Ne visas no šīm ēkām ir paredzētas nojaukšanai, bet liela daļa no bīstamajām ēkām ir jāevakuē. Daļa bīstamo namu iemītnieku gaida rindā uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta piedāvātajām kopmītnēm, bet citi atsakās pamest esošo dzīvesvietu, pamatojoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem kopmītnēs, un apgalvo, ka ēkas stāvoklis, viņuprāt, ir relatīvi pieņemams. Bauskas ielas 143/2 nama iedzīvotāja skaidro: "Es strādāju 37 gadus, godīgi maksāju nodokļus, godīgi maksāju rēķinus. Kāpēc man būtu jāiet dzīvot kopā ar dzērājiem un narkomāniem? Tad jau labāk palikt dzīvot tepat."

Pārsegums izliecies un ēka vērpjas

Lielākā daļa ēku ir nonākušas šajā sarakstā satrunējušu pagraba pārsegumu dēļ, kas raksturīgs nekvalitatīvi koptām koka mājām. Vēl kāda izplatīta problēma ir iebrukušas tualetes, kas ir atrodamas kā mazās koka mājās tā mūra daudzstāvu ēkās. Laika zoba nesaudzētie grausti ir atrodami teju katrā Rīgas nostūrī – Āgenskalnā, Bišumuižā, Grīziņkalnā, Sarkandaugavā, Atgāzenē un Iļģuciemā.

Satrunējušas koka konstrukciju būves no pagājušā gadsimta pirmās puses nav vienīgās, kas atrodamas bīstamo ēku sarakstā. Pūces ielā 49 jaunbūves pazemes autostāvvietai tika konstatēts pārseguma izliekums un tika aizliegta tālāka izmantošana līdz bojājumi ir novērsti. Par spīti tam šajā garāžā vēl joprojām iedzīvotāji novieto savus transportlīdzekļus. Kārtīgas nožogošanas vietā garāžas vārtiem priekšā ir novilkta vien sarkanbalta lente.

Sarakstā iekļauta arī daudzstāvu māja Sergeja Eizenšteina ielā 31, kura, pēc būvinspektora vārdiem, "vērpjas". Šīs ēkas paneļu konstrukciju enkurojums samazinās, līdz ar to ēka atrodas pirmsavārijas stāvoklī.

Līdzīgā stāvoklī atrodas arī ēka Hospitāļu ielā 28, kur būtu pilnībā jāatjauno nesošās konstrukcijas. Ja tas tuvākajā laikā netiks darīts, būvinspektors brīdina, ka problēmas progresēs un pastāv sabrukšanas risks.

Savukārt Alberta ielā 6 visai veikli tika veikti nepieciešamie fasādes nodrošināšanas darbi, un šī ēka garāmgājējiem vairs nav bīstama.

Dažas no kritiskajām ēkām ir atbrīvotas un vairs netiek apdzīvotas. Piemēram, ēka Slokas ielā 61 jau vairākus mēnešus stāv tukša un tās īpašnieks veikli šo ēku pārdeva.

Par pagaidu mītni lemj komisija

Lai tiktu pie vietas kopmītnēs nepietiek vien ar to, ka būvvalde ir atzinusi ēku par nedrošu. No sākuma ir jāiesniedz dokumenti un jāuzraksta iesniegums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, kas trīs dienu laikā izskata iesniegumu. Tad uz sarakstā iekļauto adresi ierodas komisija, lai pārbaudītu, kādi ir dzīves apstākļi un vai tiešām konkrētajiem cilvēkiem ir nepieciešamas kopmītnes. Tikai pēc apstiprinoša komisijas slēdziena ir iespēja ievākties kādās no Rīgas domes kopmītnēm. Pagaidu mājokļa īres cena ir 0,60 – 0,70 €/m2 mēnesī.

Tomēr nav nekāds pārsteigums, ka apdzīvotie graustu dzīvokļi ir privatizēti un to īpašnieki nevēlas šķirties no saviem mitekļiem, neskatoties uz to tehnisko stāvokli.