Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: skaļi notikumi klusās nedēļas un 'kara' gaidās  (10)

Ka tā siena ar 10 000 uzvārdiem ir kaut kādu marsiešu sarakstīta, lai kaitinātu Vešņakovu, Kuzinu, Girsu, Lindermanu un pat Ushak off, Urlanoviču un Ko. Nebūtu Lestenes sienas un ziedu pie Brīvības pieminekļa, gan jau viņi atrastu citu iemeslu, par ko pašiem sašust un paust sašutumu PBK, RTR, "Rossija Segodna", "Vesti" un krievu kāla feinšmekeram Grehemam Filipsam, kas speciāli bija braucis uz Rīgu, lai tiktu arestēts un varētu veidot reportāžu no Rīgas kazemātiem, kur kādreiz sēdēja Imants Sudmalis, Džems Bankovičs un vēl divi komunisti. No Krievijas paslēpties īsti nevarēja, taču tai šobrīd netrūka savu problēmu. Naftas cena joprojām zema, rublis joprojām mazvērtīgs, normālu sieru joprojām nemāk uztaisīt neviens no Kaļiņingradas līdz Kuriļu salām, uz Krimu tūristi joprojām nebrauc, Novorossiju joprojām nodibināt neizdodas ne Doņeckā, ne Sīrijā. Nākas atvilkt tankus no Sīrijas, lai krievi izliktos labāki nekā īstenībā ir. Pasaule tam gan vairs tic gandrīz tikpat maz, cik Ziemeļkorejas Kimam un Venecuēlas bolivāram. Kas zina, kas tam VVP aiz ādas un trijās krokās.

Tic, un ļoti ļoti teju vai vienīgi Inese Šlesere, kas slavē Krievijas politisko iekārtu, Maskavas siera veikalus, kerzeniekus GUM-ā, baznīcu un ģimenes vērtības. Arī tās meitenes, kas vakaros pulcējas pazemes pārejās. Vismaz tās, kas ir blondas un ar garām kājām... Visām vienāds liktenis. Tikai vienas ziedo miesu, citas garu. Ainārs to visi ļoti cieti atbalsta. Kā nekā - ciets - ir viena no ģimenes pamatvērtībām.

Tad lūk. Ne jau no austrumiem nāk deguma smaka. Bet no dienvidu brāļiem lietuviešiem. "Snoras bankas" sūdi vai Būtiņģes smirdoņa jau bija aizmirsta, bet citi sūdi uzpeldēja no jauna un grūti pat saprast, ar kuriem pareizajiem iesākt.

Tā Latvijas basketbola dāmas atslēdza lietuvietes no nākamā Eiropas čempionāta. Un kur - Kēdaiņos, kas teju vai basketbola dzimtene. Druskininkai, Utenai, Biržai vai Panevežis vēl būtu saprotams. Bet Ķedaiņai! Cik basketbolistu paaudzes Latvijā ir izaugušas ar lietuviešu kedām kājās un še tev pateicība par lielo ieguldījumu Krūmiņa, Semjonovas un Valtera karjerā. Nu labi - Valters toreiz vismaz kaut kā atmaksāja, aizskrienot pēc vodkas Sabonim. Skaidrs, ka nākamās paaudzes būs spiestas iztikt ne vien bez kedām, bet arī bez televizora "Šilelis".

Gandrīz konflikts izcēlās arī grāmatu mesē Mazajā Mūkusalā. Lietuviešiem iepatikās gan Zanderes modernās pasakas, gan Sakses "Pasakas par ziediem", gan Raiņa bērnu dzejolīši. Visu sagribēja tulkot, lai savus bērnus audzinātu tikpat gaišus un cēlus, kādi auga mazie latvietēni no Apes līdz Kolkai, no Zilupes līdz Korkai.

Iepatikās arī Žaņa Grīvas "Pasaka par Diegabiksi". Skaistas bildes, cieti vāki. Iepatikās, kamēr nebija sākuši lasīt. Bet pirmie vārdi visus iedzina Biržai – nu kuram lietuviešu bērnam varētu mamma vakarā lasīt : "Bibi, vai tu dzirdēt gribi..."! Kura mamma savu bērnu nosauks šādā vārdā? Bet tāds, lūk, ir latviešu sarkanā autora veltījums bērniem. Lietuviešu bērniem! Un šī grāmata grezno vai katra latvieša plauktus jau 50 gadus! Ar kedu pa žirga galvu! Tiktāl par leišu škrobi.

