Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ieceri plānots realizēt laika posmā no jūlija līdz septembrim. Kopumā izvēlēti seši posmi, katrs no tiem ir 70 līdz 100 kilometrus garš. Uzzināt, kā lidotājiem veicās pirmajā posmā (Ainaži–Saulkrasti), var šeit, bet par otro posmu (Kolka–Ķesterciems) lasi šeit, savukārt par trešo, ceturto un piekto posmu, kas, spītējot spēcīgam vējam un lietum, pieveikts vienā dienā, noskaidro šeit.
Paraplanierisms ir aviosporta veids, kurā lidošanai nepieciešamais minimums ir pats paraplāns jeb spārns, uzkabe, kurā pilots sēž lidojot, ķivere un rezerves izpletnis. "Paraplanierisms ir planēšana no kalniem uz leju, līdzīgi kā ar izpletni, tikai šajā gadījumā tiek lidots vairāk uz priekšu nekā uz leju. Motors ir tas, kas ir izdomāts, lai varētu pacelties arī vietās, kur nav kalnu," skaidro Ķirps.
Pilots stāsta –, lai varētu šķērsot Rīgas lidostas kontrolēto zonu, bija jāiegūst nepieciešamās atļaujas. Pats saskaņošanas process ildzis divus mēnešus un visbeidzot tika piedāvāti trīs datumi un laiki, kuros atļauts šķērsot lidostas gaisa telpu. "Tikai trīs iespējas un cerība, ka kādā no šīm dienām būs lidojumam labvēlīgi laikapstākļi," stāsta Ķirps. Taču lidotgribētāju lolotās cerības par posma veikšanai atbilstošiem laikapstākļiem bija veltas. Pirmajā piedāvātajā datumā jūras krastā plosījās spēcīgas vēja brāzmas, kuras papildināja stipras lietusgāzes. Lidojumu nācās atcelt, taču piloti bija apņēmības pilni startēt pēc nedēļas otrā izvēlētajā datumā.
Aizlido ar trešo piegājienu
Otrajā noliktajā datumā sapulcējas 18 cerību pilni piloti, taču dabai bija savi plāni. Īsu brīdi pirms pacelšanās lidotājus pārsteidza lietus. Arī šis lidojums tika atcelts un bija atlikusi tikai viena iespēja, lai īstenotu ieceri. Piloti nosprieda, ka nākamreiz noteikti lidos, galvenais, lai lietus turas nostāk. "Bijām gatavi lidot jebkādos vēja apstākļos, lai nelaistu garām iespēju pārlidot Rīgu. Kā par lielu pārsteigumu, tieši pēdējā noteiktajā datumā laikapstākļi iegrozījās ļoti labi un, salīdzinot ar iepriekšējiem datumiem, ideāli piemēroti šī posma lidojumam. Īsi pirms plānotās pacelšanās pierima brāzmas, lietus mākoņi pabīdījās malā un vējš pagriezās tieši mums vēlamā virzienā. Labāku sakritību nevarējām vēlēties," atzīst Ķirps.
Nolemjot riskēt, trešajam piegājienam bija sagatavojušies 17 paramotoristi, taču posmu "uz spārniem" nolidoja tikai 16 no tiem, jo vienu no pilotiem īsi pēc pacelšanās piemeklēja tehniskas ķibeles ar motoru un viņam nācās izstāties. "Neskatoties uz to, šis bija lielākais pilotu skaits līdz šim, kas devies kopīgā lidojumā ne tikai šī projekta ietvaros, bet arī visā Latvijas paramotorisma vēsturē," lepojas paraplanierisma pilots Ķirps.
Sākotnējā iecere bija posmu veikt virzienā no Ķesterciema uz Saulkrastiem, taču vēja virziens un brāzmainie vēji Engures pusē pārliecināja lidotājus samazināt maršruta garumu par 30 kilometriem, uzsākot posmu no Kauguriem.
Kaut gan šajā lidojumā Ķirps nepiedalījās, taču viņš rūpējās par lidojuma drošību, atrodoties uz zemes un ļaujot debesu plašumus baudīt pāris iepriekšējo posmu lidojuma uzraugam Andrim.
'Spārni' apklāja divas pļavas
Par pacelšanās vietu tika izvēlēts Spuņciems, jo tur ir daudz līdzenu un lidojuma uzsākšanai pateicīgu pļavu. Arīdzan tā brīža vēja virziens nebija atbilstošs, lai paceltos no pludmales zonas. Nozīmīgs faktors bija arī lielais pilotu skaits. Ķirps atzīmē, ka pacelšanās ir pati bīstamākā daļa un ir jāatrodas uz iespējami piemērotāka un plašāka laukuma, kurā būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu.
