Foto: Scanpix
Daudzi miljoni slēpjas tikai dažiem cilvēkiem izdevīgos likuma pantos. Vismaz desmit papildus miljonus katru gadu budžetam var pārskaitīt Latvenergo, ja tiek nedaudz pamainīti noteikumi par elektroenerģijas iepirkšanas tarifiem. Varbūt par to naudu var arī vienkārši sarakt kabeļus zemē, bet visādā ziņā Valstij (mājsaimniecībām, ražotājiem) būtu vairāk labuma kā tagad.

Savā laikā, vadoties no nez kādiem "zaļiem" apsvērumiem, tika atļauts nosprostot upes, un šo upju dambjos salikt turbīnas, kas ražo elektrību, un šo saražoto elektrību, nez kāpēc, Valsts uzņēmums Latvenergo bija ar likumu spiests iepirkt par augstāku tarifu nekā to pats pārdeva saviem klientiem.

Ir saprotams, ka Valsts varētu lobēt (atbalstīt) kādu ražošanu, lai vēlāk šī lobētā ražotne ienestu Valsts kasē skaidru naudu dažādu nodokļu veidā, un šīs ražotnes darbaspēks, savukārt, tērētu savu naudu Valstī veidodams naudas apgrozījumu. Kaut vai, kā tā pati Nokia Somijā.

Bet Valstij lobēt ražošanu, kas tikai naudu no Valsts kases tērē ir grūti ekonomiski pamatot. Lai jau cilvēki būvē sev hesus, liek turbīnas vecos dzirnavu dambjos vai ķer vēju, bet kāpēc lai tas nebūtu bizness uz biznesa noteikumiem.

Ja tos noteikumus tagad noliek tā, ka elektrību no visiem iepērk par tirgus cenām, neviens "zaļais" elektroenerģijas ražotājs jau tāpēc zaudētājs nepaliks. Turklāt tas varētu veicināt efektīvāku tehnoloģiju ieviešanu.

Par mazo hesu zaļumu. Ja tas ierīkots vecā dzirnavu dambī, tad jau nekas ne zaļāks, ne pelēkāks nepaliek. Ekosistēma paliek tā pati vecā. Kāds varbūt izbūvē zivju ceļu, tas jau tikai pluss. Bet tajā vietā, kur aizdambē un uzpludina kādu tērcīti, nekādu "zaļumu" neesmu novērojis.

Līdzīgs stāsts par vēja turbīnām, kas ar savu klātesamību piejūras novadu pašvaldībās, tās ne ar ko "zaļākas" vai kā citādi pievilcīgākas nepataisa. Var jau uzlikt pa retai turbīnai, kas varētu ar savu izskatu imitēt veco laiku vējdzirnas un apkārtējiem neko netraucētu – kā pie Užavas brūža – ne tur putniem traucē, ne arī tuvi kaimiņi blakus.

"Zaļā" enerģija, protams, ir pelnījusi, lai to atbalsta, bet Latvijas gadījumā jau neder šāds atbalsta variants, proti, ka visiem jāmaksā par to, lai daži varētu krietnāk nopelnīt. "Zaļā" elektroenerģija taču nenozīmē to pašu, ko bioloģiskā saimniekošana, kur lielākai cenai par produktu parasti ir objektīvs iemesls.

Par to kā šo likuma normu mainīt – nezinu, varbūt jārīko referendums? Tas varot izmaksāt kādus divus miljonus, bet es esmu pārliecināts, ka pietiktu ar kādiem 25 tūkstošiem, turklāt varētu atsevišķi skaitīt arī nepilsoņu balsis (statistiskai iedzīvotāju noskaņojuma noteikšanai), viņi tak arī tomēr te dzīvo un par visu maksā?

Kaspars H.Celms

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!