Rihards Čerkovskis: bērnu ballītes - tas nav karameles tirgot  (56)

Es līdz sirmām vecumdienām strādātu par bērnu ballīšu vadītāju ja mani klienti būtu mazais Kārlīts kuram pēc nedēļas paliek 7 gadi, tāpēc viņš ir atnācis pie manis lai pārrunātu ballītes konceptu, vai arī Ieviņa, kurai paliek 9 gadi, un viņa vēlas izstāstīt ko viņa gribētu, un ko negribētu darīt ballītē!

Man ir paveicies ar klientiem, varbūt tāpēc, ka viņi uztvēra manu darba metodi, un kad es uzņēmos organizēt ballīti, vecāku klātbūtnē mēs ar jubilāru pārrunājām visu,  ko viņš gribētu vai negribētu, ar izņēmumiem, ja tā bija plānota kā pārsteiguma ballīte, par kuru mazais gaviļnieks nezināja, bet vecāki ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju, ko paši jau ir noskaidrojuši no jubilāra, kas patīk, kas nepatīk utt... Esmu bezgalīgi priecīgs, ka esmu vadījis vairāk kā 1500 ballītes, un bijis koorgainātors vēl vairāk kā 2000 ballītēs, man tas ir liels gods, sasniegums un lepnums, kas ir manas karjeras virsotne.

Tomēr daudzi man prasa,  - kāpēc es aizgāju? Bērnu ballītes es jau vairs nevadu gadu, bet man vēl aizvien reizi nedēļā zvana un mēģina uzlūgt mani uz kādu ballīti, par pasākuma vadītāju.

Jā labs jautājums kāpēc es aizgāju... Tas bija nokauts ar trīs sitienu palīdzību, divu gadu garumā

Bērnu pasākumus vadīju 7 gadus, no tiem 2  gadus kā uzņēmuma direktors, bērnu ballīšu aģentūrā, viss bija ļoti labi, man bija lielisks kolektīvs- Ilze, Agnese, Gunārs, Vladislavs, Līga un citi,  ar kuriem mēs kopā vadījām ballītes, darbojāmies pēc mana vadīšanas koncepta, brīvajā laikā domājām scenārijus, un arī nereti kopa atpūtāmies, jo bija par ko runāt. Viss Likās lieliski, tolaik es jutos kā karalis, jo dzīves visi sapņi un mēŗķi ir piepildīti un īstenoti, līdz brīdim, kad notiek kas negaidīts, kā zibens no gaišām debesīm, es saņemu ziņu no saviem augstāk stāvošiem kolēģiem- uzņēmuma īpašniekiem, ka uzņēmums ir bankrotējis, un nav naudas ar ko samaksāt cilvēkiem algas. Tikai problēma rodas tajā, ka aģentūrai ir ieplānojusi aptuveni 100 bērnu ballītes uz tuvāko mēnesi, un man kā uzņēmuma direktoram tiek dota izvēle:

Ilgi domāju tajā vakarā ko darītl, variantu bija daudz, toties neviens variants, lai abas puses būtu apmierinātas nebija iespējams, vinai pusei bija jācieš.

Tas bija pirmais sitiens no trijiem, sāpīgi, bet es nenokritu.

Aģentūra bankrotēja, tikai tai paralēli es atvēru savu aģentūru, kas sāka nodarboties ar bērnu ballīšu organizēšanu, klientu ļoti daudz bija uzreiz, jo mans vārds tomēr savās aprindās ir zināms, un lai ko cilvēki nerunātu, tas tomēr nozīmē kvalitāti, tā teiks visi tie, kuru mājās es esmu bijis kā pirāts, supermens vai spaidermens. Tomēr neilgi pēc tā, kā es tiko dibināju savu pasākumu aģentūru, kurai pirmajā mēnesī bija jau vairāk kā 50 pasākumi, kas ir ļoti labs rādītājs, jo parasti jaunajām aģentūrām pirmos 3 mēnešu ir 5-10 pasākumi mēnesī.

