Ar PR patiešām viss ir kārtībā, jo mērs parādās ēterā tad, kad ir trobele – vai tā tautas sašutums par karikatūru vai ironija par rīdzinieku karti. Taču reizēm šķiet, ka mēram gribas izteikties par "da jebko" un nereti mēle skrien pa priekšu smadzenēm, tāpēc rodas pretrunas izteikumos un nolieguma noliegumi. Patāli no dialektikas un par elementāras loģikas. Tāpēc reizēm mērs atgādina apjukušu puišeli krustcelēs. Te kaut ko sastrādājis, sākumā gribas palepoties, taču tad atkal gribas visu labot. Vienīgi ir jau par vēlu. Jāsāk no otra gala. Ar savu pamatelektorātu Nilam viss ir kārtībā. Tam var sarunāt, ko vien – Deva vārdi netiek apšaubīti. Citādi ir ar latvisko elektorātu, kuru arī gribētos pievilkt, taču tas pat savai Āboltiņai neko nepiedeva, kur nu vēl okupantu pēctecim. Tāpēc arī nākas laipot un izmantot katru iespēju kāpt tribīnē – vai tā "Rīta Panorāma", vai LR pusdienas "Krustpunkti". Ļoti gribas izkļūt no krustcelēm sausam.

Sākumā par dažām "Kruspunktos" izrunātajām tēmām

Par rīdzinieku karti. Jautājumi bija gana trāpīgi, bet mērs slideni atrunājās. Sak, piedāvājam Pierīgas pašvaldībām un tā jau ir viņu kompetence ņemt vai neņemt. Piedāvājam rīdziniekiem, jo līdz ar atvieglojumiem transportā tajā esot ari citi bonusi. Taču rīdzinieki sociālajos tīklos smej un šo karti jau "pārdot" par puscenu. Savukārt, Pierīgas pašvaldības ironizē. Varbūt ne tik daudz par karti, cik par cenu. Ušakovs gan vairakkārt bilda, ka Domes budžetā ieņēmumu daļā saistībā ar karti nekas nav plānots – 0. Un te nu gribējās vēl vienu jautājumu – bet, kas ir izdevumu daļā? Cik rīdziniekiem izmaksāja šīs kartes ideja un tās novešana līdz realizācijai, kuras gan varētu arī nebūt. Un šādu "nebūt" projektu ir bijis gana. Kaut vai tik "veselīgais ūdens projekts". Arī tur izdevumu daļā ir kāds konkrēts cipars, bet ieņēmumu daļā – 0. Protams, ka to neapmaksāja tikai Ušakovs un Ameriks. Visi rīdzinieki maksāja.

Par Barona ielas rekonstrukciju. Šī tēma mēram ir mīļa, jo viņš šo ielu laikam izstaigājis krustām šķērsām. Un visu laiku uzsvēra, ka darbi nav pabeigti, tāpēc nekorekti publicēt kāda nekvalitatīva darba fotogrāfijas utt. Taču gribētos apgalvot, jo sociālajos medijos tauta visu laiku nebūtu vārījusies, tad visdrīzāk tur viss būtu tā, kā sliktākajās fotogrāfijas. Tauta, nevis mērs piespieda darbus veikt labāk.

Atsevišķs jautājums bija par nesaskaņotu rīcību starp Rīgas domi, rekonstrukcijas veicējiem un "Rīgas ūdeni", kas pavasarī cēla bruģi, raka bedri un mainīja caurules. Vai jūs varat iedomāties kādu mājas saimnieku, kas rudenī ieklās bruģi, bet pavasarī to lauzīs ārā, jo atcerējās, ka mājai vajag kanalizāciju. Tā darīs tikai ļoti slikts saimnieks, bet labs visu kārtīgi izplānos. Jo tas ir ne tikai divkāršs darbs, bet arī divkārša samaksa. Ja būtu bijusi saskaņota rīcība, tad vispirms tiktu ieliktas caurules un "ūdenim" pa pēdām ietu bruģētāji. Ja jau bija divkāršs darbs, tad "Rīgas ūdens" šo darbu tāmē parādās arī bruģa uzlaušanas un ielikšanas darbi ar attiecīgu samaksu. Neatkarīgi kurš maciņš tika tukšots, to tāpat piepilda rīdzinieki. Un nesamaksāts noteikti nepalika.

