Ievadam
Somijā kādus divdesmit kilometrus no Haminas atrodas liela jūras ostas pilsēta Kotka. Tulkojumā no somu valodas tas nozīmē ērgļa pilsēta. Kotkā atrodas Jūras muzejs. Ārēji viņš atgādina stikla piramīdu. Šai ēkai ir iespaidīgi parametri -augstums 30 metri, garums 300 metri, 114 366 kvadrātmetri, 118000 kubikmetri . Ēka uzcelta divu gadu laikā. Iztērēti 48 miljoni eiro. Man tā arī neizdevās šo ēku ietilpināt vienā foto kadrā. Oficiāli muzejam ir tikai pieci stāvi. Bet kādi! Piemēram, ceturtajā stāvā ir izvietots bijušais somu armijas krasta apsardzes kuģis! Piektais stāvs ir savienots ar ceturto stāvu, jo gandrīz virs sardzes kuģa "lido" divas īstas pirms kara laika lidmašīnas. Tautā sauktas par "kukuruzņikiem". Par ēkas lielumu liecina uz slīpā jumta izvietotā koncerta estrāde, liela futbola laukuma lielumā. Izmēru ziņā atgādina pusi no mūsu Mežaparka estrādes.
Šajā ēkā ir izvietoti vairāki pilsētas muzeji vienlaicīgi. Nosacīti tos varētu iedalīt Kuģniecības muzejā, Pilsētas vēstures un attīstības muzejā. Pilsētas apģērbu un apavu modes vēstures muzejā.
Pilsētas tirdzniecības attīstības muzejā. Ir nodaļa, kas veltīta arheoloģijai. Šajā muzejā es beidzot dabūju atbildi uz 30 gadus mani mokošo jautājumu.
Atradums, kas Latvijā nevienam nebija vajadzīgs
Savā laikā mazdārziņā, kas atradās kādreizējā ezera, vēlāk purva vietā, kas pie Tukuma gaļas kombināta, rokot bedri, atradu bronzas apli ar konusu centrā. Apļa lielums 5,5 cm. Svars 47 grami. Metāla krāsa dzeltenīga, gandrīz, kā mūsu divlatnieka monētas dzeltenās daļas krāsa. Ne Rīgas, ne Tukuma muzeji šo priekšmetu neatdzina un nepieņēma. Jo Latvijā šim priekšmetam nebija analoga. Un, lūk! Kotkas jūras muzeja arheoloģijas muzeja, vēlīnā dzelzs laikmeta nodaļā guļ līdzīgs priekšmets. Saucas bronzas siksnas turētājs ar ķepu ornamentu.
Izmēri un materiāls ir vienādi. Tukuma eksemplārs atšķiras tikai ar vidusdaļu. Tas ir, ar pilskalna rotas elementu un saules zīmes rotājumu. Vairākus tūkstošus gadus atpakaļ Baltijas teritorijā lēnām iespiežas Āriešu masas. Tās ir lopkopju ciltis. Apmetušas šeit sāk nodarboties ar zemkopību, zvejniecību un medībām. Tic saules ritējuma spēkam. Tāpēc daudzas zīmes ir apaļas, kas simbolizē sauli un mūža nepārtrauktību. Daudzo Dievību un sargu kārtā bija arī Lauva-cilvēks. Baltijas dzīves telpā šo dzīvnieku simbolizēja lācis un viņa ķetnas. Bronzas laikmetā bronza bija ekvivalents zeltam. To varēja atļauties nesāt tikai vareni un bagāti cilvēki. Bronzas lieta veido apli ar pilskalna imitāciju, ķetnu ornamentu un saules simbolu. Parast vadoņus pēc nāves sadedzināja uz upursārtiem. Ezeru zemēs tas bieži notika uz laivām. Tāpēc, manuprāt, šīs rotas lietas ir liels retums Latvijas teritorijā. Tukums robežojas ar lībiešu un zemgaļu apdzīvotajām vietām. Lībieši, kā zināms, pieder pie somugru tautu grupas, zemgaļi pie indoeiropiešu grupas.
Siksnas turētājs... Vai nu apmetņa siksnu turētājs. Vai naža maksts siksnu turētājs. Vai zirga iemauktu siksnas turētājs? Tas jānoskaidro speciālistiem. Mana vīzija saka , ka to nēsāja Nameja tipa cilts vadonis. Somu atradums tam ir apstiprinājums, jo atrasts vēlīnā dzelzs laikmeta kultūras slānī.
Latvijas variants izskatās pat senāks. Paliek jautājums - viņš ir izgatavots Latvijā vai atvests no somu ciltīm tirgošanas rezultāta? Lībieši mīlēja greznoties un bija lieli meistari uz tirgošanos. Latvijas muzejiem šis atradums, diemžēl ir zudis. Paliks tikai fotogrāfijas. Savulaik es uzdāvināju Tukuma muzejam 700 fotogrāfijas. Ja nemaldos, šis priekšmets tur arī bija nofotografēts. Jo ar foto izstāžu starpniecību mēģināju uzzināt par tā nozīmi. Necilais bronzas priekšmets ir vēl viens pierādījums ciešajiem somu un latviešu cilšu sakariem.
Ar cieņu
Leons Stiprais, Somija, Kotka-Hamina
Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