Bet tagad par mūsējo. Jūs pamēģināt iekāpt kādā "Air Baltic" reisā un nesastapt lietuvieti. Te nav runa pat par tiem, kas izlido no Viļņas. Arī Rīgas lidmašīnas pilnas ar braļukas. Baigie braļukas, ja to pašu "Air Baltic" Lietuvas tiesas jau gadiem vajā ar dažādām mistiskām prasībām miljonu vērtībā. Bez "Air Baltic" jūs sēdētu savos Zasrasos un sūkātu ledai! Bet tā - dūša liela. Tāpat kā toreiz, kad nopizdzījāt sliedes no Reņģes līdz Mažeiķai. Nu iezāģējāt Latvijai un tagad vilcieni uz Ventspili un Liepāju spiesti vilkt cisternas caur Dancigu un Gotlandi vai Dvinsku un Mītavu. Vai tas Brazausks vai Gribauskaite – kā pret sienu. Līdz ko ieminas par Reņģi, tā pāriet uz sarunu par ēšanu, par zivīm. Un neviens mūsējais tajā brīdī pat nav iedrošinājies iebilst, ka – kamēr nebūs sliežu līdz Reņģei, lietuvieši, kuri tagad ap Liepāju spieto ar makšķerēm un mucām, no Latvijas nevarēs izvest nevienu stintu vai salaku, kā šur tur to sauc. Braļukas par to gan droši vien tāpat paņirgtu – nu kādas stintas! Mēs pat nospertos traktorus pāri robežai bez problēmām vedam pāri. Drīz mūsu laukus ars un ecēs tikai jūsu pirktie "John Deer" un "Velmet", kamēr jūsu pierobežā labākajā gadījumā bērīši vilks arklu, bet sliktākajā sievas jūgs tajos vīrus. Traktoru nebūs vai arī tie būs jātur betona bunkuros un laukā no tiem izbraukt tāpat nedrīkstēs, lai pāri robežai nedzirdētu motoru rūkoņu, kas būs zīme, ka vēl viss nav nozagts Dunavā, Aknīstē, Brunavā un Rucavā.

Bet punktu uz i (viņiem alfabētā arī ir tāds pats burts!) visām lietuviešu sataisītajām cūcībām uzlika tā skolēnu barošanas kompānija "Kretinos maita". Cēsu bērniem putras tā vārīja no putniem paredzētā kombikorma, milzīgie un sulīgie āboli bija atvesti no Černobiļas laukiem, bet kotlešu masu taisīja no kaķiem paredzētās "Whiskas", kam turklāt vēl bija beidzies derīguma termiņš. Un var teikt labi, ka bija "Whiskas". Pēc tām arī atklāja blēžus, jo pirmklasnieki neparasti bieži sāka ņaudēt. Savukārt, izkārtoties par visām varītēm visi gribēja nevis glīti izremontētajā tualetē, bet netālajā smilšu kastē, kaku kārtīgi un dziļi ierokot. Skolnieku bija daudz, smilšu kaste – tikai viena....

Prezidents Raimonds Vējonis, kas jau bija tiktāl atlabis, ka no Ogres dzīvoklīša varēja ievējoties Jūrmalas rezidences plašumos, jau ņēma rokās baltu papīra lapu un kā armijas virspavēlnieks gatavoja notu Lietuvai. Tā varēja kalpot arī kā priekšvēstnesis kara pieteikumam. Jāraksta bija pašam, jo Gusts Augusts Ķikusts Nekusts bija pamanījies viņu atstāt. Visi citi armijnieki tāpat bija Raimondi, bet Robežsardzes šefam Margrietiņam Hiaciantam Garberam Gerberam uzvārds bija tik maigs, ka pat kurdi un baski viņu neņemtu vērā. Kur nu vēl leiši! Neņem tak paša puiši, kas ik pa pulciņam gan tagad iekrīt un viņiem uzkrīt roku dzelži.

Bēgļu straumes Eiropā mudināja celt robežu žogus, un mūsu drātētājiem bija ziedu laiki, jo pēc viņiem bija pieprasījums ne tikai Ungārijā, bet arī Maķedonijā, Horvātijā, Bulgārijā, Slovēnijā. Tika konstatēts, ka latviešu drāšu žogi ir tie cietākie, kuriem pāri netiek ne vien stalti vīri, bet arī sievietes ar burkām un bērniem padusēs. Pieprasījums bija tik liels, ka sāka aptrūkties speciālistu un ss.lv bija pilna ar sludinājumiem - "meklējam kvalificētus drātētājus". Gribētāju netrūka, taču kvalifikācija bija tikai retajam. Cietiem žogiem bija vajadzīgi cieti drātētāji.

