"Delfi Aculiecinieka" saņemtie iedzīvotāju apkures rēķini liecina, ka dažviet siltuma izmaksas salīdzinājumā ar aizvadīto ziemu ievērojami augušas. Saskaņā ar regulatora pausto Latvijas pilsētās siltumenerģijas tarifi sarūk un izlīdzinās, tomēr cenu ievērojami ietekmē izraudzītais kurināmais.
Krimuldas novada Raganā mājojošajai Kintijai novembra apkures rēķins bija pārsteigums. Pērn tajā pašā laikaposmā viņas 48 kvadrātmetrus lielo dzīvokli apsildīja par 50 eiro, bet šogad – par 96 eiro. "Papētīju vidējās mēneša temperatūras 2016. gadā un 2015. gadā, tās īpaši neatšķiras. Rodas iespaids, ka Krimuldas novadā kurina naudu, jo, kā gan tarifs var tik ievērojami augt, ja gāzei cenas nav mainījušās?" portālam "Delfi" raksta Kintija.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) skaidro, ka pašvaldībās, kur ražošanas procesā izmanto dabasgāzi, tarifs mainās ik mēnesi, atkarībā no AS "Latvijas gāze" piemērotās gāzes tirdzniecības cenas. Piemēram, ja samazinās dabasgāzes cena, arī siltumenerģijas tarifs rūk. Tai pat laikā, pētot siltuma cenas, jāņem vērā vēl virkne apstākļu. Regulatora apstiprinātie tarifi ietver izmaksas līdz piederības robežai, līdz kurai siltumapgādes pakalpojumu regulē, proti, līdz ēkas ievadam jeb siltummezglam.
"Siltumapgādes pakalpojumu tarifu lieluma atšķirībām dažādās pašvaldībās ir vairāki iemesli. Izmantotās tehnoloģijas, koģenerācijas esamība, siltumapgādes sistēmas apmērs, siltumtīklu tehniskais stāvoklis (zudumi), investīcijas, Eiropas Savienības fondu atbalsta līdzekļu, izmaksu efektivitāte, iedzīvotāju blīvums, kā arī teritoriālais izvietojums," tarifa ietekmējošos faktorus uzskaita SPRK pārstāve Ieva Bethere.
Līdzīgu viedokli pauž arī Krimuldas novada pašvaldības uzņēmumā "Entalpija-2", kas ražo siltumenerģiju, kā arī apsaimnieko atsevišķus dzīvojamos namus, tostarp arī ēku, kurā izvietots Kintijas dzīvoklis. Uzņēmums skaidro, ka Kintijas gadījumā siltumenerģijas cenu nosaka mitekļu daudzums, kas pieslēgti centrālajai apkurei. Siltumenerģijas tarifs Kintijai ievērojami audzis, jo no pavisam 12 mājas dzīvokļiem tikai četri joprojām pieslēgti centrālajai apkurei, stāsta uzņēmumā. Pērn apkurei pieslēgto dzīvokļu bijis vairāk.
Katrai ēkai esot savs skaitītājs, kas uzskaita saņemtās siltumenerģijas apjomu, ko pēc tam sadala uz dzīvokļiem. Tomēr jāņem vērā, ka notiek ievērojami siltumenerģijas zudumi, ja, piemēram, blakusdzīvokli neapkurina vai ja pagrabā izvietotās siltumtrases nav nosiltinātas, ja bieži virina durvis, atstāj neaizvērtus pagraba logus. Saskaņā ar uzņēmumā teikto, turpat Raganā ir dzīvojamais nams, kura iedzīvotāji apvienojušies, nodibinājuši biedrību un paši apsaimnieko ēku. Dzīvojamo namu biedrība ir nosiltinājusi, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, tādējādi arī apkures rēķins ir ievērojami mazāks.
Mazāks siltumenerģijas tarifs ne vienmēr nozīmē mazāku apkures rēķinu, apliecina "Delfi Aculieciniekam" atsūtītās reportāžas. Piemēram, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sniegtajiem datiem, Alūksnē siltumenerģijas tarifs salīdzinājumā ar citām Latvijas pašvaldībām ir vidējs, proti, 55,05 eiro par megavatstundu. Tiesa, salīdzinot ar citiem portālam atsūtītajiem iedzīvotāju novembra apkures rēķiniem, alūksnieša sūtītais ir viens no lielākajiem – 1,95 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr rēķins Talsos ir ievērojami mazāks, zem viena eiro, kaut arī siltumenerģijas tarifs ir augstāks, proti, 57,09 eiro par megavatstundu.
