Normunds, divu dēlu tēvs: Bērnu traumas – par labu pašiem bērniem

Ja mammīte visu laiku skraidīs pakaļ savam bērnam, tad kas no viņa izaugs? Man pašam no bērnības ir palikušas vairākas rētas. Kad bija pieci gadi, pat gulēju slimnīcā. Braucu ar riteni, ritenim nolūza dakša un rezultātā divās vietās lauzta roka. Un ko? Vajadzēja, lai vecāki man aizliedz braukt ar riteni??? Par kādu traumu profilaksi te ir runa? Vislabākā traumu profilakse ir pašu bērnu pieredze.

Tā kā esmu divu dēlu tēvs, vislabāk varu izteikties par puiku audzināšanu. Ja es viņiem neļaušu kāpt pa kokiem, braukt ar riteni, kādreiz sakauties, tad kas no maniem puikām izaugs? Mīkstie? Laukos es viņus speciāli dzenu rāpties kokā. Viņi arī paši negrib sēdēt mājās. No rīta iziet no mājas, pusdienās ir atpakaļ. Vecākajam ir septiņi gadi un es esmu par viņu drošs. Jā, viņi ir nomūrējušies vai dabūjuši zilumu, bet citādi viņi nebūs patstāvīgi. Zinās, kur nevajag līst un ar ko nevajag draudzēties. Ir bijuši gadījumi, kad manējie "savāra ziepes" un paši nav sapratuši, ko ir izdarījuši, tad kādreiz ir vērts sadot pa dibenu. Ja jau runājam par profilaksi. Toties viņi izaugs lieli, aizies uz diseni un varēs aizstāvēt meiteni, ja vajadzēs.

Protams, es nerunāju par tiem zīdaiņiem, kuriem domāšana vēl nav attīstīta. Bet kā tad viņi attīstīs to savu domāšanu, ja viņiem jau no paša sākuma aizliegs rāpot pa grīdu, jo viņš var ar pieri ieskriet galda kājā? Piedodiet, ja kādu aizvainoju, bet visbiežāk tās ir vientuļās mātes, kas ar saviem bērniem apejas kā ar jēlām olām. Bērns pie tā pierod un pēc tam, kad dzīvē viņam rodas problēmas, skrien pie mammas, jo pats nav iemācījies tikt galā ar tām galā. Traumatisma profilakse ir nostrādājusi ļaunu joku. Ticiet man, ja cilvēks bērnībā nav dabūjis zilumus, tad viņš tos dabūs, kad pieaugs. Tad tas būs sāpīgāk.

Tās runas par valsts iesaistīšanu bērnu audzināšanā man arī liekas smieklīgas. Vismaz tagad. Tā mūsu valsts tāpat neko nevar izdarīt. Pati ir "invalīdu ratiņos". Vienīgais, ko viņa varētu darīt, ir piespiest strādāt tos alkoholiķus un dīkdieņus, kas ir sadzemdējuši bērnus, bet tagad nezina, kā viņus pabarot. Bet arī tas netiek darīts, jo pie varas ir "jēlas olas", kas baidās dabūt zilumus. Es uz šo valsti nepaļaujos. Kur nu vēl savu bērnu audzināšanā.

Šodien katra ģimene ir palikusi pati par sevi. Tāpēc vēl vairāk uzskatu, ka bērnos ir jāaudzina patstāvība. Bet to ieaudzināt bez traumām nav iespējams.

Normunds