Par aukstuma vilni norūpējušies bija "Stipro skrējiena" rīkotāji. Ne jau par to, ka dalībnieki var pautus apsaldēt – tie, katra paša ziņā, bet vairāk par to, ka ūdens šķēršļus Ķegumā var pārklāt ledus un tad trase kļūs pavisam viegli izskrienama. Nekāds stiprums vairs nebūs vajadzīgs, arī bildes būs vienmuļas – bez dubļiem uz vaigiem. Taču māte daba mēdz būt laipna pret Kokaini un Ko (nejaukt ar kokaīnu un Ko, bet nekas slikts nebūs, ja arī sajauksiet!). Galvenais, lai striķi ir jauni un netrūkst! Pavasaris tomēr tuvojas, jo zāle kļūt arvien zaļāka un strazds svilpo arvien skaļāk.

Maira aperkots un antrekots

Izmīzīgā cīņā par reklāmas guru gada pirmajā ceturksnī Porziņģis tomēr zaudēja Tetereviem un Dormeo. Nelīdzēja ne pleca savainojums, kas liedza sezonu pabeigt laukumā nevis tribīnēs, toties neliedza būt pieminētam visās ziņās pirms un pēc katras spēles. Nelīdzēja pat aprīļjoks par viņa saraušanos no 2,21 m uz 2,16 m. Daudzi izmisuši jau sāka rēķināt, cik garš Kristaps būs pēc pieciem vai desmit gadiem… Latvijas izlase Kristapu gaida vēl 2,21 m slaidumā. Vieni Amerikā viņam iesaka vilkt Latvijas kreklu mugurā vasaras brīvlaikā, bet citi iebilst, jo tad vajagot rumpim klāt audzēt muskuļu masu un bez mildronāta un testosterona palīdzības. Tad būs prieks gan meitenēm Liepājas pludmalē (viņas gan spiegs Kristapu ieraugot, arī kažokā tērpušos, kad neviens muskulis nebūs redzams!), gan "Niks Knicks Brihs" treneriem. Latvijā par to domas dalījās. Pat ar Porziņģi, ja tiekam finālā, pret Serbiju Belgradā variantu nav. Tas ir daudz trakāk kā ar Juziku Kalnu ielā nedēļu no vietas krutku dzert!

Vēl mazliet turpinājās vārdu apmaiņa starp Kiru un Sprukstu, taču Jānim atbalstītāju šoreiz nebija. Kirovam arī ne. Jānis gribēju prēmiju par pagājušo čempi gan par palikšanu kopā ar Kanādu un Krieviju, gan par zaudējumu Francijai. Un grib arī par šo. Par spēli ar Krieviju, jo himnu sievasmātes mazdārziņā viņš dziedāšot no sirds.

Tikmēr nemanāmi būs pieskrējis klāt arī 29. aprīlis, kad jāievēl Latvijas futbola boss. Indriksona krēslam dažas kājas ir aizzāģētas, draugs Platinī arī nevar palīdzēt. Šoreiz diez vai to spēs arī Lietuvas prostitūtas. Krišjāni Kļaviņu viņas neiekārdina. Viņam rokās riktīgs kara cirvis, taču ar to var tikai dažam kājas nocirst. Bet nobijušies tie 60, kas tērē UEFA un FIFA piķi, ir ne pa jokam. Ne jau visiem ir pensijas gadi, bet neko citu gadu gaitā viņi nav iemācījušies. Ak jā, Žoras lentītes 9. maijā, kaut ar trīcošām rokām, bet piespraust var gan. Un tā jau ir gandrīz kā medaļa, ko PSRS čempionātā nevienam iegūt nesanāca. 1. līga neskaitās.

