Šorīt braucu trolejbusā. Iekāpj puišeļi (aptuveni 9.,10.klase). Pēc pāris pieturām trolejbusā iekāpj arī kontrole. Izrādās, ka vienam no puišiem nav e-talona, nav arī nopirkta biļete. Kad kontrolieris nonāk līdz puisim, viņš mierīgi atbild, ka viņš steidzas, tāpēc brauc pa zaķi.

Kontrolieris piedāvā tādā gadījumā viņam braukt ar taksi vai mikriņu, bet ne ar trolejbusu, par braucienu nemaksājot. Puišelis bravūrīgs, brūķē tik muti tālāk un stāsta, ka nē, ar taksi vai mikriņu nebrauks, jo tad jau vadītājs viņam pa purnu sados, ja šis nemaksās. A trolejbusā tā nenotikšot, tāpēc var mierīgi braukt pa zaķi. Un, ka kontrolieris jau nu neuzdrošināsies viņam pa purnu sadot.

Un tad sākās spēlīte – kontrolieris liek čalim pieturā kāpt laukā, viņš saka, ka nekāps. Protams, kontrolieris nevar pielietot spēku, lai viņu izstumtu no transporta. Un čalim tāds pašapmierināts smaids sejā. (žēl, ka es nespēju vārdos ietērpt to bravūru, vīzdegunību un bezkaunīgo toni, kādā 15-16 gadīgs puišelis atļāvās runāt ar pieaugušo) Kontrolieris palūdza trolejbusa vadītājam stāvēt, kamēr čalis neizkāps. Un vēl noteica, ka jā, viņš tam puikam pa purnu nedos, bet to izdarīs pasažieri, kas dēļ viņa kavēs darbu. Nepagāja ne minūte, kad puiša bravūra noplaka un viņš tomēr izkāpa, jo pasažieri patiesi nebija priecīgi, ka kaut kāda 'švaļa' dēļ jākavē savs laiks. Un tā neapmierinātība jau virmoja gaisā, vēl kāda minūte un tiešām būtu piepildījies kontroliera solītais.

Ko es ar visu šo garo stāstu gribēju pateikt – vai tā ir mūsdienu norma – necienīt pieaugušos? Varbūt izklausīšos veca, bet kad es augu, tā patiešām nebija! Un neesmu es vēl nedz pensijas vecuma, ne arī 40 un ne 30 gadu slieksni sasniegusi. Tomēr tajā vecumā un arī joprojām man vienmēr ir bijusi cieņa pret vecākiem cilvēkiem, es nekad neiedomātos tādā tonī runāt ar kontrolieri, skolotāju vai citu pieaugušo. No kurienes šāda necieņa?

Un tomēr vai pie vainas ir tikai tādi puišeļi? Vai tomēr sabiedrība, vecāki, skola pieļauj to, ka jaunā paaudze tāda izaug – bez cieņas pret citiem? Un tad mēs brīnāmies, lasot portālos kriminālziņas un šausmināmies, kā kārtējo reizi pusaudži piekāvuši kādu vai vēl trakāk - nogalinājuši...

Bet paskatāmies apkārt – jau piecgadīgs bērns diktē noteikumus vecākiem un sūta viņus di**t, ja šie neizpilda kādu bērna iegribu. Kāpēc mūsdienās daudzi vecāki vairs negrib/nevar/nespēj ieaudzināt saviem bērniem elementāru cieņu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!