Somijā Haminas pilsētas Rezerves virsnieku skolā ( RUK) sācies pavasara apmācības kurss, kurš ilgst trīs mēnešus. Atgādinu, ka tie ir brīvprātīgi kursi, kuros var iestāties karavīri, kas ir nodienējuši deviņus mēnešus OMD armijā. Katru pusgadu šajos kursos ierodas apmērām septiņsimt karavīru. No kurienes Somija rod šos 1400 vīrus un sievas, man nav saprotams. Latvijā, diemžēl, nekas tāds pašlaik nav iespējams.
Es apmācības kursa izvēlētos pavasara - vasaras mēnešos. Jo laimes hormonu un līdz ar to saliedētības un patriotisma ziņā iedarbojas lielākā mērā tāds pozitīvi - bioloģiskais faktors, kā saule.
Atgādināšu vēlreiz par to, cik daudz ir jāzina karavīriem un virsniekiem, lai izdzīvotu un sekmīgi veiktu dienesta pienākumus. Iepriekš mēs apskatījām, kas ir jādara, lai izturētu lielās slodzes. Biežākos traumu un nāves iemeslus armijā. Arī armijas lauku sanitārijas pamatprincipus.
Šoreiz par karavīru personisko, sabiedrisko un intīmo higiēnu. Šie jautājumi ir jāiemāca ģimenē un skolā. Tomēr ilggadējā pieredze pierāda, ka arī armijā par to ir jārunā sistemātiski. Pašlaik, sakarā ar "tikumiskās audzināšanas" histēriju, skolas var izvēlēties "klusēšanas diplomātiju ". Sevišķi intīmās higiēnas jomā. Lai labāk saprastu tēmu, sāksim cilvēku apskatīt no galvas matiem līdz kāju nagiem.
Mati armijā ir jāapgriež īsi. Vēsture pierādīja, ka parūkas un gari mati ir bīstami pie rotējošiem mehānismiem un kā utu perēkļu vieta. Zināms, ka utis dalās - galvas matu, kaunuma un veļas utīs. Visas viņas pārnēsā bīstamas infekcijas slimības. Valsts varas novājināšanas un krīzes laikos, utis pārņem visus,kuri nemaina veļu un regulāri neiet dušās. Galvas daļa ir jāsargā no pārmērīgas saules un negatīvās sala iedarbības. Skūšanās" uz pliko", sevišķi, ja to dara grupveidā, ir ne tikai neapdomīga rīcība bet arī bīstama. Neviens līdz zināmam brīdim nezina ar ko otrs biedrs slimo. Daudzas slimības tiek nodotas asins - transmisīvā ceļā. To pašu var teikt par jebkura veida tetovēšanu un pīrsingiem. Apgalvojumi, ka tiek ievēroti sterilizācijas un dezinfekcijas noteikumi ir tukša skaņa. Tetovējums tevi var nodot situācijās, kuras tev pagaidām, liekas neiespējamas. Viens no karavīra izdzīvošanas pamatlikumiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir – neizcelties.
Matu izdzīšana padusēs un intīmās vietās karavīriem neiesaku. Matiem šajās vietās ir noteiktas funkcijas. Ķermeņa atvēsināšanai, siltuma saglabāšanai, ķermeņu daļu salipšanas negatīvai ietekmei un izsutumu novēršanai. Matiņi padusēs un kaunuma rajonā izpilda arī dzimum feromonu saglabāšanas un izplatīšanas funkcijas. Matu izdzīšana šajās vietās bieži beidzas ar dažādiem iekaisuma procesiem,kas armijas apstākļos nebūtu pieļaujami.
Karavīru ekipējumā obligāti ir jābūt aizsargbrillēm. Acis ir jāsargā no izsviestajām patronu čaulītēm no sava un blakus esošā biedra automātiskā ieroča.
Pārvietojoties naktīs pa meža teritoriju arī noteikti jālieto aizsarg brilles. Pie jebkuras acu traumas, kura radusies kaujas mācību rezultātā ir nekavējoši jāgriežas pie vada vai rotas sanitāra. Viņam ir jāorganizē evakuāciju uz tuvāko acu ārsta atrašanās vietu. Tas pats ir ar svešķermeņu (putekļi,abrazīvie materiāli ) nokļūšanu acī. Tā izņemšanu nedrīkst nokavēt. Pirmajā palīdzība ietilpst acs skalošana ar tīru dzeramo ūdeni. Minēto traumu rezultātā var attīstīties iekaisums un infekcijas sekas var būt smagas. Arī akluma iestāšanās.