Visu Latviju pēkšņi ringa stūrī iedzina Mairis Briedis un draudēja ar aperkotu (nejaukt ar antrekotu vai operatīvu aperitīvu, bet nekas ļauns nebūs, ja arī sajauksies!). Precīzāk ne viņš, bet kaut kāds Hačaturovs Nesaturovs. Piķa Maira mača sarīkošanai ar to bifeli neesot, bet viņš nemaz to neprasot. Tikai tikšanos ar Boksa Federācijas prezidentu, LOK prezidentu, Valsts prezidentu, lai tas viņam izkārtojot tikšanos ar Obamu. Pēdējo pat varētu sarunāt, taču boksa Žuravļovam bija kategorisks "nē". Dzintars sāka veidot Nacionālo profesionālo boksa līgu, kurā aicināja iesaistīties Muhamedu Ali, Maiku Taisonu, brāļus Kličko un slaveno promotieri Bibi Džidži Jebī Kingu. Tā varētu tik galā no tā Hačaturova arī. Vēl varētu saprast, ja būtu dudajevieti, bet šis ir pārliecināts kadirovietis. Ko viņš te vispār meklē un kā tika pāri robežai? Kur skatās Gerbers Rozītis Hiacints? Bet naudu iedošot Hačaturova draugs Kadirovs. Kaut maisu!

Solču iemet sārtā

Klusi un gandrīz nemanāmi par galveno pretendentu uz "Vienotības" priekšsēža krēslu kļuva Dormeo. Tieši ar tā palīdzību reitingus, kas pietuvojušies aizkapa atzīmei 5%, atkal varētu uzdzīt uz augšu. Visu zinošais dakteris Apinis gan bija skeptisks – kam jānomirst, tas nomirs. To neglābs ne Dormeo, ne Žanna D'arka.

Jā, Rudmatainās Žannas motīvs uz brīdi uzvirmoja ne tikai Dailes teātrī, gan visā Latvijā un pat mūsu Britu salu kolonijās. Tāpat kā reizi gadā trīs vīri zilajos ekrānos iet uz pirti un pēc tam sajauc dzīvokļus Maskavā, Ļeņingradā, Čoboksaros un Birobidžānā, tā reizi gadā "Vienotība" iet uz teātri. Var jau būt, ka kaut ko sajauca, jo no liberastiem sorosītiem nebija ne Viņķeles, ne Čigānes, ne Ēlertes, ne Dāldera. Runā, ka Viļānu Tautas teātrī skatījās "Noziegumu un sodu" un līdz aknām izbaudīja skatu, kā Raskoļņikovs ar cirvi nobeidz veceni… Pēc izrādes visi esot gribējuši paturēt to cirvi rokās. Skaidrs, ka vislabāk tas piestāvēja Ilzei Jura meitai.

Bet tikmēr Dailes teātrī, kur gan tagad par rudmataino Žannu vairs nedziedāja, rudmatainā Solča ar Kučinska frizūru nolika savas vieglās dienas kā Kristīne nevainību un nogāja no skatuves. Nodota, ar cirvi mugurā un sadedzināta. Taču vēl ar domu palikt partijā un politikā. Daļa klātesošo grima pārdomās, kāpēc tieši šī izrāde. Kāpēc ne "Anna Kareņina", kur viņu sabrauc vilciens – lokomotīve Kariete, aiz tās vagoniņi Viņķele, Ķīlim plīvojot, Čigāne, lakatiņiem plīvojot… Kāpēc ne "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", jo "Vienotība" šobrīd izskatās pēc riktīgas psihuškas, kur viens otram rīklē kožas, tikai no aizmugures. Tur gan galvenais tēls ir vecis, kuru pamazām nobeidz daktere no Viļāniem. Kāpēc ne mūsu pašu "Purva bridējs". Pēdējie gadi "Vienotībai" tāda purva brišana vien sanākusi. Un Kristīne, atvainojiet, Solča, zinot, ka viņiem cirvis visu laiku rokā, uzticējās Sutkam, atvainojiet Ilzei, Lolitai, Sarmīte, Sandrai un viņas padomdevējam Pēterim, ka aizmirsa par citiem. Tad arī nav jābrīnās par cirvi mugurā no Viļānu Raskoļņikova.

