Pirmklasnieces māmiņa klāsta, ka skolā, kurā viņas meita nereti pavada laiku no pulksten 8 līdz 18, telpas tiek vēdinātas nepietiekami. Turklāt bērnus pagarinātās dienas grupas nodarbību laikā neizved laukā. "Pati esmu redzējusi klasē vienu logu atveram uz augšu – tad, kad bērni iet pusdienās vai launagā," iesniegumā klāsta māmiņa, kura apšauba, vai šādā veidā telpas iespējams izvēdināt. "Diezgan bieži pirmklasniekiem novēro galvassāpes, nogurumu, nespēku un citas problēmas. Ne tikai pārslodzes dēļ, bet arī tāpēc, ka viņi nepietiekami daudz laika pavada svaigā gaisā. Arī mūsu meitu visai bieži skar šīs problēmas," raizes apraksta māmiņa.

Sieviete teic, ka bērns pēc skolā pavadītās dienas sūdzas par galvassāpēm, nespēku, grūtībām paiet. Ģimenes ārste notiekošo skaidro ar bērnam trūkstošo skābekli un ieteikusi meitu biežāk vest svaigā gaisā. "Es kā atbildīga māte bērnu uz skolu un no skolas vedu kājām. Brīvdienas pavadām svaigā gaisā, taču tas nepalīdz. Izņemt bērnu ātrāk no skolas nav iespēju," raksta māmiņa, piebilstot, ka strādā gan pati, gan vīrs, kā arī omes un vectētiņi. Iebildumus par nepietiekami vēdinātām telpām māmiņa paudusi arī skolotājai, tomēr situācija neesot mainījusies.

Lai arī atsevišķās skolās pedagogi sākumskolas audzēkņus izved laukā, tomēr māmiņa arī noskaidrojusi, ka Ministru kabineta noteikumi pastaigas paredz tikai pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. "Rodas jautājums: vai tiešām vēlamies nākamo paaudzi ar dažādām veselības problēmām? Sešgadnieki, kuri tikai uzsāk skolas gaitas, biežāk saskaras ar šīm problēmām. Viņus skābekļa trūkums ietekmē būtiskāk," raksta māmiņa.

Par higiēnas prasību ievērošanu skolās atbildīgā Veselības inspekcija norāda, ka patiešām – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1338 pastaigas tiek organizētas tikai pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt skolas vecuma bērniem organizē ekskursijas vai pārgājienus. Telpu vēdināšanu skolās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 610. Tie paredz, ka telpas, kurās nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri jāvēdina pēc katras mācību stundas – vismaz 10 minūtes, bet ziemā piecas minūtes. Gaiteņus, atpūtas un rekreācijas telpas jāvēdina pēc katra starpbrīža vismaz 10 līdz 20 minūtes, bet ziemā – vismaz piecas minūtes.

Veselības inspekcija, komentējot māmiņas aprakstīto gadījumu, norāda – būtu jāveido sadarbība ar izglītības iestādes vadību, tostarp jāierosina pagarinātās grupas ikdienas darba ritmā iekļaut uzturēšanos svaigā gaisā. "Skolas vecuma bērnu uzturēšanās svaigā gaisā nodrošināšana ir izglītības iestādes vadības, pedagogu, izglītojamo, kā arī izglītojamo vecāku sadarbības rezultāts," skaidro Veselības inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.

Inspekcijā akcentē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1338, risinot izglītojamo drošības jautājumus, skolas vadības funkcijās ietilpst sadarbība ar vecākiem, kā arī ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem un fondiem. Šie noteikumi paredz iespēju skolas kārtības noteikumos iekļaut mācību iestādei būtiskos jautājumus, piemēram, uzturēšanos svaigā gaisā pagarinātās grupas darba ritmā.

Higiēnas prasību ievērošanu skolā, kā to nosaka likums, inspekcija uzrauga, veicot plānveida pārbaudes mācību iestādēs vidēji reizi gadā. Inspekcija aicina vecākus ziņot par gadījumiem, kad mācību iestādes vadība nenodrošina minimālo higiēnas prasību izpildi (tostarp vēdināšanu) un situāciju neuzlabo arī pēc pretenziju izteikšanas. Saņemot šādu iesniegumu, inspekcija organizē ārpuskārtas kontroli, informē Jeroščeva.

Gaisa kvalitāte noteikti ietekmē bērna veselību – pauž Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Liene Smane. Bērnu ārste atsaucas uz ASV Pediatrijas akadēmiju un tās norādi – bērnam dienas laikā ārpus telpām fiziskās nodarbēs jāpavada vismaz viena stunda, jo tas veicina viņa augšanu, mentālo veselību, sociālo attīstību un valodas attīstību. "Atgādinu, ka telpas jāvēdina regulāri, īpaši gripas epidēmijas laikā. Viens no gripas profilakses pasākumiem ir regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Bērnam biežāk jāatpūšas svaigā gaisā," teic pediatre.

Izplatītākās veselības problēmas nepietiekami vēdinātu iekštelpu dēļ skolas vecuma bērniem ir biežāks saaukstēšanās risks, galvassāpes, miegainība, acu kairinājums, miega traucējumi. Pediatre skaidro, ka palielināts ogļskābās gāzes līmenis telpās var samazināt bērna koncentrēšanās un uzmanības spējas mācību stundās.

Šobrīd Veselības inspekcijas paspārnē noris pētījums par ogļskābās gāzes koncentrācijas svārstībām Latvijas skolu mācību kabinetu gaisā. Pētījums noris no 2015. līdz 2022. gadam. Balstoties uz iegūtajām ziņām par reālo situāciju skolās, Veselības inspekcija šogad plāno izstrādāt vadlīnijas – rīcības programmu skolu iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanai. "CO2 koncentrācija telpā ir objektīvākais izmērāmais rādītājs, kas liecina par ventilācijas efektivitāti, proti, pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi," pētījumu pamato Jeroščeva. Pētījuma mērķis ir rosināt skolotājus, skolēnus un arī vecākus pievērst lielāku uzmanību veselību ietekmējošiem apstākļiem mācību vidē. Ar inspekcijas izstrādātiem ieteikumiem pētījumā ietvertajām mācību iestādēm varat iepazīties raksta turpinājumā.