Dzīvokļa uzturēšana ģimenei nebija pa kabatai

"Aptuveni divus gadus atpakaļ nomira mans vīratēvs, kurš manam vīram mantojumā atstāja divistabu dzīvokli Ķengaragā. Ap to laiku Rīgas dome bija izsludinājusi savus saistošos noteikumus, kuri paredzēja, ka, ja nekustamajā īpašumā nav deklarēta neviena persona, ir jāmaksā diezgan liels nekustamā īpašuma nodoklis. Gadā tie bija aptuveni 200 eiro. Mēs izrēķinājām, ka uzturēt šo dzīvokli mūsu ģimenei ir saimnieciski neizdevīgi, tāpēc nolēmām, ka dzīvoklis jāpārdod," ar portālu "Delfi" dalās Elīna.

Uz šo dzīvokli bija arī Elīnas vīratēva reģistrēta ķīla 13 000 eiro apmērā. "Mums ar banku nācās parakstīt vienošanos, ka tad, kad šo dzīvokli pārdosim, ķīlas vērtība, 13 000 eiro, tiks novirzīti ķīlas dzēšanai," sieviete skaidro.

Ģimene pārdeva dzīvokli par 27 000, no kuriem 13 000 tika atdoti bankai. "Mēs nolēmām, ka atlikušo summu, 14 000 eiro, novirzīsim mūsu vienīgā nekustamā īpašuma hipotekārā kredīta dzēšanai," stāsta Elīna. Iepazīstoties ar normatīvo aktu regulējumu, pāris saprata, ka nekāds ienākuma nodoklis valstij viņiem nebūtu jāmaksā.

Negaidīts pārsteigums – 2000 eiro parāds

"Pēc aptuveni gada no VID mans vīrs saņēma paziņojumu par to, ka viņam ir nodokļu parāds nepilnu 2000 apmērā, ja pareizi atceros. Parāds radies no tā, ka neesam samaksājuši 15% lielu ienākuma nodokli no dzīvokļa pārdošanas rezultātā gūtās peļņas," stāsta sieviete. Viņa atklāj, ka parādu bija iespēja samazināt, iesniedzot dažādus čekus par remontiem, kuri veikti dzīvoklim. "Iesniedzām mēs to, ko varējām. Pēc gada daži čeki jau nav nemaz salasāmi, neko daudz iesniegt tāpat nesanāca," Elīna papildina.

Sieviete ir neizpratnē par to, kāpēc VID, aprēķinot nodokli, nav ņēmis vērā 13 000 eiro ķīlas maksājumu bankai. "13 000 eiro lielā ķīlas nauda tomēr bija izdevums, no kura mēs nevarējām izvairīties šajā dzīvokļa pārdošanas procesā. VID mums atbildēja, ka tas neesot attaisnojošs izdevums, tāpēc nodoklis jāmaksā no visas gūtās peļņas," viņa atklāj.

VID aprēķinājis 15% IIN no starpības, kas izveidojusies no 27 000 eiro dzīvokļa pārdošanas cenas atņemot 14 896 eiro, kas mantojuma apliecībā bija norādīti kā dzīvokļa sākotnējā cena. "Sanāk, ka 13 000, kurus samaksājām bankai ķīlas dzēšanai, viņi neņem vērā, viņuprāt, tas nav attaisnojošs izdevums," Elīna ir neizpratnē.

"Ar vīru bijām aizgājuši pat uz tikšanos ar VID ģenerāldirektores vietnieci, bet vienīgais, ko viņa atbildēja, bija, ka viņi ir bezspēcīgi ko šajā lietā darīt. Viņa atzina, ka situācija ir absurda, ļoti daudz esot tādu absurdu situāciju, bet tur neko nevarot darīt," skaidro Elīna.