Tagad pie apvāršņa ir jauns vecs partijas līderis – Piebalgs Vecpiebalgs no "Kalna Komisāriem". Gan ne viens pats. Pretī būs Smiltēns. Nu vismaz partijas nelabvēļi tieši viņu uzskata par labāko, jo pie smiltīm tak pamazām tai "Vienotībai" jāpierod. Tātad būs kam un ar ko duelēties. Tikai par nelaimi šķēršļus sāk likt ne tikai pašu partijas biedri, bet arī zaļais Belēvičs, kas grasās aizliegt alu plastmasenēs. Līdz ar to kampaņā nevarēs izmantot "Piebalgas" divlitrenes. Jādomā, kas cits. Banāni ar noiets posms. Mildronāts Mīldonāts arī. Gan jau Pēteris ar Karieti un Kariņu pavadiņā kaut ko izdomās. Runā, ka ir jau izdomājuši – ja vinnēšot Piebalgs, tad viņš pats izvēloties valdi. Ja vinnēšot Smiltēns, tad valdi izvēlēsies Valdis. Ja Valdis atteiksies, tad Piebalgs no "Kalna Komisāriem". Jo viņš tikai nupat ir atskārtis, ka partija ir dziļā pakaļā. Taču noiet no ceļa jau ir par vēlu, kaut būt par kapraci arī negribas. Jau tā nācās "Latvijas ceļu" apbedīt. Pat mielastu neuztaisīja.

Ozola zem ozola atrod miljonus

Rīgas dome ar sajūsmu noraidīja priekšlikumu Rīgas kanālu pārdēvēt par Panamas kanālu, bet ar vel lielāku sajūsmu atbalstīja iedeju Krišjāņa Barona ielu pārdēvēt par Panamas ielu. Pēdējā gada laikā tur tik daudz naudas ir atmazgāts un aizskalots, ka pat "Rietumu bankas" ebrejs Suharenko brīnījās, kā var tik uzkrītoši un tajā pašā laikā neuzkrītoši visu norakt. Sāra pat acis nepamirkšķināja. Un tumbočka te pilna, te tukša, te pilna, te tukša. Te ir Misters 20%, te nav… Mēris pat ir izdomājis akciju, kā to bruģi vairāk noblietēt – staigās un meklēs bedrītes, kas sen jau saskaitītas, nofotografētas un Domes FB aizsūtītas. Bruģakmeņus cilāt aizliegts! Zem tiem maz kas var būt. Bet ierāvējiem sociāldemokrātiem tā ir pieņemts – tautai acis jāaizkrāso. Vislabāk zilas.

Kamēr no viena gala bruģi krāja, no otra jau lauza augšā. Acu aizkrāsošanai ielu malās salika trubas – it kā tomēr kanāls arī te būšot un jātaisa kanalizācija. Taču zinošākie minēja, ka līdz lauzējiem esot nonākušas ziņas, ka zem bruģa esot piķis. Pakām vien. Kamēr dolārs nav zaudējis vērtību, jāceļ tik augšā! Nilam arī labi – pirmos klājējus vairs nevajadzēs lamāt, jo tie otrie tak būs visu salaiduši dēlī.

Panamas skandāla rezultātā ne tikai atkāpās Īslandes Aislandes premjers Fendersons, dziļi, dziļi taisnojās Britu premjers Kamerons, kas teicās negribot kamerā, bet nemaz netaisnojās Lembergs un Sabiles brāļi. Tieši otrādi – viņš slavēja izveicīgos Latvijas baņķierus, kas mākot skalot piķi vēl labāk kā Soross, un pēdējam nu tagad baigā skaudība, tāpēc arī esot visa šitā zavaruha. Nu un kas, ka Gulbim Kuldīgas mežos ir bibliotēka un muzejs. Tur ir arī tenisa stadions ne sliktāks kā Parīzē un māli vesti no Dubrovņikiem! Viņam pašam Puzē gan viss esot pa šteksiem – ja pirts, tad pirts, ja suņu būda – tad pirts, ja garāža – tad pirts… Un vēl Hūte baigi slavēja 9. maiju. Tie esot visas pasaules un tātad arī latviešu svētki. Tajos katram rokās jābūt pa neļķu pušķim, bet pie krūtīm ordeņu klājumam. Ja ne citu, tad vismaz "Matj ģeroiņa" (nejaukt ar geroina, bet ja sajauksies, nekas slikts nebūs!). Arodbiedrība "Laba" par šiem jaukajiem vārdiem gribēja kaut kā Aivaru atalgot. Piķi viņam nav vērts dot. Ne tikai Puzē zem ābelēm pilnas burkas ar to. Un tad izdomāja – uz 1. maija mielastu aizsūtīja divus ceptus ežus, kas ļoti iepriecināja namatēvu, bet nedaudz samulsināja namamāti Kristīni. "Ko Tu brīnies – stirnas gaļu ēd! Ar ko šī sliktāka!" Tā arī bija!