Par Centrāltirgu. Šoreiz gan nebija jautājumu par pašreizējā direktora atbilstību amatam. Bet tradicionālais – par spirtiķ un sigareti. Šie tirgoņi joprojām sekmīgi apdzīvo tirgus teritoriju. Atbilde pārsteidza ar savu ekvilibristiku. Lūk, tur esot krimināldarbības, tāpēc situācijas kontrole esot Valsts policijas kompetencē, un tai arī jāprasot atbilde. Kungs, kā teiktu Midsommerā. Centrāltirgus ir pašvaldības uzņēmums. Tās pakļautībā ir arī tāda struktūra kā municipālā policija, kas varētu uz nebēdu dzenāt šos tirgoņus. Un ja reiz gadītos situācija, ka ir kaut kas krimināls, kādas problēmas aicināt palīgā Valsts policiju? Sanāk, ka Rīgas dome nav spējīga situāciju uzlabot saviem spēkiem, bet sarežģītākās problēmas nogrūž citiem. Vai varbūt ir kāda īpaša ieinteresētība, lai viss paliek, kā bijis un ir?

Kur varēja kaut nedaudz palepoties – ar kalniņu Pļavniekos, ar Lucavsalu, tur sita pa krūti – mēs to izdarījām. Kur bija kādas problēmas vai neizdarības – tas nav mūsu īpašums, to mūsu partneri neizdarīja utt. Ekvilibristika, tāpēc arī visa stunda sanāca tāds labs PR pasākums. Labi vēl ka auditorija šo kremliskā stila demagoģiju jau sāk filtrēt. Taču kāds varbūt arī uzķērās.

Par ielām un pagalmiem. Jauno dzīvojamo namu pagalmos situācija patiešām ir neapskaužama. Pašvaldība solījusi tos sakārtot, bedrainās ielas salabot, bet nekur tālu nav tikusi. Ar pašvaldības policijas centību, līmējot soda kvītis uz zaļajā zonā, kur neviena zaļuma, atstātām mašīnām, problēmu neatrisināt. Auto zem māju logiem varbūt arī nebūtu vieta, bet, kāda tad ir alternatīva. Nav redzēts, ka kaut kur pasaulē autostāvvieta no dzīves vietas ir kilometriem tālu. RD risinājumu nav un arī solījumi ir bikli. Protams, ka situācija nav vienkārša, jo ir miksētie – privātie, pašvaldības, reizēm arī valsts īpašumi, kur allaž vajadzīga vienošanās. Tikmēr bedres pagalmos paliek un krājas soda kvītis. Bet tie, kam nav auto, var centīgi stučīt un kļūt par "Saskaņas" atbalstītājiem, ja nav jau biedri.

Par karikatūru. Skandalozo slavu ieguvušajam zīmējumam pie ragiem ķērās Arnis Krauze, tiesa jautājumu ik pa brīdim mīkstināja ar iestarpinājumiem, varbūt jūs tā nedomājāt, varbūt pasteidzāties un otrajā dienā to nožēlojāt… DP atzinumā Ušakovs neieslīga. Vien pateica to, ka arī tagad karikatūru publicētu, bet tai pievienotu "slepeno protokolu" – respektīvi skaidrojumu. Bijušajam žurnālistam gan vajadzēja zināt, ka karikatūrām īpaši skaidrojumi nav vajadzīgi. Vai nu to var sarast, vai nevar. Ja nevar, tad zīmējums bijis slikts. Tāds ir šis žanrs. Un tad viņš kā ekonomists pēc izglītības ņēmās pārliecināt, cik ilgi vēl mēs rakņāsimies pagātnē, pētot PSRS nodarītos zaudējumus un sūtot rēķinu Krievijai? Jādomā par šodienu, kā uzlabot cilvēku dzīves līmeni, palielināt algas, pensijas. Pie tā, ka mums mazas algas, padomju vara nav vainīga (pie tā vainīga LOIB direktore Ruta Pazdere!)! Ir pagājuši 25 neatkarības gadi.

Te mēram, kā ekonomistam pēc izglītības gan gribētos norādīt, ka viņš ir slikti apguvis ekonomikas pamatus. Tas nav pusmaratonu uz urā mēģināt skriet. Padomju vara vistiešākajā veidā pie tā ir vainīga, ka daudz kas ir tā, kā ir. Ja ne PSRS okupācijas, tad Latvija būtu aptuveni Somijas vai Beļģijas līmenī. Pirms kara tā bija un nav pamata domāt, ka mēs būtu noslīdējuši līdz Zimbabves bezdibenim. Bet rēķins Krievijai ir tāpēc, ka tā ir PSRS tiesību un arī pienākumu pārmantotāja. Kā tā Latvijā pārmantoja vēstniecības ēku Antonijas ielā vai viesnīcu "Jantarnij bereg" Jūrmalā.