(Infografikā iekļauti novembra rēķini, kuros norādīta maksa par vienu kvadrātmetru un kuri sūtīti no vietām ārpus galvaspilsētas. Rēķini vairākās pašvaldībās ir savstarpēji līdzīgi. Visus atsūtītos rēķinus galerijā var skatīt raksta beigās.)
Alūksnes siltumenerģijas ražotāja AS "Simone" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaļva ironiski saka: "Pat rīdzinieki mēdz teikt, ka viņiem ir pārāk dārgi, lai gan galvaspilsētā siltumenerģijas tarifi ir viszemākie." Šogad uzņēmumam izdevies maksu par megavatstundu samazināt par nepilniem pieciem procentiem (iepriekš megavatstunda izmaksājusi 57,75 eiro). Lai to izdarītu, uzņēmums īstenojis vairākus projektus, tostarp energoefektivitātes pasākumus, uzlabojis sistēmas visā pilsētā, veicis optimizēšanu uzņēmuma iekšienē.
Tomēr gala cenu siltumam, kā skaidro Kaļva, nosaka mājas apsaimniekotājs vai īpašnieks. "Uzņēmums siltumu piegādā līdz mājai, bet iemītnieki to var tērēt, kā labpatīk. Lielā mērā patērētā siltuma daudzumu nosaka ārējā un iekšējā temperatūra, un paradumi. Piemēram, lielāks enerģijas patēriņš ir mitros laikapstākļos, kad ārā temperatūra ir nulle vai plus divi, nekā -5 vai -10. Mitrumu uzsildīt ir dārgāk nekā aukstu gaisu," paskaidro Kaļva.
Arī Kārsavas gadījums ir līdzīgs. Regulatora apstiprinātais tarifs ir 50,55 centi, kas, raugoties Latvijas mērogā, ir vidēja cena par megavatstundu. Tomēr cena par vienu apkurināto kvadrātmetru kādā no Kārsavas mājām ir 1,43 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve Bethere komentē, ka sava nozīme enerģijas patēriņā un tādējādi arī izmaksās ir arī tam, cik siltā miteklī iedzīvotāji vēlas uzturēties.
"Kārsavas namsaimnieka" grāmatvede Marina Babkova skaidro, ka megavatstundas gala cenu ietekmē ļoti daudzi lielumi, tostarp šķeldas iepirkšana un tās cena, katlu māju uzturēšana, darbinieku algas, tēriņi par degvielu dienesta mašīnām, uzņēmuma telpu uzturēšana, tai skaitā īre, maksa par patērēto elektroenerģiju, siltumenerģijas ražošanas un cirkulēšanas sistēmu uzturēšana, elektroenerģijas patēriņš, ceļa zīmes, kā arī citi saistītie izdevumi. Uzņēmumam arī izdevies no 1. janvāra samazināt siltumenerģijas tarifu par 0,55 centiem, proti, līdz 50 eiro par megavatstundu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā stāsta, ka siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem Latvijas lielākajās pilsētās laikā no 2014. līdz 2016. gadam ir lejupslīdoša tendence. Pakāpeniski arī izlīdzinās atšķirības starp lielākajām pašvaldībām. Pašvaldībās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto kurināmo ar fiksētu cenu, piemēram, šķeldu un malku, ko iepērk par konkrētu cenu no piegādātāja, siltumenerģijas tarifi ir fiksēti jeb nemainīti.
"Šķeldas cenas Latvijas pilsētās ir atšķirīgas. Cenu ietekmē gan šķeldas kvalitāte, tostarp mitruma līmenis, koksnes blīvums, siltumspēja, kā arī transportēšanas izmaksas, atkarībā no attāluma un piegādes līguma nosacījumiem," pauž regulatora pārstāve Ieva Bethere.
Turpinājumā skatāmi "Delfi Aculieciniekam" atsūtītie rēķini.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