Piloti Spuņciemā ieradās divas stundas pirms plānotā izlidošanas laika un tika nospriests, ka drošības apsvērumu dēļ būs jāstartē no vairākām pļavām vienlaikus, vienam otru netraucējot. Ķirps atminas, ka redzētais skats bija visai iespaidīgs, 17 pilotiem izklājot "spārnus" pa divām pļavām ceļa abās pusēs. Pirms celšanās gaisā piloti sasauca sapulci, kuras laikā tika saskaņotas ierīces un izrunāti visi noteikumi gaisā, lidojuma trajektorijas, zonas, atļautie augstumi un citas ar drošu lidojumu saistītas detaļas.
Pulksten 18 vakarā piloti bija kaujas gatavībā, lai pieveiktu sesto posmu. Katrs lidotgribētājs bija ieņēmis savu vietu un viens pēc otra pacelās gaisā. "Tik organizēti un skaisti tie viens pēc otra pacēlās kā putnu bars, kuru izbiedējis kāds garām braucošs auto," atceras Ķirps. 15 minūšu laikā debesu jumu piepildīja 17 lidotkāri piloti. Šajā noslēdzošajā posmā lidotāju starpā bija topošā pilote Madara no Jēkabpils.
Dzinējs pieviļ un pusceļā jānosēžas
Lidotāji devās uz Kauguru pludmales pusi, no kurienes bija paredzēts sākt krasta līnijas ceļojumu. Kā jau dažreiz mēdz gadīties, pilotu Māri gaisā pievīla dzinējs un viņam nācās nosēsties, netiekot līdz jūras krastam. Veiksmīgi piezemējies, Māris informēja pārējos pilotus, kuri naski turpināja ceļu uz Saulkrastiem.
Apmēram pēc divām stundām, kas pavadītas gaisā, piloti nokļuva galamērķī. Saulkrastos viņus sagaidīja līdzjutēji, kas sparīgi vicināja Latvijas karogu. "Piezemēšanās laukumu nevarēja nepamanīt. Gan nejauši skatītāji, gan līdzjutēji bija sapulcējušies Saulkrastu pludmalē, atbrīvojot plašu laukumu pilotiem, kur nosēsties. Ikdienā redzēt tik daudz paramotorus gaisā nav gadījies nevienam," pieļauj Ķirps.
Pilots stāsta, ka lidojuma laikā līdz Saulkrastiem lidotāji debesīs bija izretojošies katra "spārna" atšķirīgā pārvietošanās ātruma dēļ, tāpēc visus kopā nebija iespējams saskaitīt. Neraugoties uz to, pludmales apmeklētājus nebeidza pārsteigt katrs pilots, kurš viens pēc otra parādījās pie apvāršņa. "Kad jau pirmie, kas ieradušies galamērķī, ir nolaidušies, parādās arvien jauni," skaidro Ķirps.
Līdz ar saulrietu visi 16 piloti nolaidās uz zemes un vienojās kopbildē. Atlikušais vakars bija sarunām bagāts, daloties iespaidos par piedzīvoto.
Pilots Ķirps atzīst, ka šis posms bija liels piedzīvojums katram no lidojuma dalībniekiem, jo šķērsot lidostu kontrolētās gaisa telpas paramotoristiem ikdienā nav atļauts. Taču, pateicoties šim projektam, pilotiem tika dota brīnišķīga iespēja, lidot gar pašu galvaspilsētu. "Jūrmala, Lielupes, Daugavas un Gaujas ietekas, Rīgas silueti - tas ir tas, par ko katrs paramotorists ir sapņojis. Te nu tas viss bija, tepat zem kājām," atminas pilots. Viņš stāsta, ka piloti steidza uzņemt pasakainus kadrus. No mākoņu malas ik pa laikam uzmirdzēja kāds saules stariņš, kas debesis izkrāsoja krāšņās krāsās. Gaisā valdīja miers un labākus lidojuma apstākļus vairs nevarēja vēlēties.
Kā jau minēts iepriekš, sākotnējā iecere bija nolidot sešus posmus, aptverot visu Latvijas robežas jūras krasta līniju. Taču, drošības apsvērumu dēļ, pēdējais posms tika saīsināts, atstājot mazu krasta līnijas daļu nenolidotu. Lai mērķis tiktu sasniegts līdz galam, piloti plāno veikt vēl vienu posmu (Ķesterciems–Kauguri), kas stiepjas 30 kilometru garumā. "Tikai tik vien ir palicis. Tas būs noslēdzošais posms, kurš drīzumā arī tiks realizēts un mūsu mērķis būs godam izpildīts," saka Ķirps.