Pošoties uz Rīgu, Getvikas lidostā profesors ar ceļabiedru ieradās jau laikus. Tūlīt pēc paziņojuma par izejas atvēršanu abus ceļotājus kopā ar vēl diviem lidotgribētājiem novirzīja sāņus. Pēc stundu ilgas stāvēšanas abus pārējos lidotgribētājus "airBaltic" uzņēma reisā, kamēr Cēberam bija jāturpina gaidīt. "Mēs stundu pavadījām pilnīgā neziņā, līdz sazinājāmies ar Rīgu un noskaidrojām, ka mums esot iespēja saņemt 400 eiro kompensāciju (par nenotikušo lidojumu – aut.)," klāsta profesors, piebilstot, ka notikušais viņu ārkārtīgi šokēja.

Apmēram pusseptiņos vakarā, kad gaidīts jau divas stundas, pie profesora pienāca "airBaltic" darbiniece ar taloniem dzērieniem 20 mārciņu vērtībā. Tomēr neziņas pilnā gaidīšana turpinājās. Tikai ap pusastoņiem vakarā Cēbers beidzot saņēma informāciju par viesnīcu, kā arī lidojumu uz Rīgu caur Kopenhāgenu no Hītrovas lidostas nākamajā dienā. "Vēl mēs saņēmām arī ekspreša autobusa biļeti no viesnīcas uz lidostu. Diemžēl maldīga bija informācija, ka no ekspreša pieturas līdz terminālim var nokļūt kājām. Pašiem nācās apmaksāt sabiedriskā autobusa biļeti," sarūgtinājumu par notikušo neslēpj Cēbers.

Ierodoties Rīgā, profesoru un viņa ceļabiedru sagaidīja vēl kāds nepatīkams pārsteigums. "airBaltic" servisa centra darbinieki paziņoja, ka par atcelto reisu pasažieriem pienākas kompensācija vien 250 eiro apmērā, jo pieveikts attālums līdz 1500 kilometriem. "Atceroties savu autobraucienu uz Parīzi, kur, liekas, nobraucu 2000 kilometrus, biju neizpratnē. Noklausoties iepriekšējās dienas telefonsarunu, darbinieces tomēr pieņēma lēmumu, ka katram mums pienākas 400 eiro," par piedzīvoto teic profesors. "Nekādu īpašu sajūsmu pēc sagandētā ceļojuma un piedzīvotā šoka tas gan neizraisīja. Vienīgi neliels gandarījums, ka "airBaltic", pateicoties Eiropas Savienības regulām, ir sodīts."

AS "Air Baltic Corporation" korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede uzņēmuma vārdā atvainojas pasažieriem par to, ka vietu trūkuma dēļ viņi novēloti ieradās Rīgā un piedzīvoja neērtības. Uzņēmuma pārstāve apstiprina, ka ar konkrēto pasažieri uzņēmums vienojies par kompensāciju 400 eiro apmērā katram, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas nosacījumi.

Skaidrojot uzņēmuma pozīciju papildu biļešu pārdošanā uz reisiem, Briede min, ka vidēji 4% pasažieru uz reisu neierodas. Papildu biļešu pārdošana sniedzot iespēju klientiem izstrādāt izdevīgākus piedāvājumus.

Vidēji divi no 10 tūkstošiem "airBaltic" pasažieru piedzīvo situāciju, ka pārpildīta reisa dēļ lidojumu atceļ. "Pilnveidojot papildu biļešu pārdošanas praksi, šo gadījumu skaitu nākotnē ceram samazināt," klāsta Briede. Kā piemēru viņa min šo vasaru, kad pārvadāto pasažieru skaits ir ievērojami lielāks nekā pērn, taču vietu trūkuma dēļ ar iecerēto reisu nav lidojuši gandrīz divreiz mazāk cilvēku nekā 2016. gadā.

Gadījumos, kad uz lidojumu ierodas visi pasažieri un reiss ir pārpildīts, vispirms uzņēmums meklē brīvprātīgos, kas gatavi lidot ar nākamo reisu. Par to brīvprātīgie var saņemt papildu kompensāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā viesnīcu un ēdināšanu, ko apmaksā lidsabiedrība, par pasažieru tiesībām stāsta Briede.

Pārpildītajos reisos priekšroka lidojumam tiekot dota bērniem, kas lido bez pavadoņa, pasažieriem ar kustību traucējumiem, tranzītpasažieriem, kuriem jāpagūst uz savienoto reisu, kā arī grupu rezervāciju pasažieriem, informē Briede.

Savukārt fiziķis Cēbers ir pārliecināts, ka vietas atteikšana pārpildītā reisā pensijas vecuma cilvēkiem var izraisīt neprognozējamas sekas. Profesora ieskatā atteikums lidot uzņēmumam "airBaltic" būtu jāpiemēro jauniem, fiziski un garīgi stipriem cilvēkiem.

"Ja reiz "airBaltic" izmanto tādu iespēju kā "flight is overbooked" (no angļu valodas – lidojums ir pārpildīts), tad uzņēmums par to pasažierus informē jau pirms biļetes iegādes. Tāpat pasažieriem būtu jāizsniedz dokuments – instrukcija, kur pateikts, kā jārīkojas, piedzīvojot atteikumu lidot, katrā konkrētā lidostā," savus secinājumus pēc notikušā pauž Cēbers.