Kas attiecas uz LOIB pētījumu un cipariem, tie nav no pirksta izzīsti. Pasaulē ir gana labi atstrādāta metodoloģija, kā visu aprēķināt. Starp citu, arī krievu pētnieki ir rēķinājuši, kur būtu valsts, ja nebūtu Ļeņina puča, Staļina represiju un Lielā Tēvijas kara. Līdzīgi to darīja arī mūsu zinātnieki. Daļa pilsoņu tika nogalināti divos izsūtījumos, krita frontē, daļa bija spiesta emigrēt. Līdz ar to iedzīvotāju skaits strauji saruka, jo neesoši pilsoņi nevar radīt pēcnācējus. Ir versija, ka "ja nebūtu", tad Latvijā iedzīvotāju skaits būtu ap 5 miljoniem. Tie radītu materiālas vērtības, būtu iespēja valstī veidot daudz kvalitatīvāku infrastruktūru – ceļus, dzelzceļu utt. Galīgi tika sagrauta rūpniecība un pēc tam pārstrukturēta – lielā mērā militārajām vajadzībām. Ar kolektivizāciju tika degradēta lauksaimniecība. Tika iepludināti ekonomiskie migranti – aptuveni miljons, radot nelabvēlīgu etnisko situāciju, ko baudām arī tagad. Līdz II Pasaules karam Latvija bija paraugs pasaulei dzimumu un tautību sadzīvošanas jomā – bija vēlēšanu tiesības sievietēm, žīdu frakcija parlamentā, žīdu, vācu, poļu, igauņu, lietuviešu kultūras un sporta biedrības. Kad Eiropā sāka vajāt žīdus, Latvija viņiem deva patvērumu. Un tā nav mūsu valsts vaina, kas notika pēc tam, jo Latviju vispirms okupēja PSRS, pēc tam Vācija. Kad valstī labs mikroklimats, tad arī labs darba ražīgums.

Protams, šobrīd cerēt, ka Putina Krievija samaksās kaut kapeiku, ir visai bezcerīgi. Taču rēķins ir un… ja nu pēc gadiem? Kas varēja iedomāties, ka ASV kaut ko maksās Vjetnamai, vai koloniālvalstis bijušajām kolonijām? Toties tagad vismaz visai atklāti varam redzēt, ka galvaspilsētas mēram vairāk rūp Krievijas kases intereses – lai tik nebūtu jāmaksā, ne Latvijas, jo iemaksas, kas šobrīd patiešām ir nedaudz utopiska versija, dotu labumu gan valstij kopumā, gan galvaspilsētai un tās iemītniekiem, arī Putina TV skatītājiem. Taču sadarbības partneri no "Vienotās Krievijas" grib dzirdēt ko citu no iztapīgā mēra, kurš brašs ir tikai tviterī.

Par "nerakņāšanos vēsturē". Te mērs gan ātri vien nonāk pretrunās. Kas tad ir 9. maija svinības, ja ne vēstures, turklāt nedaudz falsificētas, glorifikācija. Jo īpaši Latvijā. Šeit tā nebija un nebūs Uzvaras diena, bet jaunas okupācijas sākums, kas ilga vairāk kā 45 gadus. Tās rezultātā te tika iepludināts miljons migrantu, kas arī tagad sarežģī gan etnisko situāciju, gan arī ekonomisko attīstību. Taču tagad atkal vārdu okupācija Ušakovs izdveš tik klusi it kā runa būtu par spitālīgo, kas tepat blakus.

Par skatu no prāmjiem. Šo jautājumu uzdeva kāda klausītāja. Vairāk gan uzmanība tika vērsta uz ne visai pievilcīgajiem karuseļiem, ko mērs atzina par pilsētai ļoti noderīgiem. Taču vēl nepievilcīgāk izskatās pie tilta plīvojošās norobežojumu paliekas. Un arī paši norobežojumi. Žēl, ka RD vadība, jau gandrīz astoņus gadus esot pie varas, nav ne par collu pakustinājusi jauna jūras termināļa vai vismaz dažu civilizētu prāmju piestātņu izbūvi. Tagad Rīgas viesiem jāklumpurē pa kāpnēm un jāšķērso aktīvai satiksmei pakļauto ielu, lai iekļūtu pilsētā. Līdz ar to pirmais iespaids par Rīgu ir gana šmucīgs. Taču viņi jau nebalso pašvaldību vēlēšanās.