Veicot metināšanas darbus, pat blakus esošie karavīri nedrīkst atrasties tuvumā bez speciālām tumšajām aizsargbrillēm. Nereti pilnīgi pietiek ar no sienas atstarojošo devu, lai iegūtu acu apdegumu.
Ausu aizbāžņi un aizsarg austiņas ir neatņemama karavīru individuālās aizsardzības sastāvdaļa. Baro trauma var iestāties ne tikai no blakus šāvēja trokšņa. Ir nepieļaujami,kad jokojoties tiek spēcīgi uzsists pa galdu, kad karavīrs atpūtas vai nodarbības laikā ir aizsnaudies. Sekas var būt traģiskas abiem. Gan guļošajam, gan sitējam. Neiesaku tādu ieradumu,kā ausu eju tīrīšanu ar vates kociņiem. Tas nav pieļaujams. Tiem kuriem ausis ir jūtīgas vēja un sala dēļ, lauku apmācību laikā ir jālieto neredzami vates aizbāznīši. Jāatceras, ka cieši aizbāžņi var izsaukt audu atmiršanu. Tāpat kā žņaugi, ja tos lietot ilgāk par divām stundām.
Seja noteikti ir jāmazgā vismaz divas reizes dienā ar neitrālām ziepēm. Arī pēc katrām intensīvajām fiziskām nodarbībām. Skūties labāk ir ar elektrisko skuvekli, pirms tam seju nomazgājot. Seja pēc skūšanās noteikti ir jāapstrādā ar odekolonu. Labāk tādu,kas mazāk smaržo. Izteikta smarža var kaitināt vai pat kaitēt blakus esošiem biedriem vai nodot tevi maskēšanās vajadzības brīžos. Tiem kam ir pārāk sausa āda septiņdesmit grādīgais odekolona spirts ir jānomaina pret losjonu. Tie satur mazāku koncentrāciju spirta. Dezinfekcijas efekts būs vājāks.
Jāatceras, ka jebkurš iekaisuma process uz sejas kas atrodas virs mutes kaktiņa - auss ļipiņas līnijas var būt nāvējošs. Jo virs šīs līnijas asins vadi ir saistīti ar smadzenēm.
Maskēšanās krēmi jānoņem no sejas pēc iespējas ātrāk. Jebkurš krēms uz nakti slikti iespaido ādas elpošanu.
Zobi regulāri ir jāpārbauda un jākopj. Zobus tīram obligāti divas reizes dienā. Pēc katras ēdienreizes mute ir jāizskalo ar siltu, tīru dzeramo ūdeni.
Dzeramam ūdenim jābūt pieejamam katram karavīram. Sevišķi vasarā un fizisko nodarbību laikā. Jāiemāca, ka dzert ūdeni no pudeles vajag nepieskaroties pudeles kakliņam. Tā ir garantija,k a ūdeni tad var dot biedram un ar to var apmazgāt apdegumus un nelielas brūces. Sevišķi svarīgi tas ir silto zemju zonās.
Ķermenis noteikti jāmazgā dušā vismaz reizi nedēļā un pēc katrām fiziskām nodarbībām. Krīzes apstākļos, ja ir aizdomas par insektiem un kašķi grupā, tad pēc mazgāšanās, karavīri vairs nedrīkst saskarties ar netīro apakšveļu. Sabiedriskās dušās noteikti jāiet ar pirts čībiņām uz pietiekoši augstas platformas. Tas ļaus izvairīties no inficēšanās ar kašķi, kaunuma utīm un ādas sēnīšu slimībām.
Kolektīvos, kur ir aizdomas par ārpus reglamenta attiecībām pirts laikā, karavīru ķermeņi jāapskata sanitārā dienesta pārstāvim. Vēlama neitrāla persona, kura nav saistīta ar šo apakšvienību.. Mediķu - sieviešu klātbūtne te nav vēlama. Apskate ļaus konstatēt kašķa, insektu kodienu, narkomānu injekcijas dūrienu pēdas, citas infekcijas un lipīgās ādas slimības pazīmes. Armija, kura nevar nodrošināt saviem karavīriem pirti katru nedēļu, arī lauku mācību laikā, nav uzskatāma par nopietnu kaujas vienību. Kara gadījumos, bēgļu krīzes periodos karavīri no infekcijas slimībām iet bojā vairāk, nekā no kaujas darbības.
