Traģiskā avārija notika 28. martā autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) 32. kilometrā. Tajā gāja bojā 24 gadus veca sieviete, kurai bija divi bērni – trīsgadīga meita un četrus mēnešus vecs dēls. Šī ziņa milzu ātrumā izplatījās sociālajos tīklos.
Vairākas brīvprātīgo grupas pāris dienu laikā savāca pirmās nepieciešamības lietas, kā arī drēbes un sadzīves priekšmetus, ko aizveda vecmāmiņai, kura palika ar bērniem. Simtiem cilvēku ziedoja naudu kontā, ko šim mērķim speciāli atvēra Latvijas Sarkanais krusts.
2017. gada 31. decembrī ziedojuma summa bija 33 310,67 eiro. Visa summa vienādās daļās tika pārskaitīta uz bojā gājušās sievietes bērnu krājkontiem. To organizācija paveica 9. janvārī – 10 mēnešus pēc ziedojumu vākšanas sākšanas.
Kāpēc pagājis tik daudz laika? Daudzi, ziedojot naudu, bija pārliecināti, ka cietusī ģimene to saņems uzreiz.
Latvijas Sarkanais krusts bažījas, vai naudu saņems bērni
Saskaņā ar LSK ģenerālsekretāra Ulda Līkopa teikto, Sarkanajam krustam jābūt pārliecinātam par to, ka naudu saņems tieši bērni. "Faktiski visu šo laiku nauda bija pieejama cietušajai ģimenei. Proti, ja vecmāmiņa būtu pie mums vērsusies un teikusi, ka tagad nepieciešami līdzekļi tam vai kam citam, viņa naudu būtu saņēmusi. Bet viņa paziņoja, ka tādu vajadzību nav. Tā vietā viņa palūdza visu naudas summu pārskaitīt uz viņas kontu. Mutiskās sarunā viņa teica, ka vēlas nodarboties ar kaut kādu biznesu, kaut ko saistītu ar nekustamo īpašumu. Pie tam šajā laikā viņai parādījās kaut kādi palīgi, kuri bija diezgan agresīvi noskaņoti. Tas viss lika būt piesardzīgiem," stāsta Līkops.
Pēc viņa teiktā, notikušais ieilga, jo vecmāmiņa nevēlējās kontaktēties un nevarēja pati sniegt nepieciešamos dokumentus. "Vecmāmiņa saņēma oficiālu aizbildniecību pār mazbērniem jau augustā, krājkontus atvēra oktobrī. Jau tad viņa varēja mums parādīt bankas izziņu, ka viņa uz bērnu vārdiem atvērusi kontus. Un mēs tūlīt pat būtu pārskaitījuši naudu. Bet viņa to nedarīja. Tāpēc mums pašiem nācās pieprasīt oficiālus dokumentus, bet tas viss prasa laiku," skaidro Līkops. Beigu beigās 4. janvārī LSK saņēma bankas izziņu un 9. janvārī naudu pārskaitīja.
"Mums ir ļoti svarīgi, lai krājkonti būtu atvērti uz bērnu vārda, jo tādā gadījumā tie aizsargāti ar likumu. Naudu varēs saņemt tikai bērni, kad sasniegs pilngadību," saka LSK ģenerālsekretārs.
Ja nebūtu saņemta bankas izziņa, tad savāktā nauda tā arī glabātos LSK un tā tiktu izmaksāta bērniem, kad tie kļūtu pilngadīgi.
Vecmāmiņa noraida pārmetumus par vēlmi sākt biznesu
Kā apgalvo vecmāmiņa, izziņu no bankas Sarkanajam krustam aiznesa viņa, Svetlana Sergejeva. Banka uz oficiālu LSK prasību sniegt ziņas par kontiem atbildējusi noraidoši. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu bankai nav tiesību sniegt informāciju par saviem klientiem trešajām personām. "Lai nemelo, ka izziņu viņš saņēma no bankas tikai 4. janvārī. To viņam aizsūtīja uzreiz pēc svētkiem, 27. decembrī kā ierakstītu vēstuli," apgalvo Svetlana.
Sieviete ir šokā, dzirdot, ka viņa it kā būtu grasījusies nodarboties ar biznesu nekustamā īpašuma sfērā. "Pilnīgs murgs. Esmu oficiālā darbā jau 20 gadus. Kādas muļķības," viņa ir neizpratnē.
Pārmetumus par to, ka viņa nelabprāt kontaktējusies ar organizāciju, Svetlana noraida un atzīmē, ka Līkops pie viņiem uz māju bija atbraucis vienu reizi, 8. aprīlī. Pēc tam viņi pāris reizes sazinājušies pa telefonu. "Kas attiecas uz to, ka es it kā esot prasījusi, lai naudu pārskaita uz manu kontu, tad tieši viņš man ierosināja tādu iesniegumu uzrakstīt. Es uzrakstīju. Pagāja trīs nedēļas, zvanīju Sarkanā Krusta Dobeles filiālei, tur man teica, ka viss būs. Pēc tam izrādījās, ka uz manu kontu neko nedrīkst pārskaitīt," stāsta Svetlana. "Pēc tam viņš atkal zvanīja , prasīja, vai mums kaut kāda palīdzība nepieciešama tagad. Es teicu, ka it kā nav vajadzīga. Teicu, ka šobrīd nav lielas nepieciešamības pēc naudas, bet morāli ir, kas atbalsta. Pēc tam Bāriņtiesa saņēma iesniegumu, ka es atsakos no ziedojumos savāktās naudas. Pēc visiem šiem meliem es vienkārši pārtraucu ar viņu sazināties un vērsos pēc palīdzības pie jurista."
Pārbaudi sākusi Datu valsts inspekcija
Neskatoties uz to, ka nauda beigās pārskaitīta, Svetlana tomēr negrasās atsaukt savu iesniegumu policijai un Ģenerālprokuratūrai. "Cik gan daudz nervu viņš mums atņēmis, lai tagad tiesībsargājošās iestādes ar viņu tiek galā," saka sieviete.
Lietas materiālus policija nodevusi Valsts datu inspekcijai, kura sākusi pārbaudi par to, vai LSK bija tiesības sākt līdzekļu vākšanu bez cietušās ģimenes ziņas. Bojā gājusī sieviete bija brīvprātīgā Sarkanā Krusta filiālē Elejā. Kolēģi ļoti pārdzīvoja viņas bojā eju un sāka līdzekļu vākšanu atsevišķā kontā. "Mums pat nojausmas nebija par to, ka kāds mums vāc naudu. Mēs par to nespējām domāt. Visas acis bija izraudātas," toreiz teica mirušās sievietes tante Ludmila.
Oficiālajā Datu valsts inspekcijas atbildē, ko Svetlana Sergejeva saņēma 3. janvārī, norādīts: saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, personiski dati ir jebkura informācija, pēc kuras var identificēt fizisku personu, savukārt datu apstrāde ir jebkura darbība ar fiziskas personas datiem, tostarp vākšana, uzglabāšana, izmantošana un nodošana. "Personas datu nodošana masu informācijas līdzekļiem ar aicinājumu vākt līdzekļus likuma par Datu aizsardzību izpratnē tiek saprasta kā datu apstrāde," teikts oficiālajā Datu inspekcijas atbildē.
Pārbaudi plānots pabeigt līdz 15. martam.
