Ukrainas atbalsta biedrības sadarbībā ar Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrību veidotās izstādes "Latvijas armijas ģenerālis un divkārtējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Radziņš Ukrainas un Latvijas vēsturē" atklāšanu ar savu ierašanos pagodināja Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijnis.
Savā atklāšanas runā Ukrainas vēstnieks uzsvēra, ka ģenerālis Pēteris Radziņš ir neatņemama Ukrainas un Latvijas neatkarības cīņu daļa un Ukraina atceras latviešu ģenerāli, kurš cīnījās Ukrainas Tautas armijas rindās, ieņemot augsto Armijas štāba priekšnieka vietnieka amatu.
Atklāšanas pasākuma laikā tika pasniegti Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarha Filareta goda raksti Motociklistu brālībai "Dieva suņi" un biedrībai "Tēvijas sargi" par izstādes "Maidana cilvēki" apsargāšanu, biedrībai "SOS palīdzība Ukrainai", Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fondam, Latvijas Ukraiņu kongresam, Andis Žeikaram - izstādes "Maidana cilvēki" pārcelšanas uz Jelgavu iniciatoram.
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase un krājuma glabātājs Aldis Barševskis uzsvēra ģenerāļa Pētera Radziņa lielo un nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts izcīnīšanā. Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Purviņš akcentēja ģenerāļa veikumu Ukrainas valsts neatkarības cīņās, viņa centienus diplomātiskajā laukā, veidojot valstu savienību no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai, kurā Ukrainai būtu liela nozīme. Tāpat viņš norādīja uz to, ka ģenerālis bija ne tikai izcils taktiķis un stratēģis, bet arī militārās teorijas klasiķis, kas līdzvērtīgs Klauzevicam.
Savos darbos ģenerālis Radziņš norādīja, ka nākotnē ir paredzama Vācijas un Krievijas militārā savienība un nākotnes karš, kurā būs jāiesaistās arī Latvijai, ir nenovēršams. Jau divdesmitajos gados ģenerālis paredzēja Vācijas un Padomju Savienības slepeno vienošanos, kas būtu vērsta pret Baltijas valstīm.
Izstāde aplūkojama Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā līdz 14. februārim. Izstāde tapusi, pateicoties Tatjanas Lazdas iniciatīvai un organizatoriskajam darbam, muzeja vēsturniekiem un darbiniekiem, Agra Purviņa veidotajam saturam un Ervina Kraukļa noformējumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