Tikmēr Ventspils kuldīdzniece, kas nu jau mīt Rīgā un spēlē šahu ozolos, Dana Reizniece-Ozola ne no kā, ne no šā visu ministriju budžetos kopā atradusi liekus 50 miljonus. Atdos tos Šadurskim vai Belēvičam, vai paturēs sev, lai sakārtotu VID, nav vēl zināms. VID, PID, KNAB un SAB pēc būtības nav sakārtojami. Tos jālikvidē un jātaisa no jauna. Kā to izdarīja gruzīni ar savu policiju. Nu braucot vairs nav jāmet pa mašīnas logu kukulis. Policija kukuļus neņem. Un tas ir Gruzijā! Kur ņemt kadrus, tas ir jautājums. Ar vienu pašu Artusu, kurš turklāt neko nesaprot no finansēm, būs par maz. Varbūt paņemt to Cauni, jo viņam tagad piķis būs baigi vajadzīgs – viss "Lamborghini" parks pārvērties pelnos.

Bet kāds nejaušs garāmgājējs Talsu apkaimē atrada marihuānas audzētavu. Domāja, ka kaimiņš (nejaukt ar Artusu, bet, ja sajauksiet, nekas slikts nenotiks) audzē papriku, bet še tev! Būtu zinājis, būtu biežāk apciemojis un uzcienājies! Izskatās, ka šīs audzētavas kļūst par ienesīgu Latvijas lauksaimniecības nozari. Zivju jūrā nav un līcī ne tik. Govju piens ir lētāks par ūdeni. Cūkām piemetas te sarkanguļa, te mēris. Biogāzes stacijām kā maitu ērgļi metas virsū OIK apkarotāji. Skaties, arī Balderis-Sildedzis Aizedzies gurķu vietā Mārupē sāks audzēt zālīti…

"Rover" Pay Never

Ne no šā, ne no tā no Rīgas kanāla pie Ārlietu ministrijas uzpeldēja kāds džips, kura vērtība no 80 000 eiro nu jau bija nokritusies līdz pieciem latiem. Un, dziesmai "Še tev, meiten, pieci lati…" skanot, tas jau 27. reizi mainīja īpašnieku un 25. reizi prasīja no VID, PID un ENAB atgriezt kontā nodokļus, kas nekad nav nomaksāti. Abas Pētersones ņēmās rēķināt. Kalkulators "nosprāga", labi, ka turpat blakus grozījās Godmanis, kam kabatā blakus Ilzei allaž ir logaritma lineāls. Ņemot palīgā pirkstus, sarēķināja un summu pat Kargins varētu apskaust. Taču šoreiz neapskauda, jo viņa uz Aņas vārda reģistrētais "Porsche Cayenne" pa vidu, apejot VID, tika pārdots 32 reizes!

Tikmēr Kukule Laimavota Sondore vairs ne-Kukule mierīgi turpināja konsultēt jau labi sen no skapja izkāpušo Rinkēviču. Vienīgi žēl, ka komandējumos Edža viņu pamaz ņem līdzi, jo tur allaž blakus ir tas, kas allaž arī skapī bija. Varbūt pašai tur būtu jāiekāpj, jo Kukuls tagad kukuļo citas. Bet "Range Rover Pay Never Sport" arī piecu latu vērtībā ripo labi. Galvenais, lai pie stūres ir blondīne ar lūpu krāsu un mobilo telefonu rokās! Tad visi ceļi vaļā un spidometrs ir lieka greznība.