Uzzināju interesantu lietu, par sevi, to, ka es ņemot no klientiem naudu, bet uz pasākumiem neierodos, vai arī ierodos piedzēries, un protams visos šādos ierakstos galvenais titulteikums „Neuzticieties Rihardam Čerkovskim viņš ir krāpnieks", He, he, tagad es par to varu pasmieties, un pasveicināt savus konkurentus teikdams, būtu labāk pastrādājuši pie inovatīvām idejām, kā uzlabot savu aģentūru, nevis rakstījuši riebeklības par mani, bet tad man tas bija sāpīgi, pat ļoti, es nesapratu, es cilvēks, kurš mēnesī vada 30 bērnu ballītes, kuram tēvi spiež roku, mammas prasa vizītkartes,  bet vecmāmiņas bučo teikdamas paldies par lielisko ballīti, kā es varu būt krāpnieks?

Es to nevarētu saprast, ļoti pārdzīvoju, tas arī stipri ietekmēja aģentūras attīstību, jo biju tik lielā šokā, ka pats pasākumus nevarēju vadīt, un nevarēju turpināt apmācīt savus kolēģus pasākumu vadīšanā ar ko tolaik nodarbojos, plusiņš konkurentiem, viņi savu panāca.

Un viss beidzot pēdējais sitiens, kuru es neizturēju un aizgāju prom no bērnu ballīšu biznesa, 2013 gada otrā puse bija piesātināta ar pasākumiem, pasākumu bija tik daudz, ka principā tikai ar to arī nodarbojos, mana lielākā vājība pasākumu organizēšanā bija, tā ka tā ir mana sirdslieta, tāpēc es nekad nerēķināju cik es no katras ballītes nopelnu, vai klients ir samaksājis utt, man galvenais bija lai bērns pie kura es atbraucu uz 2 stundām, paliek laimīgs uz visu nākamo gadu. Paldies arī visiem maniem klientiem, jo nekad nav bijis tāds gadījums, ka kāds nebūtu samaksājis par manu darbu, līdz konkrētam brīdim. Tā nu es vadīju, darbojos, attīstīju aģentūru, kad 2013 gada novembrī pamanīju, ka kāds Latvijā Liels un zināms uzņēmums, kas bija mans, (Par sadarbības partneru viņu nosaukt nevaru, jo viņš neatbilst šī vārda ētiskai nozīmei) teiksim klients, nav apmaksājis rēķinus par pēdējiem 2 mēnešiem, bet tūlīt jau 3. rēķins jāizraksta, zvanīju viņu galvenajai grāmatvedei,  lai noskaidrotu, kas notika un ko tik es turpmāko divu mēnešu laikā nedzirdēju:

Utt, līdz brīdim kad es izteicu brīdinājumu, ka ja netiks apmaksāti rēķini par pēdējo pusgadu, savu darbu neturpinašu. Uz ko saņēmu lūgumu, lai pabeidzu iesāktos projektus, un nodotu viņiem visus kontaktus, kas nepieciešami par pasākuma organizēšanu, būdams uzticīgs tā arī izdarīju, uz ko saņēmu atbildi, paldies, Jūsu pakalpojumi mums neapmierina, mēs meklēsim citu uzņēmumu, ļoti interesanti, parasti ja neapmierina pakalpojumi, mēs cenšamies maksimāli ātri izbeigt sadarbību, nevis vilkt pusgada garumā un visu laiku atrunāties.

Protams, ka summa nebija 500 vai 600 eiro liela, arī 1000 nē, tā bija stipri lielaka, un nesaņemot šādu summu uzņemumam radās ļoti daudz problēmas.

Secinājums, man ļot patīk strādāt ar bēriem, bet to nedarīšu vairs, jo nespēju pielāgoties šīs sfēras politikai - saistību neturēšanai, un vainas novelšanai uz citiem, nomelnošanai, un nesamaksāšanai par padarīto darbu!

Tā nu es no tā visa aizgāju,

Ar cieņu,

Rihards Čerkovskis