Cesvaines pils celta 19.gs. pašās beigās Ādolfam fon Vulfam, ja nemaldos - kā tāds mednieku namiņš, kur uzturēties vasarā. Kā par brīnumu, tā salīdzinoši labi, bez lieliem bojājumiem ir pārdzīvojusi visus karus un pilī joprojām ir saglabājusies oriģinālā apdare un unikālie kokgriezumi.
Līdz 2002.gada traģēdijai pilī atradās skola. Šobrīd skolēni un mācībspēki ir iekārtojušies nesen celtā vidusskolā. Pils ēka gan nestāv tukša - tajā darbojas Cesvaines mūzikas un mākslas skola, pašvaldības aģentūra "Cesvaines tūrisma centrs" un Cesvaines novadpētniecības muzejs.
Ēka lēnām, bet neatlaidīgi atgūst savu sākotnējo izskatu. Pils kreisā spārna jumts [kurš visvairāk cieta ugunsgrēkā] tika atjaunots pavisam ātri - jau 2003.gadā. Bet 2006. - pils tornis. Vēl bez jumta palicis ēkas centrālais korpuss. Atliek vien cerēt, ka ilgi tas tā nepaliks, lai gan nelielus sarežģījumus varētu radīt stārķis, kurš par savu mājvietu ir izvēlējies vienu no pils skursteņiem.
Pili ir iespējams izstaigāt krustu šķērsu - no pagraba velvēm līdz tornīšu balkoniem. Ir iespējams apskatīt izdegušas, neatremontētās vietas, gan vieniem pašiem, gan gida pavadībā. Pilī tiek rīkotas kāzas un citi pasākumi. Parks kā radīts lēnām, romantiskām pastaigām. Par gidēm / konsultantēm strādā divas jaunas sievietes, kuras atbild uz jebkuru jautājumu un laipni izrāda telpas, tā kā ar sabiedriskajām attiecībām viss ir kārtībā.
Nu jau pavisam nedaudz un Latvija iekrāsosies rudens krāsās. Gribētos, lai šoruden vairāk cilvēku izvēlētos, tradicionālās rudens pilsētas, Siguldas vietā apmeklēt Cesvaini un palīdzētu pilij ātrāk "tikt zem jumta". No Cesvaines pils tornīša paveras fantastisks skats, kas rudenī būs vēl brīnišķīgāks.
View Larger Map
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
