Es un mani draugi vairākkārt cenšoties pieteikt kādu grāmatu konkursam, atkal un atkal saņemu informatīvu vēstuli no "Lielās lasīšanas" organizatoriem ar tekstu, ka šāda veida grāmata neatbilst nolikumam, tāpēc nav iespējams pieteikto darbu iekļaut balsošanas sarakstā.
Rūpīgi iepazīstoties ar "Lielās lasīšanas" nolikumu rodas iespaids, ka organizatori nemaz nevēlas sarakstā iekļaut grāmatas, kuras kaut nedaudz, bet ir saistītas ar Latvijas reālo tagadni, pagātni un nākotni.
Pašlaik nevēlos runāt par vēstures grāmatām, no kurām var mācīties, uzzināt konkrētus faktus, bet par par grāmatām, kurās ietverta ar Latviju un tās attīstību saistīta cilvēka pieredze, vēlmes un sapņi. Tādas grāmatas dēvē arī par dokumentālo prozu vai atmiņu literatūras darbiem.
Atzīšos, ka neesmu iedziļinājies katrā no "Lielajā lasīšanā" pieteiktajām grāmatām. Taču vairākums no tām, manuprāt, ir visai nereālas, safabricētas un pavisam attālinātas no Latvijas tautas vēstures, izcelsmes un attīstības. Protams, man nav nekas pret tādām grāmatām, kā "Harijs Poters", "Krēsla", "Čārlijs un Šokolādes fabrika", vai arī "Makss un Morics", bet, vai tomēr nevajadzētu iekļaut sarakstā tādas vēsturiskās pieredzes grāmatas, kā "Rūgtais vērmeļu kauss", "Pēdas", "Durvis uz mājām", "4. atmoda" un "Gods kalpot Latvijai"?
Šo grāmatu autorus es neminēšu, jo lielākā vai mazākā mērā "Lielās Lasīšanas" organizatori ar šiem darbiem jau ir iepazinušies.
Vēlos iedzīvotājus aicināt apdomāties. Lai arī iztēle, fantastika un dažādi mīlas stāsti ir nepieciešami normālai cilvēka attīstībai, vai tomēr nebūtu arī nepieciešams kaut nedaudz iepazīt rūgto ikdienu, sūro pagātni un patieso dzīves realitāti?
Mans uzstādījums nav tāds, ka bērnu, pusaudžu un pieaugušu cilvēku literatūrai ir jāsastāv tikai no atmiņu vai dokumentālās prozas. Taču arī šos darbus nepieciešams izzināt un izpētīt.
"Lielā Lasīšana" būtu viena ļoti lieliska iespēja par šīm grāmatām uzzināt. "Lielās Lasīšanas" organizatori varētu parūpēties kaut vai par to, lai manis minētie un citi līdzīgi darbi tiktu kaut vai iekļauti sarakstā, neskatoties uz to, ka varbūt nespēj pretendēt net uz TOP 100, ne TOP 21. Svarīgākais nav uzvarēt. Svarīgākais ir piedalīties.
Diemžēl šajā konkursā pat piedalīšanās ir liegta.