Kādu brīdi, kā no laivas izmests jutās deputāts Kaimiņš. Partijas viņam nebija, frakcijas arī ne, komisijā runāja daudz, bet galvā citi ņēma maz. Tad ar Ufo un citiem citplanētiešiem sāka veidot jaunu partiju, taču jau sākumā juta, ka tos 500 biedrus savākt būs grūti. Spriņģe TV vairs arī nebija dīva, un arī draudzene vairs ne, jo Artuss no LR 5 izēda viņas Dagili. Nācās domāt ko citu un tad Kaimiņš atcerējās Gēbelsu un arī Putina ideologus, atcerējās filmu par Gleivices operāciju un stāstus par "Nord-Ost" traģēdiju Maskavā. Tā dzima plāns. Slēgtajā pagalmā, kur glabājās viņa mersis, pēkšņi atskanēja tāds blīkšķis, ka to dzirdēja ne vien visi Kalpaka un Rēriha ielu iemītnieki, bet arī Vešņakova apsardze. Taču klāt neviens netika. Tikai Artuss gandarīts kā līgava mēģināja skaitīt, cik drumslās sadalījies stikls. Bet ātri saprata, ka tik bērnu viņam mūžā nesataisīt, un sāka celt trauksmi Suņa būdā un tās satelītā Saeimā. Bondars tik novicināja zābaku tribīnē un līksmi noteica: "Tu vairs neesi mūsējais. Tiec galā pats!". Tā pašam arī nācās pat jaunu logu mašīnai gādāt. Troksnis pagalmā sanāca lielāks nekā presē. LTV un LR jau nav viņa rupori.

Jā, pat Artuss ar visu Saeimas biedra karti bija melns un maziņš pret VID. Pēc dažiem viņa jautājumiem komisijā, nākamajā dienā Suņa būdā ieradās pieci inspektori un uztaisīja tādu tīrīšanu, ka maz nelikās. Pat krāna nodokļa kvīti uzrakstīja. Vai tā krāna, ko Dombrovskis redzēja strādājam pie Šlesera lidostas pļavās, vai tā krāna, pa kuru tecēja brūns "Rīgas ūdens" pudelēs pildītais ūdens, vai varbūt krāniņa, lai būtu kabatas nauda arī Pētersonei. Visām Pētersonēm. Ja tas ceļas, ceļas arī darba ražīgums! Visām Pētersonēm!

Viena pēc otras krita VID ierēdņu galvas. Gan par piķa burku rakšanu zem ābeles vienatnē, gan grupveidā, gan ar priekšnieces ziņu, gan bez tās. Lai kaut cik kompensētu nabaga valstij nodarītos zaudējumus, krēslos vēl palikušie ierēdņi bija varen centīgi. Apķīlāja "Dobeles dzirnavnieku", ''Rīgas Vagonu rūpnīcu", azartā arī Valsts kasi. Pie viena, paķerot divas tantes Bauskā un vienu Pušmucovā, par nereģistrēti kaimiņu Boļušam iedotu litru piena un trim olām. Ja Boļušam būtu divas olas, viss būtu kārtībā, bet trīs jau ir pārkāpums. "Gan Bei" gan bija piemirsies, un tie tāpat kā tirgus sigaretņiki turpināja uzvārīties bez VID liktiem šķēršļiem. Tikmēr Vaškevičs no sava Austrijas Ģintermuižas loga mierīgi vēroja notiekošo. Viņu nesatrauca pat spridzinātājam Štālbergam labvēlīgais spriedums. Latvijā notiekošais Vaškeviču vispār nesatrauca. Jo polonija nav ne Kalnmeijeram, pat ne Šķēlem un Lembergam! Un viņš var justies drošs.

Bet pavisam satraucies šajās dienās jutās ņekijs Aivars stokraM – lielākais Mašas Šarapovas fans aiz Fjodorova, Malkina un Ovečkina. Bet pirms Mogiļņija! Izrādās Austrālijā Maša saujām bija ēdusi Ivara Kalviņa izdomāto un Kirova Lipmana producēto mildronātu. Bet tas tagad dopings, par ko šī nav brīdināta. Tad gan būtu dzērusi burkānu sulu un ēdusi spageti!

