Par labas valsts pārvaldību liecinātu tas, ka arī reģionos sekmīgi attīstās ekonomika. Visu šo gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas notiek pretējs process – ražotnes reģionos tiek likvidētas, tā liedzot vietējiem iedzīvotājiem nopelnīt līdzekļus iztikai. Šādu piemēru Latvijā ir daudz. Minēšu "Rēzeknes Piena konservu kombinātu" ''Ludzas piensaimnieku", kas neveiksmīgas privatizācijas rezultātā tika aizvērts. Šobrīd neeksistē daudzi agrāk ļoti labi pelnoši uzņēmumi – drenu notekcauruļu rūpnīca Ugālē, Kalnciema ķieģeļu rūpnīca, Kupravas ķieģeļu rūpnīca, Piltenes dārzeņu pārstrādes kombināts, Sabiles zaļo zirnīšu konservu kombināts, daudzas kažoku zvēru audzētavas, mēbeļu kombināti, kartonāžas fabrikas.

Tas pats notika ar cukura fabrikām, kuras tika likvidētas reģionos, bet, piemēram, Lietuvā joprojām divas cukura fabrikas funkcionē. Tā vietā radušies uzņēmumi bieži vien koncentrējas ap galvaspilsētu, piemēram, uzņēmums "Spilva", kas visu savu pārstrādājamo produkciju ieved no laukiem vai arī nepieciešamo produkciju mēs iepērkam no ārzemēm, kur nezin kāpēc to ražot ir rentabli.

Šo problēmu politiski var risināt radot laukos atbilstošu infrastruktūru un pievēršot būtisku uzmanību īpašuma un uzņēmuma peļņas nodokļu samazināšanai, ieviešot dažādas nodokļu atlaides uzņēmumiem. Tas sekmētu investīciju pieplūdumu reģioniem un nabadzības mazināšanos lauku reģionos.

Vairāk nekā 50 tūkstoši Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, bet tikai nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem no tiem saņem atbalstu darba meklēšanā. Galvenie šķēršļi, kas traucē šiem jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes trūkums un darba tirgum nepietiekams darba vietu skaits reģionos.

Šīs problēmas ir kopīgas daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja nav pieredzes, tad cerības mazas. Tieši darba iespēju trūkums un atalgojuma problēmas tiek izceltas kā galvenie iemesli jaunatnes emigrācijai. Tāpēc kopējā dzīves kvalitātes uzlabošanās būtu viens no spēcīgākajiem reemigrācijas dzinējspēkiem. Vairāk nekā divas trešdaļas jauniešu uzskata, ka, palielinoties vidējam algas līmenim Latvijā, ārzemēs esošie diasporu jaunieši atgriezīsies Latvijā. Kā svarīgi reemigrācijas motivēšanā norādīti arī tādi apsvērumi kā darba iespēju uzlabošanās un kopējās dzīves kvalitātes paaugstināšanās. Lai celtu Latvijas iedzīvotāju labklājību un jaunieši atgrieztos Latvijā, un ne tikai jaunieši jāmaina sistēma, jo mēs gribam dzīvot valstī kurā ir iespējas attīstīties, saņemt labu atalgojumu par padarīto darbu.