"Viktorija paliktu par princesi visu mūžu, ja vien 1980. gadā Zviedrijas parlaments neveiktu konstitucionālu labojumu valsts pamatlikumā, jo vēsturiski bija noteikts, ka troni var mantot tikai vīriešu kārtas mantinieks.
Es gan, zinot sieviešu un vīriešu atšķirīgo domāšanas veidu, nekad neuzticētu valsts vadību sievietei, jo sievietes domā taktiski, kas nozīmē plaši un virspusēji. Vīrieši domā stratēģiski – kad rīcība ir vērsta uz nākotni, uz konkrētu mērķi.
Mani oponenti tūlīt steigs mani apvainot anti feminismā, minēs Krievijas carieni Katrīnu II Lielo, Anglijas karalieni Elizabeti I un Francijas jaunavu Žannu d’Arku.
Tie ir izņēmumi, kurus var pamatot ar dažādiem veiksmīgiem blakus faktoriem. Piemēram Žanna d’Arka, kā apgalvo šodienas medicīnas eksperti, slimoja ar kādu no hermafrodītisma formām. Tas nozīmē, ka viņas domāšanas veids bija tuvu vīrišķajam. Tomēr stāsts ir par nākošās karalienes misiju.
Ne visi zina, ka Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs bija novedis valsti līdz kraham. Zaudēta Somija, un karalim tiek atņemta vara. Par karali kļūst viņa tēvocis Kārlis XIII. Viņa veselības stāvoklis neļauj viņam pilnvērtīgi vadīt valsti. Nebija arī mantinieku. Tāpēc Zviedrijas elite nolemj aicināt valsts tronī vienu no Napoleona maršaliem.
Bijušais advokāts Žans Batists Bernadots, pārgājis Napoleona Bonaparta pusē, izveido galvu reibinošu karjeru. Pateicoties savam karavadoņa talantam, kļūst par vienu no Napoleona maršaliem. Francijas maršals pieņem piedāvājumu, bet veiksmīgs karš neseko. Formāli, kādu laiku, viņš ir princis reģents. Kārlis XIII pēc Zviedrijas aristokrātijas lēmuma viņu adoptē.
Zviedrija no tā laika kļuvusi par valsti ar visaugstāko dzīves līmeni, arī dzīvildzes un medicīniskās aprūpes ziņā.
Lūk atbilde visiem šodienas aktīvistiem - kari, lai kādu ideju vārdā pasludināti, nevienai valstij un tautai neko labu nav devuši. Dzīvosim savās etniskajās robežās un cienīsim katras valsts un tautas pašnoteikšanās tiesības.
Šādu kursu turēs arī nākamā Zviedrijas karaliene. Tā ir garantija mieram Zviedrijā. Tas nenozīmē, ka Zviedrijai nav armijas un tā nav gatava līdz pēdējam aizstāvēt savu valsti. Kā jau bagātai valstij tai ir labi bruņota armija. Spēcīga valsts armija - ir labākās zāles pret karu, jo jebkuram diktatoram vienmēr ir liela cieņa pret spēku".
Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!
