Foto: Publicitātes foto
"Paņemot Riebiņu novada karti un savienojot uz tās trīs punktus – Pastaru vējdzirnavas, Vydsmuižas Romas katoļu baznīcu un Ceperu ezeru, izveidojas trjstūris, uz kura malas, Ceperu ezera stūrī ierāvusies, atrodas Kaupēru sādža. Te atrodas Kaupēru Ontuona dzimtās mājas, Ontuonam ir brālis Izidors Jelgavā, Izidoram ir dēls – Renārs, arī Kaupērs," raksta Meikuls Meikulāns, "Skreine.org" autors.

Lai arī tā īsti nekad "neiznācis no skapja" ar savām latgaliskajām saknēm (daiļradē velti meklēt latgaliskus elementus), "Prāta vētras" Renārs Kaupers latgaliešiem bija savējais, "myusejais nu Kaupieru". Taču šogad viss ir mainījies – "Prāta vētra" ir paziņojusi par to, ka šogad Latgale vairs netiek iekļauta "vislatvijas" koncerttūrē, jo "vēl vairāk cilvēku ir izbraukuši no valsts, un ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies" (protams, grupas menedžments nav spējīgs sniegt jebkādu racionālu pamatojumu tieši Latgales izslēgšanai, jo lēmumu pieņemšanai, acīmredzot, pilnīgi pietiek ar klišejām). Koncerti notiks Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rīgā, bet Renārs latgaliešiem no savējā ir kļuvis par nejaušu svešinieku.

Protams – bizness ir bizness, "Prāta vētra" nav labdarības organizācija. Neviens nevienam neko nav parādā. Ja Preiļos nav piķis, tad tur nav jākoncertē. Vienkārši, no vienas puses. No otras puses – mūzika un cilvēks nav tikai cipari. Renārs kā mākslinieks ir rezultāts ļoti kompleksiem procesiem. Vai nav tā, ka bērnībā Latgales gaisā uzķertās vējdzirnavu un baznīcu torņu rezonanses ir tas elements, kas Renāram palīdz salikt notis pareizā rakstā? Vai nav tā, ka vārdi Renāra lirikai ir atskaņas no ģenētiskā atmiņas līmenī nodotām dzimtas godu dziesmām? Latgalei kanoniskais tēvavārds un uzvārdciems – "noblesse oblige" (fr. – stāvoklis uzliek pienākumus).

Pašreizējais ģeopolitiskais fons "Prāta vētras" rīcību padara vēl pretrunīgāku. Nevienam nav noslēpums, ka pašlaik norisinās informatīvais karš starp austrumu un rietumu ideoloģijām, un Latgale pašlaik atrodas uz frontes līnijas. Skatuve, uz kuras šovasar neuzstāsies "Prāta vētra", tukša nepaliks – ar lielu varbūtību tur uzstāsies kārtējā "Diskoteka Avarija" no Krievijas ar savu dienaskārtību. "Prāta vētra" turpinās būt latviski patriotiska, taču darīs to no droša un savtīgi izdevīga attāluma.

Atgriežoties pie cipariem - ja jau galvenais koncerta raksturlielums ir eur/dziesma, tad nav vērts izmainīties sīkumos. Nebrauciet uz Valmieru un Ventspili, dragājiet uz Maskavu. Manēžas laukumā jūs koncertā būs vairāk cilvēku nekā Valmierā ir iedzīvotāju. Protams, Krievijas estrādei ir sava specifika, taču jums jau ir laba koncertpieredze šajā valstī (vairāk nekā 20 "Prāta vētras" koncerti Krievijas Federācijā 2013. un 2014. gadā). Josifs Kobzons jums tēvišķi norādīs ideoloģisko virzienu un Oļegs Gazmanovs ierādīs skatuves horeogrāfijas smalkumus.

Un, protams, – turpiniet pieslīpēt krievu valodu. Viļa Lāča karjera ir spilgts apliecinājums tam, ka zināmā apstākļu sakritībā Renāram, ņemot vērā esošās iestrādes Krievijas virzienā, varētu tikt iespēja noteikt repertuāru ne tikai savā grupā, bet krietni plašākā darbības apgabalā.

Nevajag izmainīties sīkumos. Brauciet uz Maskavu vai tomēr brauciet uz Latgali, kas jūs joprojām gaida savā beznosacījumu sirsnībā. Abos gadījumos viss būs pa īstam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!