Te vietā būtu arī kāda replika par Rīgas brīvostas darbu un tās vadītāju atbilstību amatam. Tiekot gaidīts tiesībsargājošo iestāžu slēdziens, tad arī lemšot. Aizdomu ēna nespēja sašūpot ne Leonīda Loginova (ne tirgus šefa Anatolija Abramova krēslu). Savukārt, runājot par strauju kravu apjomu kritumu Rīgā, mērs vairāk runāja par progresu un tā iemesliem Klaipēdas ostā, nevis par trūkumiem Rīgas ostā. Demagoģija un verbāla ekvilibristika. Putina skolotāji ir labi pastrādājuši.

Loģiski, ka ne jau visus mēram adresētos jautājumus ētera stundā paspēja uzdot. Palika neuzdotie un daži radās arī pēc tam. Piemēram:

Par Rīgas kausiem un Briedi. "Rīgas kausi" vieglatlētikā ir vienas no nozīmīgākajām sacensībām, kuru organizēšanā piedalās Rīgas dome. Kā nekā vieglatlētika ir sporta karaliene un sacensībās ir piedalījušies olimpiskie, pasaules un Eiropas čempioni un medaļnieki. Arī šogad bija. Cerēju apbalvošanā ieraudzīt arī pilsētas galvu. Taču nekā. Varbūt kauns, ka sacensības notiek tik bēdīgā stāvoklī esošā sporta bāzē? Tā gan pieder valstij, bet 700 000 pilsētai nav sava stadiona, kurā varētu rīkot normāla līmeņa sacensības ne vieglatlētikā, ne futbolā (nav arī savas sporta halles, kurās uzņemt basketbolu, volejbolu, rokasbumbu, florbolu…). Varbūt tieši mēra uzraudzības trūkums bija par iemeslu palielam misēklim. Goda viesis bija tāllēcējs Roberts Emijans, kas, protams, apbalvoja tāllēcējus. Bet rīkotāji nebija papūlējušies ieskatīties protokolos. Tad, kad apbalvoja tāllēcējus, notika arī 200 m skrējiens, kurā startēja Jānis Leitis, kas bija uzvarējis tāllēkšanā. Līdz ar to apbalvošana notika bez galvenā "vaininieka" un kopbilde sanāca tāda patukša. Tajā pašā laikā mērs nekautrējās kāpt ringā, lai pēc uzvaras sveiktu Mairi Briedi, pie kura panākumiem RD un "Saskaņai" nav nekādu nopelnu (tagad jau drīzāk NA). Publika to arī attiecīgi novērtēja.

Līdzīgi tas savulaik bija, kad tika sveikta cīkstone Anastasija Grigorjeva, kurai ar Rīgu nav nekāda sakara, bet daža Rīgas sportista panākums domei paslīd garām nepamanīts.

Par Kalnciema ielu. Kura iela ir Rīgas vizītkarte? Daļai varbūt Alberta, kuru apmeklē tūkstošiem tūristu. Daļai kāda Vecrīgas ieliņa, kur labs restorāns un vēsturiska aura. Daļai Antonijas, kur Krievijas vēstniecība. Barona vai Tērbatas vai Brīvības iela par tādām diez vai kļūs. Toties Kalnciema gan. Tie ir vārti no lidostas un pilsētas centru. Diemžēl, jau dažus gadus pēc remonta tā atkal ir bēdīgā stāvoklī. Pa Kalnciema tiltu braukšana ir kā pa trepēm, jo laidumu savienojumu vietas ir izsitas. Savukārt pa ielu līdz Slokas ielai ir kā pa slaloma trasi, ja negribi nepārtraukti atsisties pret vākiem, kuri jau ir izdauzīti. Tomēr par šīs ielas kārtējo sakārtošanu kaut kā nav dzirdēts. Arī par garantijas remontiem ne.

Par uguņošanu 9. maijā. Pilsētas padomiskā daļa ar lielu pompu svinēja 9.maiju. Finālā bija arī varena uguņošana, pēc kuras visi Hermaņa ielas pagalmi bija pilni ar drazu, kas krita no gaisa, un reizēm krita arī liesmojošas daļas. Labi, ka kāds šķūnītis vai koka māja nenosvila, jo daži saimnieki gana uzmanīgi sekoja līdz salūtam. Lai arī dažādi RD pakļautības dienesti pēc tam cītīgi kārtoja parka teritoriju, pagalmi tika atstāti īpašnieku ziņā. Kaut piemēslotāji bija pasākuma rīkotāji. Labi dzīvot un svinēt uz citu rēķina!

