Foto: DELFI Aculiecinieks
2015. gads ir Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas gads. Prēmija nodibināta 1967. gadā un tiek piešķirta ik pēc diviem gadiem, kuru laikā tiek lasītas un vērtētas visai Latvijai nozīmīgas grāmatas. Veidenbauma literārā prēmija ir Priekuļu novada Liepas pagasta iedzīvotāju atzinības izteikšana par vislabāko grāmatu, kas izdota pēdējo divu gadu laikā. Šogad augstajā godā tiek celta Gunta Eniņa grāmata "Nezināmā Latvija", kas tika izdota 2015. gada pavasarī apgādā "Lauku Avīze".

28. novembrī Liepas pagasta kultūras namā notika svinīgais Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas pasākums, kuru vadīja Liepas kultūras nama vadītāja Benita Sausiņa. Gunti Eniņu sveica Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja Rasma Lezdiņa, kā arī daudzie klātesošie, kuri bija ieradušies uz svinīgo pasākumu. Liepas pagasta iedzīvotāju aktivitāte, balsojot un vācot parakstus tieši par grāmatu "Nezināmā Latvija", esot bijusi liela, - kā aktīvākie tiek minēti Liepas pagasta bibliotēkas vadītāja Aija Struņķe un Liepas pagasta iedzīvotājs Aivars Vilnis.

Uz literārās prēmijas pasniegšanas pasākumu bija ieradušies arī iepriekšējo gadu laureāti: Māra Svīre, Lija Brīdaka, Daina Bruņiniece, Ēriks Hānbergs. Atzinības vārdus savā uzrunā Guntim Eniņam teica Ilgonis Bērsons un citi sveicēji. Pasākumā skaistas dziesmas dziedāja sieviešu koris "Daugavas Vanadzes" Ārija Zeltiņas vadībā, kā arī bija iespēja dzirdēt folkloristes sniegumu un klaviermūziku. Daudzo apsveicēju vidū bija arī 70./80. gadu mijas Dižkoku atbrīvotāju grupas DAG dalībnieki, kuri Jura Ošleja vadībā nodziedāja grupas himnu, bet mākslinieks Vitolds Kucins stāstīja par grupas DAG karoga izveidi. G.Eniņu sveica viņa darba turpinātāji, Latvijas dabas izzinātāji un cīnītāji par tās saglabāšanu: Ansis Opmanis, Sandis Laime, Julita Kluša un daudzi citi. Pasākuma laikā bija gan grāmatu dāvināšanas, gan saņemšanas prieks.

Kopš 1971. gada Guntis Eniņš ir cīnījies vārda vistiešākajā nozīmē par Latvijas dabu un dabas pieminekļu aizsardzību. G.Eniņs 1972. gadā ir izstrādājis alu uzmērīšanas un izpētes metodiku, 1986. gadā pirmo reizi Latvijas smilšakmeņu klintīs atklājis petroglifus - klintīs iegrebtas maģiskās zīmes (pagāniskās ticības buramburtus), kopš 1998. gada vada paša dibināto sabiedrisko organizāciju "Dabas retumu krātuve", ir publicējis 1000 populārzinātniskus rakstus, ir sarakstījis sešas grāmatas un izveidojis ap 100 fotoizstādes. Eniņš turpina rakstu sēriju žurnālā "Mājas Viesis" - par Latvijas dabas vērtībām, par jauniem atklājumiem un atziņām.

"Cienījamais Gunti Eniņa kungs, ko jūs vēlētos pateikt grāmatas "Nezināmā Latvija" lasītājiem, jebkuram Latvijā dzīvojošam cilvēkam?"

Guntis Eniņš: "Esmu pateicīgs Radītājam Liktenim, ka viņš man par dzimteni izvēlējās izlīdzinātā rāmā skaistuma zemi Latviju. Jo tālāk es aizeju laikā un telpā, jo aizvien skaidrāk saprotu, ka manas dvēseles un miesas veselības pamats ir meži, lauki, pakalni un ūdeņi. Mans prieks un laime, un veselība slēpjas Latvijas dārgumu meklēšanā, ko varam saukt par dabas pieminekļiem. Tie ir dižkoki, diži un vēsturiski akmeņi, avoti, alas, ainavas, noslēpumainās senču zīmes un raksti, kas viss kopā veido Dzimtenes svēto ainavu. Esmu izglābis vairākus tūkstošus Latvijas dižkoku no izspridzināšanas un zāģēšanas, esmu atradis trīs pilskalnus, esmu atklājis pirmoreiz Latvijā pazemes ezerus, petroglifus (senās zīmes uz Latvijas klintīm un alās), garākos alu labirintus, esmu atklājis un atracis daudzas nezināmas alas, esmu pētījis mūsu senču tradīcijas: krusta kokus, piederības zīmes, vietvārdus.

Uz tikšanos pie mežezera avotiem, dižkokiem vai kādā alā!

Palīdzi, Dievs, man palīdzēt cilvēkiem! Palīdzi palīdzēt Latviešu tautai un Latvijai!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!