Foto: LETA
Ar šo vēršos pie atbildīgajām Saeimas komisijām, norādot uz vairākiem, manuprāt, būtiskiem apsvērumiem saistībā ar pašreizējām pārbīdēm augstākās izglītības sistēmā, jo īpaši — kā tās var novest pie valsts līdzekļu nonākšanas aizdomīgu mācību iestāžu rīcībā.

Vācot materiālus savai grāmatai "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts" (Jumava — 2015.), es Ukrainā pētīju neskaitāmās Kremļa metodes, kādas tas izmanto savu mērķu sasniegšanai (tajā skaitā padzīvoju pie separātistiem Doņeckā, pabiju okupētajā Krimā utt.).

Mūsu žurnālistu biedrība "Sabiedriskās Izmeklēšanas Birojs" jau piecus gadus piedalās Ukrainas vēlēšanu pārkāpumu novēršanā. Tāpēc varu tagad norādīt uz vairākiem faktoriem, kas man šķiet uzmanību piesaistoši, jo atgādina tos "lienošās okupācijas" procesus, kādi Ukrainā norisinājās prokremliskā prezidenta Janukoviča varas gados, gatavojot valsti "zaļo cilvēciņu" iebrukumam.

1. Transporta un Sakaru Institūts, kas ir privātā augstskola ar Krievijas kapitālu un ko vada persona, vārdā "B. Furundzhi", 07.12.2016. iesniedza IZM dokumentu Nr. 01-201/1064, ar kuru nākamajam mācību gadam lūdz piešķirt valsts budžeta finansējumu 50 540 eiro, lai ar to finansētu 23 budžeta vietas. Šis institūts (līdzās vēl vienai privātai augstskolai — ISMA) studentu vidū pēdējo gadu laikā iemantojis tādu kā nelatvisku reputāciju. Lūdzu pievērst uzmanību iespējai, ka valsts nauda var tikt piešķirta tādām mācību iestādēm, kuru lojalitāte Latvijas Republikai un demokrātiskajām vērtībām varētu tikt nosaukta par apšaubāmu.

2. Ar šo iesniegumu pilnīgi nesaistītā situācijā Ministru Kabinets pagājušā gada 16. augustā pieņēma MK noteikumus Nr. 561 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt
modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumi". Šīs aktivitātes gaitā mācību iestādēm līdz 2023. gadam tiks sadalīti 44,6 miljoni eiro.

Apsveicama un atbalstāma iniciatīva! Tikai šo MK noteikumu 12. punkts nevis nodefinē prasības finansējuma saņemšanai, bet gan uzskaita konkrētas augstskolas (pavisam 14), kuras varēšot pretendēt uz šāda veida finansējumu. To vidū ir Transporta un Sakaru Institūts — pilnībā privāta mācību iestāde, kuru kontrolē Gazprom Media Holding ģenerāldirektora vietnieka, bijušā Krievijas Valsts domes deputāta (no Putina partijas Jeģinnaja Rossija) Vladimira Šemjakina ģimene.

Toties MK noteikumos ES naudas saņēmēju sarakstā nav minēta, piemēram, Banku Augstskola vai Jūras Akadēmija — kas ir valstij piederošas mācību iestādes ar nesalīdzināmi izcilāku reputāciju nekā Transporta un Sakaru Institūtam.

3. 20. janvārī mediji ziņoja: "Latvijas Jūras Akadēmija ir zaudējusi Eiropas fondu finansējumu, līdz ar to IZM uzdevusi RTU risināt sarunas par apvienošanos. Kā vēsta Latvijas Radio, Eiropas fondu nauda vairs netiks piešķirta arī RPIVA, kuru plānots reorganizēt, tāpat Banku Augstskolai."

Lai faktu aina būtu pilnīga, jāpiezīmē iemesls, kāpēc Jūras Akadēmija, RPIVA un Banku Augstskola "zaudējušas Eiropas fondu finansējumu": zaudējušas tāpēc, ka valdība MK noteikumos iekļāvusi diskriminējošu normu — uz 44,6 miljoniem eiro var pretendēt tikai 14 augstākās mācību iestādes (lai kāda nebūtu to programmu kvalitāte), nevis ikviena augstskola, kas atbilst nodefinētiem parametriem.

Tātad kopsavilkums ir šāds: Eiropas fondu un Latvijas valsts budžeta nauda var aiziet privātajam Transporta un Sakaru Institūtam, kuras īpašnieku struktūrā redzami konkrēti, nepastarpināti Kremļa cilvēki. Tikmēr valstij piederošā Banku Augstskola, Jūras Akadēmija un RPIVA, kam visām ir nevainojama slava kā vadošajām augstskolām savās attiecīgajās jomās (finanses, jūrniecība un pedagoģija), nevar pat teorētiski pretendēt uz ES fondu naudu, jo valdība ir apstiprinājusi MK noteikumus, kas tīšuprāt diskriminē pašai valstij piederošas (!!!) augstskolas.

Vēl vairāk — tas tiek norādīts kā iemesls šo mācību iestāžu likvidēšanai! Aicinu Saeimas komisiju deputātus un atbildīgās amatpersonas pievērst uzmanību šiem faktiem un atbilstoši rīkoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!