Nadežda uz Latviju pārcēlās 2011. gadā pie meitas Irinas Mežaraupes, kura kopā ar vīru latvieti Jēkabpilī no Krimas kā repatrianti ieradās pirms 18 gadiem, vēsta "rus.delfi.lv". Dzīvodama Latvijā, Nadežda turpināja saņemt Ukrainas pensiju. Taču 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, Nadeždai starptautiski neatzītā veidā automātiski piešķirta Krievijas pilsonība, kuru viņa pieņēma, Krievijas vēstniecībā Rīgā izņemot pilsoņa ārzemju pasi. Viņas pensiju turpmāk izmaksāja Krievijas Pensiju fonds.

Sarunā ar "Delfi" Nadežda skaidro, ka līdz pat aizvadītā gada oktobrim mammas deklarētā dzīvesvieta bija Sevastopole Krimā. "Mamma nevēlējās mainīt deklarēto dzīvesvietas adresi, jo viņa aizvien cerēja, ka mūža nogalē atgriezīsies dzimtenē," mammas lēmumu skaidro Irina. Taču, kad Krievija aizvadītajā vasarā pārstāja Nadeždai izmaksāt pensiju, Irina mammu deklarēja Latvijā un pirmo reizi viņai nokārtoja arī pastāvīgu uzturēšanās atļauju.

Krievijas pensiju fonds savu lēmumu pārtraukt Nadeždai izmaksāt pensiju pamatoja ar likumu: Sevastopolē deklarētajai Nadeždai nepieciešams nokārtot iekšzemes pasi. Irina iebilst, ka mamma, kura ir darba veterāne, strādājusi 40 gadus ceļu būvniecības jomā, ir pārāk slima, lai varētu doties tik tālā ceļā – uz Krimu vai Krievijas federāciju. Nadeždai šogad apritēs 82 gadi. Viņai ir slima sirds un mugurkauls, viņa patstāvīgi nespēj piecelties no gultas un pārvietoties.

"Zvanīju uz Maskavu, Krievijas Pensiju fondam, bet tur man skaidroja, ka tas viss ir likumīgi. Ja nav iekšzemes pases, nav arī pensijas. Ieteica vērsties tiesā Sevastopolē, lai pensiju atsāktu izmaksāt," teic Irina, neslēpjot izmisumu. Tāpat Krievijas Pensiju fondā sievietei ieteica vēl vienu iespēju – nokārtot mammai pastāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā, bet pensiju pieprasīt caur Latvijas pensiju fondu (red. – Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru).

"Mana mamma 2017. gada oktobrī ieguva pastāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā. Tomēr pensiju Latvijā izmaksāt nav iespējams. Latvijai nav tiesību pieņemt manas mammas dokumentus nodošanai Krievijas pensiju fondam tāpēc, ka Krima netiek atzīta par Krievijas daļu," klāsta Irina. Portālam "rus.delfi.lv" Irina arī atklājusi, ka par savu problēmu rakstījusi arī Krievijas prezidentam: "Uzrakstīju arī vēstuli Vladimiram Putinam – nepalīdzēja. No prezidenta administrācijas man atbildēja, ka pēc pases mammai jādodas uz Sevastopoli vai Sverodvinsku Arhangeļskas apgabalā."

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Starptautiskajā nodaļā skaidro, ka Nadeždas gadījumā Latvija patiešām nevar pieprasīt Krievijas federācijai izmaksāt sievietes pensiju, kaut arī viņa ir Krievijas pilsone. "Latvijai ir noslēgts savstarpējs līgums ar Krieviju par pensiju izmaksu. Taču Nadeždas gadījumā viņai pensiju izmaksās Sevastopoles Krievijas Pensiju fonds, bet līgums neparedz Sevastopoli uzskatīt par Krievijas daļu. Latvija neatzīst Krimu kā Krievijas sastāvdaļu," skaidro VSAA Starptautiskās nodaļas vadītāja Aina Biljone.

Savukārt VSAA Jēkabpils reģionālajā nodaļā portāls "Delfi" noskaidroja, ka Nadežda prasību mammai izmaksāt Krievijas pensiju gatavoja novembrī. Iesniegumu VSAA Starptautiskā nodaļa nepieņēma un atsūtīja atpakaļ. Biljone norāda, ka VSAA Irinai rosināja rakstīt jaunu prasību un pievienot papildu dokumentus, taču nevis Krievijai, bet Ukrainai – par pensijas izmaksas atjaunošanu. Jēkabpils reģionālajā nodaļā teic – sieviete beigu beigās izlēma pieteikumu nesniegt vispār.

Līdz šim uz līgumu balstīta Latvijas un Ukrainas savstarpējā pensiju izmaksa bijusi veiksmīga, atzīst VSAA. Pensijas sūtītas arī Latvijas valsts piederīgajiem uz Ukrainas strīdīgajiem reģioniem, kā Doņecka un Krima. Sūdzības no tur dzīvojošajiem latviešiem nav saņemtas, apgalvo Biljone. "Tāda situācija, kas radusies, strādājot ar Nadeždas prasību, līdz šim nav bijusi. Arī līdz šim viņas pensiju izmaksa notikusi ačgārni. Parasti cilvēks, pārvācoties uz Latviju, savā valstī paziņo, ka dodas prom. Pēc tam vēršas VSAA, kas turpmāk izmaksā pensiju. Nadežda to nav darījusi," skaidro Biljone.

Tikmēr Nadeždas meita viņas mammai nodarīto – pensijas izmaksas pārtraukšanu – sauc par cilvēktiesību pārkāpumu, par necilvēcību. Nadežda norāda, ka Krievija pārkāpj konstitūciju un likumus, liedzot cilvēkam vecumdienās iztikas minimumu. Arī līdz šim visa mammas pensija tikusi tērēta zālēm un ārstēšanai. Irina teic, ka par notikušo plāno vērsties pie juristiem un starptautiskajām organizācijām, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Aizvadītajā piektdienā, 2. februārī, Irina Krievijas vēstniecībā tikās un savu problēmjautājumu pārrunāja ar Ārvalstīs dzīvojošu personu pensiju departamenta darbinieci, kura bija ieradusies darba komandējumā Rīgā no Krievijas. Telefonsarunā ar portālu "Delfi" Irina pauda cerību, ka tikšanās vēstniecībā palīdzēs atgūt mammas pensiju.