'Rekets no valsts puses'

"Vēlāk sākās, es uzskatu, tīrākā naudas izspiešana no valsts puses. Neskatoties uz to, ka mēs bijām jau piekrituši labprātīgai parāda dzēšanai, izstrādājuši maksāšanas grafiku, VID sāka iekasēt arī papildus procentus, nokavējuma naudu par katru dienu, kuru turpinām būt viņiem parādā," sašutusi ir Elīna.

"Sanāk tā, ka tu gribi sevi aizstāvēt, cīnies, bet esi pārāk mazs un bezspēcīgs, lai kaut ko panāktu. Es uzskatu, ka tā ir netaisnība," pauž Elīna. .

Uz šo brīdi valstij Elīnas vīrs parādā ir vēl 1500 eiro. Šī summa ir kopā ar visiem iesniegtajiem izdevumu čekiem un aprēķināto kavētā maksājuma procentu. "Mums nekas cits neatliek, kā vien maksāt, citādi – var iestāties piespiedu piedziņas process, sākties ieturējumi no darba algas," sieviete dalās. Viņa atklāj, ka VID ir uzlicis arestu viņas vīra transportlīdzeklim: "Tas viņiem, iespējams, ir kā nodrošinājums tam, ka mēs nomaksāsim to kredītu. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi prettiesiski."

"Vai valstī likumi tiek izstrādāti, lai cilvēkus izputinātu? Lai izvilktu visu pēdējo? Uzlika aizliegumu uz vecu audi mašīnu. Kāds viņiem no tā labums? Viņa pat nemaksā tos divus tūkstošus. Sajūta tāda, ka tiek darīts viss iespējamais, lai cilvēku nospiestu tik zemu, cik vien var. Iespējams, viņu mērķis ir aizdzīt mani paņemt kredītu bankā?" savās domās dalās Elīna.

Kuram lielāka taisnība?

"Ķīlas dzēšanas maksājums nav uzskatāms par nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu. Līdz ar to nodokļa aprēķināšanas vajadzībām tas nav iekļaujams izdevumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu," portālu "Delfi" informē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Savukārt zvērinātais advokāts Ilmārs Punka skaidro, ka šajā situācijā svarīgi ir saprast, kādiem mērķiem ticis izmantots kredīts, kura dēļ dzīvoklis ieķīlāts. "Tad varbūt var runāt par to, ka šis būtu iekļaujams ar IIN apliekamās summas samazinājumā. Un arī tad ir jautājumi par niansēm, ko nezinām. Bet, ja kredītam bijis cits mērķis, tad šo summu nevar nekādi izmantot IIN samazināšanai," atklāj Punka. "Tā tas diemžēl ir, ka neesot konkrētā lietā iesaistītam, ir visai neiespējami un ir riskanti dot drošas un precīzas atbildes," viņš papildina.

"Nekustamajā īpašumā veiktais ieguldījums" nodokļu aprēķinā ir uzskatāmi izdevumi, piemēram, par nekustamā īpašuma remontu, renovāciju un tamlīdzīgiem izdevumiem, portālam "Delfi" skaidro Tiesībsarga birojā.

"Lai saprastu, vai ķīlas tiesības dzēšanai samaksātie naudas līdzekļi kredītiestādei var būt "nekustamajā īpašumā veiktais ieguldījums", jāņem vērā, ka ķīlas tiesības vai hipotēkas būtība, proti, šī tiesība nodrošina aizdevuma atdošanu. Piemēram, ja tiek aizdota nauda, tad par šo aizdevumu zemesgrāmatā var tikt ierakstīta hipotēka kā nodrošinājums tam, ka aizdevums tiks atdots. Ja netiek atdots aizdevums, tad aizdevējs var prasīt īpašuma pārdošanu, lai atgūtu aizdevumu. Parasti, lai dzēstu ķīlas tiesību vai hipotēku, aizdevējam tiek atdots parāds, ko, kā noprotams no apraksta, arī ir izdarījusi "Delfi" lasītāja," informē Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis.

