Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, apsekojot SIA "Rīgas satiksme" darbinieku amata aprakstus, kā arī, ņemot vērā liecinieku sniegtās liecības, tika konstatētas nepilnības amata aprakstos, kā arī, ka iekšējā darba kārtības jomā ir pieļautas kļūdas un nav veikti pasākumi to novēršanai. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka feldšeri medicīniskās pārbaudes laikā alkohola koncentrāciju vadītājiem izelpojamā gaisā pārbauda tikai izvēles kārtā, vadoties no subjektīviem pieņēmumiem, jo nepiegādā pietiekamā daudzumā alkohola koncentrācijas mēraparātu aprīkojumu – iemutes, kā arī katra feldšera rīcībā ir viens alkohola koncentrācijas mēraparāts – LION 400, kas neiztur lielo diennakts pārbaužu skaitu (aptuveni 300 vadītājiem), tāpēc pārsvarā vadītāji tiek pārbaudīti pēc vizuālā izskata. Vadītāji ne vienmēr uzrāda personu apliecinošu dokumentu – vadītāja apliecību, nākot uz pārbaudēm vai atzīmējoties, bet uzrāda tikai pirmsreisa pārbaudes kartīti, kas ļauj iziet pārbaudi citai līdzīgai personai. Alkohola koncentrācija vadītājiem izelpojamajā gaisā tiek pārbaudīta pirmsreisa laikā, bet ne reisa un pēc reisa, kas ir nepietiekoša, ko apliecina izmeklēšanas laikā konstatētais, ka vadītājs R. Irbe, dodoties pēdējā reisā, atradās alkohola ietekmē. Transportlīdzekļu vadītājiem medicīniskā pārbaude tiek veikta tikai reizi piecos gados, balstoties uz vadītāja medicīniskās uzziņas derīguma termiņu, bet netiek kontrolēts vadītāju veselības stāvoklis biežāk, kas ir būtiski nepietiekami. Visi satiksmes autobusi nav aprīkoti ar tahogrāfiem un ātruma ierobežošanas ierīcēm. Nepilnības un nepietiekošu vadītāju kontroli apstiprina liecinieku – feldšeres un vecākās feldšeres, gan galastacijas "Abrene" dispečeres un arodkopas vadītāja sniegtās liecības.
Līdz ar to var teikt, ka izmeklēšanas laikā ir apstiprinājies tas, kas jau sen visiem bija zināms, ka līdz šim SIA "Rīgas satiksme" nav spējusi nodrošināt iekšējo kontroli, efektīvu darbību, nav spējusi novērst apdraudējumu sabiedriskā transporta lietotāju veselībai un dzīvībai, par ko liecina gan negadījums ar bērniem, kas smagi cieta, izšļācoties ugunsdzēšamā aparāta saturam autobusā, gan uzbraukšana gājējiem uz gājēju pārejām, gan konflikti ar biļešu kontrolieriem, gan traģiskā autobusa avārija Baložos, kura notika tādēļ, ka vadītājs bija stiprā alkohola reibumā, turklāt vēl braucot pa līkumotu ceļu ar ātrumu aptuveni 100 km/stundā, kā rezultātā netika galā ar autobusa vadību un nobrauca no ceļa, izraisot savu un vēl divu pasažieru nāvi, kā arī viens pasažieris guva smagus, dzīvībai bīstamus un vēl divi – vieglus miesas bojājumus. Bet var būt, ka "Rīgas satiksme" nemaz nav gribējusi neko darīt, jo, kā izrādās, šajā uzņēmumā neviens ne par ko neatbild, patiesībā ir pat vēl trakāk - uzņēmums jau iepriekš ir nodrošinājies, lai nevienam uzņēmumā ne par ko nebūtu jāatbild, aizbildinoties, ka "nav pieņemti konkrēti normatīvi akti, lai kontrolētu vadītājus reisa laikā, un nav arī neviena konkrēta persona, kas atbildētu par pieļautajām nepilnībām par vadītāju kontroli". Un tas viss notiek ļoti lielā pašvaldības uzņēmumā, kurš gadā nodrošina vairāk nekā 100 miljonu pasažieru pārvadāšanu ar sabiedrisko transportu.