Pasaule tiešām bija šokā, jo daudzi pat nesaprata, kas tās īsti ir par piļuļām - meldonijs vai mildronāts, melodijs vai mīldonāts, melonijs vai mīlundrāts. Katrā vietā lietotājiem bija sava atruna. Nezinājām. WADA Nevadā un citos štatos gan skaidri noprasīja – kāpēc ēst šo melodiju, ja var pasūtīt citu – kaut vai cāli tabakā. Lai tik nav kokaīnā! Putins jau teica, ka tā ir jauna sazvērestība pret krieviem, Lipmans WADA apvainoja antisemītismā. Un rakstīja vēstuli Krievijas tenisa savienībai un Krievijas šaha savienībai ar lūgumu pēc atbalsta. Vieglatlētiem vai svarcēlājiem rakstīt nebija jēgas, jo tur visi visādas tabletes kastroļiem rij. Varbūt šahisti pa mīldonātam ierauj, lai pie galdiņa daudz neklepotu? Pateicoties tam, tagad "Grindex" brends bija zināms ne vien tālā krievu ciemā, kur mūžīgs sals un bads, bet arī vēl tālākā Mongolijas jurtā, kur kumisa netrūkst nekad.

"Ciet paņemta" bija ne tikai Maša, bet arī vairākas peldētājas, pasaules čempioni Jefimovu ieskaitot, vieglatlētes, pasaules čempioni Čičerovu ieskaitot. Nu vairs nebrīnīsies neviena, kāpēc kuplas spalvas uz olām aug... Ja mīl donātu un arī mitkju, tad ne par ko nav jābrīnās!
Bet šis meldonijs patiešām esot unikāls līdzeklis – noder sirdsdarbības saregulēšanai, klepus apturēšanai, līganai urinēšanai, menopauzes iepauzēšanai, paaugstināta testesterona līmeņa aizplīvurošnai... Tik daudziem tā tagad pietrūks. Arī hokeja doka Kvēpa somiņā būs brīva vieta. Un cerams, kad VID, saskatījies BBC un CNN ziņas, nemetīsies virsū "Grindex" un "Olainfram" kontiem, kas Menas, Doles un Kuriļu salās. Varbūt tieši melodija lietošanas iespaidā Maligins lobē marihuānas legalizāciju? Varbūt ar to grib aizstāt šīs tik pieprasītās tabletītes? Bet sportistiem ir jāielāgo – ir zāles un ir burkānu sula!

Pagaidām neviens Latvijas sportists aiz olām nav paņemts. Cerams, ka arī nebūs, kaut daudziem mildronāts bija tepat uz galda.

Visu šo karu un netikumu ēnā palika ēnā "Vienotība" un Viņķele ar visiem Čigānes lakatiņiem un Vidiņa Viļānu alkašiem. Arī Ušaks ar meliem un puspatiesībām twiter, facebook.com, one.lv, gribu.lv un otsosi.ru. Par to vairāk un daudz ko citu, kas būs atgadījies klusajā nedēļā, citureiz. Ushaka ticības brāļiem līdz tai gan vēl gandrīz mēnesis, jo tikai nupat masļeņicā ar batjušku viņš aumaļām rija pankūkas ar ikriem, uzdzerot Muhinas graņokās pildītu vodočku. Arī aumaļām. Da tā, ka neatceras, kā mājās nokļuvis. Bet no rīta skatās – krekls, uzvalks, šlipse sagludināti, kurpju atspulgā var Kremli redzēt. Un vēl brokastu galdiņš pie gultas noservēts. Bet Ivetas nav. Ar sīko izgājusi pastaigāt. Bez skandāla! Bet šīs puika paskaidro. "Tādā lopā tu nebiji pat pēc vakariņām ar Girsu un Vešņakovu. Iekriti gultā ar visām drēbēm. Kad mamma gribēja tevi izģērbt, skarbi pateici: "****, ujdi! Ja ženat!"" Ar Ivetu, Jeļenu vai varbūt Annu? Vai kādu Muri vai Jāni – to jau viņš nepateica un labi, ka tā. Mācība visiem vīriem, kam gadās un negadās, zirga instinktu vadītiem, ar mīļākās miskasti un rītačībās piezvanīt pie sava dzīvokļa durvīm.

Pohas bez pēdām tomēr nepazuda. Galīgi jaucās skaitļi. Paša rīkotajos pasākumos, kā Rīgas svētki vai Jaungada sagaidīšana krastmalā, dalībnieku skaits trīskāršojās, bet citu organizētajos – Dziesmu svētki vai leģionāru gājiens – trīskārt samazinājās. Toties kāds prieks par to partijas draugiem no "Vienotās Krievijas" un personīgi Vešņakovam!

Lai vai kā – dzersim bērzu un burkānu sulas un nebūsim ne zirgi, ne auni! Bet būsim mūžam jauni!