Par TUA. Pirms kāda laika pilsētas mērs, lai arī it kā ekonomists, ielīda ne savā stropā. Tviterī par "idiotu dejām" nosauca NA rosīšanos ap TUA – termiņuzturēšanās atļaujām. Lūk, rezultātā no šī avota vairs nenākot nauda un tās nepietiekot atbalstam jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Taisnība, jo šis naudas avots tiešām ir strauji sarucis. Izmaiņas TUA iegūšanai ir bijušas niecīgas, ierobežojumu tāpat nav, taču, ak vai, gribētāju tās iegūt palicis krietni mazāk. Gada pirmajos mēnešos noformēti tikai nedaudz vairāk par 40 darījumu. Kam, kam, bet Rīgas mēram, kas biežs viesis Maskavā un namā Antonijas ielā, vajadzēja zināt, ka Krievijā naudas resursi sarukuši, un iedzīvotāju pirktspēja gājusi mazumā. Tādās reizēs īpašumu iegāde aiziet otrā plānā. Sergejam Svetlakovam, Pjotram Avenam, Ališeram Usmanovam, vēl dažiem Putinam pietuvinātiem cilvēkiem īpašumi jau ir un vēl vienu nevajag. Brāļiem Rotenbergiem arī nevajag, bet Vasjam no Vologadas naudas nav. Nedaudz žēl, ka NA šo tvītu atstāja nepamanītu. Vai apvienībā pārāk liela ietekme ir Ivetas draudzenei Baibai?

Par velojoslām un autostāvvietām. Tagad velojoslas Rīgas ielās ir sazīmētas krustām šķērsām, daudz nedomājot, cik tās noderīgas un noslogotas un kā ietekmē pārējo satiksmi. Jo sevišķi ja ir runa par Lāčplēša ielu, kas ir viena no maģistrālajām, savienojot Salu tiltu ar izeju uz Vanšu tiltu. Taču velojoslas tās kapacitāti jūtami samazināja, toties palielināja sastrēgumus.

Un, kā var tā būt, ka pilsētā, kuras mērs sūkstās par zemajām algām un mazajām pensijām valstī, stundas samaksa autostāvvietā ir krietni augstāka nekā Romā, par Limasolu nemaz nerunājot. Ko tu padarīsi, ja "Rīgas satiksmei" un arodbiedrībai "LABA" daudz vajag un nauda tur pazūd veiksmīgāk, kā melnajā caurumā. Viena izeja no tā varbūt ir Engurē, kur "RS" šefs uzslējis piejūras rezidenci?

Par Piebalga PSKP piederību. Jau tūlīt pēc Andra Piebalga ievēlēšanas par "Vienotības" līderi, Ušakova rokaspuiši un rokasmeitas bija atraduši avīzes rakstu un piefiksējuši faktu, ka viņš kopš septiņdesmito gadu beigām bijis PSKP biedrs. Ko varētu ieteikt "Saskaņas" līderim? Rūpīgāk paskatīties, kas sēž blakus un, pirms durt ar adatu citiem acī, sajust, ka riktīgs baļķis pašam ir citā ķermeņa daļā. Nākamais cilvēks aiz mēra partijā Jānis Urbanoviš nav bijis vien ierindas PSKP biedrs, bet LĻKJS pirmais sekretārs. Sergejs Dolgopolovs kādu laiku kalpojis LKP sektora vadītāja amatā. Partijas biedri un komjaunatnes aktīvisti bijuši Mihails Kameņeckis, Igors Pimenovs, Dainis Turlajs, Jānis Ločmelis, Mihails Gavrilovs, Dmitrijs Pavlovs... Īpašs stāsts būtu par Ivanu Ribakovu. Bet "Saskaņa" sadarbības partnera Sociālistikās partijas līderis Alfrēds Rubiks aktīvi pretojās Latvijas neatkarībai un tika pat tiesāts un atsēdēja, toties divi viņa dēli no "Saskaņa" saraksta tagad sēž Saeimā. Bez jelkādiem kompromisiem. Cita "Saskaņas" partnera "GKP Rīgai" līderis Andris Ameriks arī bijis PSKP biedrs un komjaunatnes aktīvists. Var pat teikt, ka gandrīz visi "Saskaņas" valdes locekļi un visu līmeņu deputāti, kas dzimuši līdz 1960.gadam, nēsājuši PSKP biedra kartes. Par pārējiem var teikt – "nelaikā piedzimuši", jo pionierus, lai kā viņi gribētu, partijā neņēma… Arī sārtvaidzi Nilu Ušakovu ne.

Tie, protams ir tikai daži jautājumi, ko būtu pelnījis dzirdēt Rīgas saimnieks pēc aktivitātēm tviterī un medijos. Tiesa, līdz Lemberga līmenim vēl tālu un diez vai to Rīgas mērs sasniegs. Kā saka sadarbības partneri "kishka tonka".