"Parāda atdošana, arī tāda parāda, kas ir mantots, pēc savas būtības nav "nekustamajā īpašumā veiktais ieguldījums". Pieļaujam, ka VID, visticamāk, tā to arī ir pamatojis," atzīst Koņuševskis. Viņš papildina, ka "nekustamajā īpašumā veiktais ieguldījumus" varētu būt izsniegtais aizdevums, ja vien aizdevuma mērķis ir bijis nekustamā īpašuma remonts.

Tiesībsarga biroja pārstāvis gan akcentē, ka tiesībsargs nav pilnvarots izskatīt nodokļu uzrēķinu strīdus. Tos izskata VID ģenerāldirektors un vēlāk administratīvās tiesas, portālam "Delfi" skaidro Koņuševskis. Taču, neskatoties uz to, par līdzīga rakstura jautājumiem cilvēki vēršas arī pie tiesībsarga, lūdzot padomu tālākai rīcībai. Tiesībsargs, saskatot pamattiesību aizskārumu, attiecīgās jomas normatīvo aktu nepilnības vai tiesību normu nepareizu interpretāciju, iesaistās attiecīgās problemātikas risināšanā.

Par nodokļa nemaksāšanu bez soda neiztikt

VID informē, ka par dzīvokļa pārdošanas ceļā iegūtā kapitāla pieauguma nodokļa nemaksāšanu personai var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu "Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana". Papildus tam, par noteiktajā termiņā valsts budžetā neiemaksāto aprēķināto nodokļa summu aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05% apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

"Diemžēl daļa ļaužu ir vieglprātīgi, jo, slēdzot darījumus ar nekustamo īpašumu, viņi nekonsultējas ar tiesību un nodokļu speciālistiem. Rezultātā tiek ietaupīts, vienlaikus riskējot ar krietni lielākiem finanšu izdevumiem gadījumā, ja darījums būs noticis kļūdaini un nebūs ņemti vērā nodokļu likumos paredzētie pienākumi," skaidro zvērinātais advokāts Ilmārs Punka.

Tiesībsarga biroja pārstāvis portālam "Delfi" skaidro, ka nodokļu normatīvie akti ir sarežģīti gan attiecīgās jomās sarežģītības dēļ, gan arī tekstuāli grūti uztverami, kas nespeciālistam rada grūtības patstāvīgi uzzināt un izzināt, kad ir jāmaksā nodoklis. Tomēr viņš uzsver, ka nezināšana pati par sevi nav attaisnojums ar likumu uzlikta pienākuma neizpildīšanai.

VID atzīst, ka lēmums ir apstrīdams

"Protams, katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo darījumi mēdz būt dažādi. Jebkurš VID lēmums ir apstrīdams, tās ir personas tiesības. Tādējādi, ja jau sieviete ir vērsusies VID, tad, visticamāk, ir saņēmusi vai noteikti drīzumā saņems VID skaidrojumu savai konkrētajai situācijai un kā viņai tajā būtu jārīkojas tālāk. Ja tomēr vēl ir kādas neskaidrības, tad vislabāk tomēr būtu to risināt individuālas konsultācijas laikā," portālu "Delfi" informē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Arī Tiesībsarga birojā portālam "Delfi" skaidro, ka no juridiskā viedokļa jebkuru VID lēmumu var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram, un vēlāk pārsūdzēt administratīvajā tiesā, ja ir ievēroti pārsūdzēšanas termiņi. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis gan akcentē, ka vispirms ir jāizvērtē, vai tas ir pamatoti un lietderīgi, jo uzrēķinātais IIN ir jāmaksā arī tiesvedības laikā.

Viņš skaidro, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz iespējas noslēgt vienošanos par nodokļu nomaksu, ja persona ir uzsākusi tiesāšanos. Par attiecīgo jautājumu Tiesībsarga biroja pārstāvis iesaka konsultēties ar nodokļu speciālistu.