2015 gadā valstī septiņi tūkstoši uzņēmumu ir nodrošinājuši 91% no visiem vairāk nekā septiņu miljardu eiro nodokļu ieņēmumiem un šos uzņēmumus administrē vien padsmiti VID darbinieku. Atlikušos 9% valsts budžetā nodokļos iemaksā 80 tūkstoši mazie un vidējie uzņēmumi, kurus kontrolē un pārbauda 4000 VID darbinieku. Nereti šo nodokļu administrēšana pārsniedz nomaksāto nodokļu summu. Eiropā šādiem uzņēmumiem tiek piemērota vienkāršota nodokļu aprēķināšana vai patentu maksājumi.
Latvijā pašreiz ir noteikta minimālā darba alga 370 eiro apmērā, kur 370 ir virtuāls cipars no kura tiek aprēķināti nodokļi. Pēc fakta minimālā darba algas summa sastāda 457 eiro, no kuras uz rokas strādājošais saņem 272 eiro un nodokļos valsts iekasē 185 eiro, nodokļu slogs sastāda 41%, kas ir lielāka nodokļu likme Eiropā šādai summai.
Pamatā minimālās darba algas palielināšanu ierosina un lobē valsts ierēdņi, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistīts ar valsts vidējās darba algas lielumu. Pēc minimālās darba algas palielināšanas 2013. gadā par 40 eiro, būtiski palielinājās arī ierēdņu algas. Tā premjera bruto algas pieaugums mēnesī sastādīja ap 700 eiro, ministriem - ap 780 eiro, parlamentārajiem sekretāriem - ap 600 eiro. Savukārt Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem algas bruto pieaugums bija aptuveni 730 eiro.
Ja valdība reāli vēlētos palielināt strādājošo atalgojumu, tad tam ir vienkāršs instruments, Iedzīvotāju Ienākuma nodokļa neapliekamais minimuma apmērs. Pašreiz Latvijā tas ir noteikts 75 eiro apmērā un tā ir trešā zemākā likme ES. Iedzīvotāju minimālo labklājības līmeni pamatā nosaka IIN neapliekamā minimuma apmērs - tā ir naudas summa, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Latvijā gandrīz puse nodarbināto saņem atalgojumu, kas ir zemāks par 400 eiro. Eurostat dati liecina, ka trešdaļa valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas un Latvijā ir lielākā nevienlīdzība ienākumu sadalē ES.
ES valstīs nodokļu sistēmā ir tieša saistība starp zemāko iedzīvotāju nodokļa likmi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Ja zemākā IIN likme ir maza, kā Dānijā 5% apmērā, tad arī neapliekamais minimums ir mazs 457 eiro, bet ja zemākā IIN nodokļa likme pārsniedz 20% apmēru, kā Īrijā, tad arī neapliekamais minimums noteikts liels, 1252 eiro apmērā.
Latvijā pašreiz ir izveidojusies absurda nodokļu attiecība, mazs neapliekamais minimums 75 eiro un liela iedzīvotāju nodokļa likme 23% apmērā. ES valstīs neapliekamo minimuma apmēru vidēji nosaka kā pusi no valsts vidējas algas. Ja pašreiz valstī ir aprēķināta vidēja alga 800 eiro apmērā, tad neapliekamajam minimumam vajadzētu būt 400 eiro. Latvijā būtu jānosaka, ka neapliekamā minimuma apmērs ir vienāds ar minimālās algas lielumu. Palielinot IIN neapliekamo minimumu būtiski palielināsies iedzīvotāju pirktspēja un būs lielāks preču patēriņš. Valsts ekonomika sāks straujāk attīstīties, iekšzemes kopprodukts var pieaug līdz 8 %.