Sašutumu vētru Latvijā un visā homofobiskajā pasaulē radīja kāds Didzis Skarbis Melbiksis Bezbiksis. Vēl būtu saprotams, ka nogānītu pie Pētera (bet ne Viņķeļa) aizsūtīto Vešņakova prēmijas laureātu Paideru, kas ik pa neatkarīgam rītam ir marasmātisks un troļļo, vītero kā jau tādam laureātam pienākas. Sak, moš drīz dalīs Tautu Draudzības vai līdzīgus ordeņus. Taču uzbrukumu mildronāta mīldonāta tēva Kalviņam citādi kā par īstajā brīdī nedabūjušas prostitūtas nevaldāmu dusmu izvirdumu nosaukt nevar. Ko par to teiks žurnālistikas eksperts Kārlis, kas reizē ir arī Ilze Maija?

Žurnālistikas eksperti tik muti vien noplātīja, ieraugot NRA pa visu atvērumu interviju ar to pašu Vešņakovu. Un sarunu uzturēja ne viens cits, kā viņa nesen apbalvotais Avotiņš, kas izskatījās galīgi izžuvis. Pēdējo pili varenais vēstnieks izsūca, kad šis mēģināja salīdzināt 16. martu un 9. maiju… Vēl viens vārds un prēmija būtu jāatskaita atpakaļ. Kļuva sausāks par Kalahari. Un cerības uz balvu par Mūža ieguldījumu literatūrā arī izžuva. Tur priekšā Rokpelnis un vēl gara rinda, kas nekad nav spieduši roku Vešņakovam un viņam priekštečiem. Vilis Lācis, Andrejs Balodis, Valdis Lukss un Andrejs Upīts neskaitās.

Nila Pasxas pārsteigumi

Nilam Dievs pirms pašas Pasxas atsūta Bog Danovu. Tieši tā. Bet labāk visu pēc kārtas. Par "Rīgas satiksmes kontrolieri" zvērībām dzirdēts ne mazums stāstu. Ir sajūta, ka puiši bijuši kopējās gestapo un NKVD mācībās. Taču nu viņi tika nolikti uz ausīm tā, ka dažs indīgais spļāviens trāpīja sejā ne tikai šiem, bet arī kārtīgajiem biļetniekiem. Kontrolieri gribēja paņemt siltu bezbiļetnieci Bogdanovu. Taču "ņe tut to bylo!" Vīri netika ne tik vien līdz olām, bet pat pirmajai jaciņas podziņai, ka tūdaļ izbaudīja visu šīs Dieva dotās verbālo arsenālu. Liels bija mēriņa Ņilushas pārsteigums, ka tā izrādījās tautiete, nevis kāda nacistu pēctece. Līdz ar to eksekūcija notika klusi un bez svešām acīm. Akts ar trijām personām, bet šī prasīja vēl…

Bet pašā Pasxas priekšvakarā Nils pārsteidza vēl – brauca ar ričuku, nogāzās un prasīja no Krievijas tieši daudz miljardu, cik lieli PSRS okupācijas varas nodarījumi Latvijai. Protams, ka tā bija tikai karikatūra, kas vistiešākajā veidā izsmēja Latvijas okupāciju un tās radīto postu. Pēc dienas sapratis, ka var nākties vismaz uz mirkli iesēsties kādā pagrabā, jo attiecīgs pants ir, Mēris sāka taisnoties un stāstīt, cik mīl savu sievu Strautiņu, cik mīl Latviju un Rīgu, kur gan par daudz latviešu. Bet pēc mirkļa Krievijas Lietus kanālā jau atkal vainoja Okupācijas biedrību par valstī mazajām algām un pensijām. Tā daudz tērējot. Ja salīdzina ar Rīgas satiksmi, daudz – apmēram 1/10 000 daļu. Tāpēc tauta asarām vairs neticēja un sūtīja Mēri skriet maratonu, nu vismaz pusi no tā. Vislabāk uz pohām un ar tādu strauju sākuma spurtu. Tālāk jau redzēs…

Patiešām – tālāk jau redzēs, kas būs 1., 4., 9., 15. 18. un citos maijos Rīgā, Maskavā, Timbuktu un Antananarivu.