēģina aplūkot Islandes motivāciju līdzīgos jautājumos? Vai kāds pamanīja to, ka Somija šajā divkosīgajā situācijā prātīgi izmanto iespēju paklusēt? Protams, Islandes un Somijas ierēdņiem un politķiem par šādu uzvedību neviens nepiedāvās krēslus un darbagaldus Briselē Strasbūrā vai Maskavā. Bet varbūt viņiem to nemaz nevajag, varbūt viņi patiešām ir īsteni savas zemes patrioti?

Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti restorāna apmeklējumam.

Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!