Praktiski visās pasaules valstīs darbojas progresīvā nodokļu sistēma, šī nodokļu sistēma pamatā arī novērš nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Sociāli taisnīga sistēma, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Latvijā, visos laika posmos arī bija progresīva nodokļu sistēma, gan cariskās Krievijas laikā, gan Latvijas pirmajā brīvvalstī, gan arī Padomju Savienībā. Tikai 1995. gadā Latvijā ieviesa atšķirīgu no visas pasaules regresīvo nodokļu sistēmu, kur iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem procentuāli piemēroja lielākus nodokļus nekā iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Tā 2014. gadā 250 tūkstoši mazo algu saņēmēju darba algās nopelnīja 30 miljonu eiro, un šādu pašu summu nopelnīja arī 5 tūkstoši lielo algu saņēmēji. Mazo algu saņēmēji samaksāja valstij nodokļos vairāk nekā lielo algu saņēmēji.
Valdība izdomājusi mītu par Latvijas zemākajiem nodokļiem, ko aprēķina pēc nodokļu ieņēmumiem, attiecībā pret Iekšzemes kopproduktu 25 miljardu apmērā, un kas sastāda 28% jeb 7,2 miljardi. Aprēķinātais faktiskais nodokļu slogs darba ņēmējiem Latvijā, maksājot valsts noteiktos 16 nodokļus un 98 valsts un pašvaldības nodevas, no vidējas darba algas 800 eiro pārsniedz 70%, bet minimālas algas saņēmējiem nodokļu slogs sasniedz pat 80% slieksni. PVN nodokļu ieņēmumi valsts budžetā sastāda vien 11,58% no IKP. Līdz ar to ir pamatotas šaubas par Latvijas IKP faktisko apmēru, jo aprēķinātais nodokļu lielums nesakrīt ar IKP virtuālajiem skaitļiem.
Pēc ekonomiski esošajiem kritērijiem valstī pēdējos gados, jābūt nozīmīgam IKP kritumam, jo to pametuši ap 25% darbspējīgo iedzīvotāju, būtiski samazinājušās ārvalstu investīcijas un kapitālieguldījumi uzņēmumos, pēc eiro ieviešanas 2013. gadā, preču un pakalpojumu cenas ir samazinājušās par 20%. Īstenībā Latvijas valsts IKP ir mākslīgi uzpūsts cipars par daudziem miljardiem eiro, FM vienkārši nosaka vajadzīgo IKP pieauguma procentu un Centrālā statistikas pārvalde piemeklē tam vajadzīgos ciparus. FM ar to vienkārši manipulē, iekļaujot tajā fiktīvās banku transakcijas un PVN shēmas, eksports nav nodalīts no reeksporta. Latvijas valsts IKP aprēķināšana metodoloģija būtiski atšķiras no pārejām ES valstīm. Valdība šo falsifikāciju pieņem par normu, jo IKP lielums ir tas izdevīgums, ar ko var atļauties lielāku valsts parādu un ir vieglāk aizņemties finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos.
Ekonomiskais analfabētisms, vai tīša ļaunprātība, tā var raksturot Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbību. Komunicējot ar attiecīgo ministriju amatpersonām, varēju konstatēt ka nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķinu par kopējo nodokļu slogu, neapliekamā minimuma apmēra nozīmi iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā. Nav ekonomiski pamatota PVN likme pārtikas precēm, kas Latvijā ir viena no lielākām pasaulē, kāpēc Latvijas vidējai algai 800 eiro ir lielāki darba algas nodokļi Eiropā un tie ir četras reizes lielāki nekā Lielbritānijā.
Nodokļu politika ir svarīgs instruments valsts ekonomikā, ar tās palīdzību regulē preču un pakalpojumu pieejamību, risina sociālā taisnīguma problēmas sabiedrībā, nodrošina valsts pārvaldes funkciju veikšanu. Aplama nodokļu politika ir bijusi par krīzes cēloni daudzās valstīs, kas izraisījušas ekonomisko lejupslīdi uz daudziem gadiem. Pašreizējā Latvijas nodokļu politika nav labvēlīga ekonomikas izaugsmei, vienkārši nodokļu lielums atbrīvo valsts teritoriju no iedzīvotajiem.