Foto: PantherMedia/Scanpix
Izrādās, ka, lai tiktu pie no valsts piešķirta tehniskā invaliditātes palīglīdzekļa – ratiņkrēsla, personai jāparaksta līgums, kas paredz pilnas atbildības uzņemšanos palīglīdzekļa salūšanas gadījumā, savukārt tad, ja tas tiek nozaudēts vai nozagts – persona valstij spiesta atmaksāt vairāk nekā divus tūkstošus eiro, portālam "Delfi" stāsta lasītājs Ritvars.

"Esmu invalīds, kam nepieciešami palīglīdzekļi, šajā gadījumā – invalīda ratiņi. Šādus ratiņus man piešķīrusi valsts ar Nacionālās rehabilitācijas centra (NRC) "Vaivari" starpniecību. Esmu viņu klients," skaidro Ritvars. "Domāju, ka dažādu valsts institūciju būtība ir uzlabot dzīves apstākļus, risināt dažādas problēmas. Diemžēl jāsaka, ka manā situācijā tā gluži nav. Lai saņemtu invalīda ratiņus, man jāparaksta visai asimetrisks dokuments, pretējā gadījumā – nedabūšu neko," portālam "Delfi" atklāj vīrietis.

Šis dokuments, kā atklāj Ritvars, ir patapinājuma līgums, kurā pārsvarā esot atrunāta Ritvara atbildība. Līgums paredzot, ka, salūšanas gadījumā, Ritvaram ratiņi jānogādā patapinātājam, iepriekš par to brīdinot. "Tas izklausās līdzīgi kā – "salaužot kāju, dodieties pie ārsta, lai ieģipsē". Manuprāt, neloģiski," skaidro Ritvars.

"Par valsts budžeta līdzekļiem Valsts NRC "Vaivari" ir deleģēta funkcija publiskā iepirkuma kārtībā iegādāties un nodrošināt personas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem," portālu "Delfi" informē NRC "Vaivari" valdes loceklis Mārtiņš Oliņš.

"Riteņkrēsls atbilstoši MK Noteikumiem personām tiek nodots lietošanā jeb patapinājumā, noslēdzot patapinājuma līgumu. Atbilstoši Civillikumam un MK Noteikumiem, personai lietošanā nodotā lieta ir jālieto ar pienācīgu rūpību, lai to būtu iespējams pēc lietošanas laika beigām nodot atpakaļ "Vaivaru" Tehnisko palīglīdzekļu centram," skaidro valdes loceklis.

"Gadījumā, ja persona konstatē, ka tehniskais palīglīdzeklis ir salūzis vai tam ir kāds cits defekts, tai ir iespēja vērsties NRC "Vaivari", kuri nodrošina iespēju veikt tā remontu. Atbilstoši NRC "Vaivari" iespējām, uz laiku, kamēr tiek veikts tehniskā palīglīdzekļa remonts, personas tiek nodrošinātas ar līdzvērtīgu tehnisko palīglīdzekli, ja tā lietošanā nav piešķirts cits tehniskais palīglīdzeklis, kas līdzīgā veidā kompensē vienus un tos pašus funkcionālos traucējumus. Tehnisko palīglīdzekli uz remontu iespējams atvest arī citai personai," portālu "Delfi" informē Oliņš.

Pēc līguma izlasīšanas Ritvaram radies iespaids, ka, ja kaut kas salūzīs, vienīgais vainīgais būs viņš pats. Doma, ka ratiņiem būtu kāds ražotāja defekts, nav pat apsvērta, neizpratnē ir vīrietis. "Dzīvē diemžēl jāsaka, ka ir savādāk - atsevišķas detaļas ir tendētas uz salūšanu, to slodzes spēja neatbilst reālajai situācijai, daži plastmasas elementi lūzt, pat ļoti delikāti ar tiem apejoties," viedokli pamato lasītājs.

NRC "Vaivari" valdes loceklis Oliņš skaidro, ka Patērētāja tiesību aizsardzības likums paredz ar likumu noteiktu garantijas laiku precēm, kurš ir saistošs visiem, tajā skaitā arī NRC "Vaivari" un personai. "Ja persona tehnisko palīglīdzekli nodod uz garantijas remontu, VTPC to nodod tā ražotājam, lai veiktu defektāciju," viņš skaidro. Ja konstatētie defekti attiecas uz garantijas saistībām un tie radušies ražošanas defektu dēl, ražotājs tās novērš par saviem līdzekļiem, valdes loceklis teikto papildina.

Visvairāk Ritvars sašutis par līgumā noteikto punktu, kas paredz visa palīglīdzekļa atmaksu, gadījumā, ja tas, piemēram, tiek nozagts. Līgumā minēts, ka ratiņu cena ir virs diviem tūkstošiem eiro. "Šis fakts mani izbrīna, jo zinu, ka dažādos internetveikalos var nopirkt pilnīgi jaunus ratiņus ar visu piegādi līdz mājas durvīm par apmēram pusi, vai, ja paveicas - par tikai trešdaļu no tās cenas, kas norādīta patapinājuma līgumā.

"Šāda situācija, manuprāt, norāda uz zināmiem korupcijas riskiem, rīkojot palīglīdzekļu, manā gadījumā – ratiņu, iepirkumā. Domāju, ka daudzi invalīdi nesūdzas, tāpēc patreizējā situācijā viņi, tāpat kā es, atrodas tādā kā ķīlnieku lomā – ja kaut kas nepatiks, nedabūsi vispār neko," nosaka Ritvars.

NRC "Vaivari" tehniskos palīglīdzekļus iepērk publiskā iepirkuma likuma noteiktā kārtībā, atbilstoši to atspoguļojot grāmatvedībā, portālam "Delfi" skaidro uzņēmuma valdes pārstāvis. Ja personai tehnisko palīglīdzekli nozog, tai ir jāvēršas tiesībsargājošas iestādēs ar iesniegumu par zādzības faktu. Ja tiesībsargājošās iestādes uzsāk kriminālprocesu, tad, ņemot vērā tajā konstatēto, persona var vērsties ar iesniegumu NRC "Vaivari", lai tā lemtu par iespēju nodot lietošanā citu tehnisko palīglīdzekli, atklāj uzņēmumā.

"NRC "Vaivari", kā tehnisko palīglīdzekļu īpašnieks kriminālprocesa ietvaros ir tiesīgs kļūt par cietušo, tādējādi personai ir jāpaziņo NRC "Vaivari" par zādzības faktu," informē Oliņš. "Ja tiesībsargājošās iestādes nekonstatē noziedzīga nodarījuma esamību un pieņem par to lēmumu, vai atzīst par vainīgu tehniskā palīglīdzekļa lietotāju, tad, atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, personai ir jākompensē valstij nodarītie zaudējumi," NRC "Vaivari" valdes loceklis atklāj, papildinot, ka to, kādā apmērā lietotājam jākompensē zaudējumi NRC "Vaivariem", nosaka MK.

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu! Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni nr. 67784066!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!