Foto: DELFI Aculiecinieks
"No 2012. gada 31. jūlija līdz 17. augustam norisinājās arheoloģiskie izrakumi Tukuma novada Zentenes pagasta "Bisnieku" viensētā. Pirmās ziņas par "Bisnieku" viensētu ir no 1607. gada Kurzemes muižu inventarizācijas. Tās liecina, ka saimniecība ierīkota vēl pirms Livonijas kara (1558 – 1583). Pēc kara viensēta bijusi pamesta, saimniecība atjaunota tikai 17. gs. sākumā," vēsta Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, arheologs Rūdolfs Brūzis.

"Izrakumus vadīja Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents Rūdolfs Brūzis, tajos piedalījās trīs LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Izrakumos bija iecerēts atsegt vienleņķa klēti, taču tās lielāko daļu apjoma sedza 20. gs. pirmajā pusē ierīkotais ceļš, kas postījis klēts pamatus. No tiem zem zemes bija saglabājušies vien atsevišķi posmi.

Otrajā izrakumu nedēļā ekspedīcija atsedza taisnstūra formas ēkas pamatus – celtne bijusi 4,2 m plata un vismaz 8,4 m gara. Precīzu garumu neizdevās noteikt, jo ēkas Z gala pamati pārrakti jaunās dzīvojamās ēkas celtniecības laikā. Ēkas iekšpusē tika atrasta tās ieejas vieta un pagrabs. Ieeja izbūvēta R sienā 3 metrus no ēkas DR stūra. Pagrabu veidoja 0,7 metrus dziļa un 1,12 metrus plata saimniecības bedre, kuras sienas stiprinātas ar šķeltiem granīta akmeņiem. Šī atrastā ēka bijusi "Bisnieku" dzīvojamā māja, kuru jaunie viensētas saimnieki būvējuši pēc kara, 17. gs. sākumā. Par to liecina ēkas paviļu pamati – zemē līmeniski likti baļķi, kas raksturīgi 17. gs. No 84 senlietu atradumi interesantākie bija Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1655 – 1697) šiliņš, bronzas gredzens, šķiļamdzelzs, abrkaša, durvju aizdaru un atslēgas detaļas, nazis, kā arī Krievijas cara armijas mundiera poga.

Arheoloģiskie izrakumi "Bisnieku" viensētā notika jau trešo gadu pēc kārtas, līdz ar to viensēta ir kļuvusi par arheoloģisko plašāk pētīto etnogrāfisko kompleksu Latvijā. Viensētu sistēma, kas Latvijā nostiprinājās kopš 15. – 16. gs., iekārtota tā, lai šīs sētas spētu pastāvēt kā neatkarīgas saimnieciskas vienības. Gadsimtu gaitā saimniekojot viensētās, to iedzīvotājiem par raksturīgām kļuva tādas īpašības kā gara brīvība, pašiniciatīva, atbildības sajūta un individuālisms. Viensētās ir izauguši daudzi 19. – 20. gs. mūsu tautas dižgari – Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Auseklis, Rainis, Aspazija, Eduards Veidenbaums, Ernests Birznieks – Upītis, Jānis Muncis, Jorģis Zemitāns un daudzi citi. Tieši viensētu kultūra un tradīcijas lielā mērā ietekmējušas latviešu nacionālās identitātes veidošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!