Pēc šī traģiskā atgadījuma arī Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs norādīja, ka "neatkarīgi no policijas izmeklēšanas rezultātiem, nepieciešams atkārtoti izvērtēt pilsētas sabiedriskā transporta autoparka tehnisko stāvokli, kā arī sabiedriskā transporta autovadītāju kontroles uz līnijas noteikumus, lai nodrošinātu satiksmes drošību un sabiedriskā transporta pasažieru drošību, dzīvību un veselību." "Rīgas satiksmes" vadībai tika uzdots desmit dienu laikā izstrādāt plānu, kā pastiprināt autovadītāju kontroli uz līnijām, lai nepieļautu iespēju, ka pie sabiedriskā transportlīdzekļa stūres atrodas autovadītāji alkohola vai narkotiku reibumā.
Pēc šī satiksmes negadījuma "Rīgas satiksmē" it kā sāka veikt pastiprinātu alkohola kontroli vadītājiem. Kā to ir skaidrojis publiski valdes priekšsēdētājs L. Bemhens, kontrole tagad pat esot dubultojusies. Vadītāji tagad tiekot kontrolēti, sākot un beidzot darbu, pārtraukumos, kā arī tiekot veikti reidi. Vai tas tā tiešām ir, to droši neviens nezin. "Mūsu uzdevums ir samazināt iereibušo vadītāju iespēju piesēsties pie stūres," skaidroja L. Bemhens. Ko gan nozīmē šis izteikums "samazināt iespēju"? Ja uzņēmumā tik tiešām tiktu veikta stingra kontrole, tad šāda iespēja vispār būtu izslēgta. Vai šādai kontrolei jau nebija jābūt iepriekš, nevis jāgaida, ka notiks kādi traģiski negadījumi. SIA "Rīgas satiksme" amatpersonas gan joprojām jūtas nevainīgas, jo viņiem jau neesot pieņemti nekādi normatīvie akti, kas paredzētu šādu kontroli. Kas gan ir traucējis tādus pieņemt? Jādomā, ka tas drīzāk nebija izdevīgi, jo, ja kaut kas notiks, tad par to kādam būs jāatbild.
Pārdomas izraisa arī pretrunīgais izmeklētāju lēmums. No vienas puses tiek norādīts uz ļoti daudzām kļūdām un nepilnībām SIA "Rīgas satiksme" darbā, kuras uzdots novērst Rīgas domes Satiksmes departamentam, bet no otras puses izmeklētāji atbalsta šo SIA "Rīgas satiksme" bezatbildību, vai pat varētu teikt – nolaidību, paziņojot, ka, "nemot vērā to, ka SIA "Rīgas satiksme" nav pieņemti konkrēti normatīvi akti, lai kontrolētu vadītājus reisa laikā SIA "Rīgas satiksme", un nav konstatējamas konkrētas personas, kas atbild par pieļautajām nepilnībām, tas ir vadītāju kontroli, SIA "Rīgas satiksme" amatpersonu darbībās nav saskatāma nolaidība, kas noveda pie dotā ceļu satiksmes negadījuma sekām, tātad nav saskatāmas Krimināllikuma 264. panta "Pieļaušana vadīt transportlīdzekļus personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē" sastāva pazīmes." Pēc izmeklētāju domām vienīgais vainīgais ir miris. Izmeklētāji nemaz nav papūlējušies apsvērt, vai SIA "Rīgas Satiksme" valdes locekļu bezdarbībā nav saskatāmas Krimināllikuma 197. pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes – "darba pienākumu nolaidīga pildīšana, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Acīmredzot, gan izmeklētāji, gan SIA "Rīgas Satiksme" vadība, gan Rīgas domes vadība uzskata, ka vienīgie iespējamie atbildīgie šajā situācijā ir izpildītāji, no kuriem viens ir gājis bojā, bet citiem nav bijuši konkrēti definēti pienākumi un noteikta kārtība, kādā veikt transportlīdzekļu vadītāju pirmsreisa kontroli, bet SIA "Rīgas Satiksme" vadība nekādā gadījumā nevar būt atbildīga par uzņēmumā valdošo haosu.
Bet atbildība SIA "Rīgas satiksme" tomēr būtu jāuzņemas, jo autobusa vadītājs R. Irbe bija viņu darbinieks, un, ja nav neviena atbildīgā, tad atbildību par visu uzņēmumā notiekošo jāuzņemas uzņēmuma valdei. Izskatās, ka "Rīgas satiksmē" gan viss notiek citādāk. Pēc viņu domām atbildību par savu drošību laikam jāuzņemas katram pasažierim pašam, pirms iekāpšanas transportlīdzeklī spējot paredzēt, vai vadītājs ir vai nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Pasažiere