Jaunajiem puišiem ir jāiemāca, ka mazgāšanās laikā rūpīgi ir jāapmazgā un jānoskalo intīmo vietu rajons. Dzimumlocekļa galviņas priekšādiņa ir jāatvelk un jānomazgā tur uzkrātā smegma. Slīdviela tur izdalās jebkuram jaunam puisim, neatkarīgi no viņa gribas, izglītības un reliģiskās pārliecības. Jūtīgiem puišiem tas var izsaukt erekciju, kurai nav jāpievērš sevišķa uzmanība. Tas pats ir attiecināms uz nakts pollūcijām un rīta erekciju. Tā ir normāla puiša fizioloģiska reakcija. Tāpēc sievietes - virsnieki rīta celšanās laikā nostāda karavīru ļoti neērtā situācijā. Pie normālas fizioloģiskas parādības ir pieskaitāma arī masturbācija. Tās nosodīšana vai apspriešana ierindas priekšā negatīvā nozīmē nav pieļaujama. Tāds instruktors vai virsnieks no darba ar karavīriem ir jāatbrīvo.
Jau pirms iesaukšanas armijā puišiem ir jāatrisina fimozes jautājums. Ja dzimumlocekļa priekš ādiņa ir pagarināta un nav atvelkama, tas var izsaukt problēmas esot karstās klimata zonās, komandējumos un sevišķi specvienību karavīriem. Te var līdzēt tikai savlaicīga ķirurģiska iejaukšanās.
Jāatceras ka karstā laikā cirkšņu rajoni bieži iekaist. Tur rodas sēnīšu infekcijas violetu pleķu veidā. Tāpēc šie rajoni nedrīkst pārkarst. Ziemā kaunuma apvidus apģērbs nedrīkst būt mitrs no nokusušā sniega.Tas draud ar dzimumorgānu apsaldēšanu. Tuvcīņas treniņu laikā, lai netraumētu cirkšņu rajonu ir noteikti jālieto speciāli aizsargi. Tās pats jādara ar ceļu un elkoņu locītavām. Nemaz nerunājot par galvu. Jāzina,ka pārkarsušie karavīri nedrīkst sēdēt uz granīta un betona virsmām. Tas veicina oliņu un prostatas iekaisuma slimības. Granīts, nereti izstaro radioaktīvos elementus (arī pilsētās un pieminekļos) ,kas var nelabvēlīgi ietekmēt reproduktīvo sistēmu.
Karavīri jāmāca, ka pēc defekācijas anālais rajons ir rūpīgi jānoslauka ar mīkstu tualetes papīru. Vislabāk ,protams to ir noskalot ar bidē dušiņas palīdzību, kurai vajadzētu atrasties pie katra tualetes poda. Lauku apstākļos te der līdzpaņemtais ūdens plastmasas pudelē. Fekāliju gabaliņi ,pat mikroskopiskie, mēdz sakalst līdz akmeņu cietumam. Pie intensīvas skriešanas tas rada noberzumu un infekcijas iekaisumu šajā rajonā. Nereti šīs infekcijas dēļ karavīrs ir jāpakļauj operācijai un jāatbrīvo no dienesta.
Kāju pēdas ir pakļautas lielām slodzēm. Tāpēc apaviem jābūt ērtiem un pietiekoši mīkstiem. Cieti apavi veicinās sauso tulznu veidošanu, kas izsauks sāpes un iekaisumus. Šauri apavi ar laiku veicina lielo īkšķu locītavu deformāciju. Pēc gadiem stāvokli varēs glābt tikai lielu apavu nēsāšana vai ķirurģiska operācija. Pēdu nagi ir jāgriež regulāri. Griežot nagus kāju pirkstiem, tos nedrīkst apaļot. Tas jāatceras noteikti. Noapaļoti nagi pēdām izsauks ieauguša naga sindromu. Nagi jāgriež tikai taisni. Rokām nagus vari griezt kā gribi. Jāatceras, ka pie nagu gultnes rajons ir ļoti jūtīgas pret infekciju. Tāpēc jebkura, pat sīkākā trauma šajā rajonā ir nekavējoši jāapstrādā ar odekolona spirtu vai briljantzaļo. Mācību laikā kad bieži lietojam transportu, nav ieteicams nēsāt gredzenus. Nereti lecot no mašīnām karavīriem gredzens aizķeras un tiek norauti pirksti. Gredzenus vari nēsāt dodoties uz pilsētu atpūtā. Vakaros kājas obligāti nomazgājiet. Ieziež iet ar maigu krēmu. Atpūšoties, kājas vienmēr izģērbiet un paceliet tās nedaudz augstāk. Ja ir problēmas ar apakšstilbu vēnām, tad par to ir jārunā ar ķirurgu. Specvienībām šādi karavīri neder. Smēķējot apakšstilbi nesaņem jau tā mazo skābekļa devu. To jāatceras ilgstošu pārgājienu laikā
Sekmīgu dienestu vēlot.
Hamina, Leons Stiprais.
