Ekonomikas ministrijas (EM) likumprojekta izstrādes darba grupā demonstratīvi nepielaida īrnieku sabiedriskās organizācijas ( turpmāk – SO). Nav šaubu, lai netraucētu realizēt grupējumu merkantilos mērķus. Citu iemeslu nevarētu būt.

Šīs SO savā protesta vēstulē galvenokārt norādīja nevis uz jebkuru īres gadījumu, bet uz denacionalizēto māju īrnieku un namīpašnieku attiecībām, kas arī ir galvenā likumprojekta jēga – pakļaut visām iespējamām represijām denacionalizēto māju īrniekus un atbrīvoties no viņiem, ja nepilda ekonomisko grupējumu, lielo dzīvojamo telpu magnātu, banku un spekulantu – namīpašnieku – vienpusējās iegribas vai nenodrošina viņu alkatību, likvidēt šo iedzīvotāju masu kā šķiru, līdz pat deportācijai uz nekurieni, ko arī paredz likumprojekts.

Šeit nav runa par vairākumu namīpašnieku, kuri sadzīvo ar īrniekiem.

Valdošās koalīcijas valdībai "viens likums, divas taisnības": viena – īrniekiem, otra – namīpašumu baroniem vai ekonomiskajiem grupējumiem

Jābrīnās, ka līdz šim neviens nav ierosinājis Satversmes tiesā atzīt, ka uzraksts Ministru kabinetā "Viens likums, viena taisnība visiem" neatbilst Latvijas likumiem un Satversmē garantētajām tiesībām, vai pieprasījis tiesā, ka šī devīze par kaunu ir jānoņem.

Savā vēstulē SO izteica protestu, ka Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8. pantu.

Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes 04.05.1990. deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 8. pantu, kurā noteikts: "Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām."

Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojektu "Par kompensācijām", kas līdz šim netiek pildīts, tādēļ uzskatām, ka ir prettiesiski noklusēt par šo Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, kas ir amorāla un nosodāma pozīcija.

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Civillikuma 3. pantu, kurā definēts, ka jau iegūtās tiesības paliek neskartas.

Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. pantu, kurā noteikts, ka "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs".

Likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: "Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, – nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu."

Likumprojekts ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni.

Tiesībsargs un Ekonomikas ministrija jauc kārtis?

Denacionalizēto māju īrnieku tiesības aizstāvošās sabiedriskās organizācijas nevar samierināties ar šādu valsts varas netaisnīgu likumprojektu, ierobežojot denacionalizēto māju īrnieku tiesības, un protestē pret šo māju īrnieku dubulto diskrimināciju salīdzinājumā ar vispārējo dzīvojamo māju privatizācijas tiesisko statusu privatizēt īrētos dzīvokļus, kas tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās – labajos un sliktajos.

Iepazīstoties ar minēto Ekonomikas ministrijas (EM) vēstuli, tajā neatradīsiet nevienu atbildi uz pretenzijā izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem, tostarp minētās likumu normas, ko pieprasām ievērot, it kā neeksistē un to pārkāpumu sērija netiek apskatīta, izņemot CL 3. pantu, pieminot, ka, tēlaini izsakoties, šo normu varot arī mīdīt kājām – tā neesot mūžīga. Tie ir meli, jo šī norma ir "mūžīga" un piemērojama, kamēr tā ir spēkā.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas nomenklatūras pārstāvis atbildē nekaunas atsaukties uz tiesībsarga nekorekto un necienīgo, varētu teikt, nekompetento secinājumu:

1)"... sociālo tiesību īstenošana atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas [..], cieši saistīta ar katras valsts iespējām..." Kāds sakars "ekonomiskajai situācijai" ar valsts nolaidīgo vai bezatbildīgo attieksmi, pretenzijā minētās valsts likumu normas nepildot un apejot?

2) "... nostiprinātās tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij ir pienākums katram piešķirt mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm..." Pajautāsim tiesībsargam un EM departamenta direktoram Mārtiņam Auderam, kurš parakstījis šo vēstuli, kad un kurš denacionalizēto māju īrnieks ir prasījis piešķirt dzīvokli, ko nav pelnījis, ar motīvu – "man vajag, man pienākas"?

Denacionalizēto māju īrnieki prasa izpildīt pretenzijā uzskaitīto normatīvo aku noteiktos nosacījumus un nepieļaut, novērst atšķirīgos dzīvojamo māju privatizācijas noteikumus, jo, vieniem dodot tiesības privatizēt īrētos dzīvokļus, citai grupai to liedzot, tiek pārkāpts Civillikuma 1587. pants, dzīvokli nododot trešajai personai bez zaudējumu atlīdzināšanas, bez kompensācijas nodrošināšanas, kas noteikta minētajā AP lēmumā.

3) "... tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij jāgarantē personas tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā..." – kad, kādā dokumentā, kurš īrnieks ir prasījis nodrošināt tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā, kad tiek prasīts novērst pieļauto diskrimināciju – atšķirīgu privatizācijas politikas realizēšanu pret atsevišķām iedzīvotāju grupām, kad vieni varēja privatizēt vienādos apstākļos piešķirtos dzīvokļus – iegūtās tiesības nodrošināt uz mūžu, bet citiem, denacionalizēto māju īrniekiem, šīs iegūtās tiesības (CL 3., 1229., 1587. p.) tika atņemtas un netika kompensētas ar citu dzīvokli vai kompensāciju naudā.

4) "... Satversmes 105. pants neparedz personas subjektīvās tiesības uz valsts garantētu īpašuma minimumu, piemēram, dzīvokli," – atbildiet, lūdzu, kāds te sakars Satversmes 105. pantam ar valsts garantētu īpašuma minimumu, kad šī konstitūcijas norma nosaka ko citu – ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu". "Īpašumu (lasi: valsts vara) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību​."

Neviens īrnieks nav prasījis garantēt īpašuma minimumu, bet gan neatņemt jau iegūtās īres tiesības uz mājokli un nodrošināt tā privatizāciju vai to kompensēt.

EM citē nekorekto tiesībsarga secinājumu, kas attiecas uz esoša īpašuma tiesību neaizskaramību, un šī panta daļu "pievelk aiz matiem", lai nokauninātu īrniekus, ka, re, jūsu prasības neatbilst Satversmei.

Denacionalizēto māju īrnieku prasība ir 105. panta daļā: "Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm." Proti, atgriežot īpašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzīvotāju tiesības uz mājokli bez attiecīga risinājuma un kompensācijas, ko arī tika paredzēts garantēt, izpildot Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojektu "Par kompensācijām", kas joprojām ir spēkā, bet līdz šim nav izpildīts.

Ne Ekonomikas ministrijai ar likumprojektu, ne tiesībsargam nav tiesību ņirgāties, piesmiet šo un citas mūsu sabiedrisko organizāciju pretenzijā minētās spēkā esošo likumu normas un pazemot desmitiem tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku, kas vedina secināt, ka šie īrnieki tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vērst jebkuras represijas kā pret vainīgajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pēc 1940. gada Latvijas okupācijas tika nacionalizēti īpašumi.

Lasot pielikumā pievienoto EM vēstuli, kā arī TM vēstules, jūs neatradīsiet nevienu teikumu ar atbildi uz izteiktajām pretenzijām. Nav saprotams arī tiesībsarga cinisms, neizpratne vai maldināšana, interpretējot denacionalizēto māju īrnieku prasības, jaucot faktus un būtību, pilnīgi nepatiesi interpretējot Satversmi un izsakot nesakarīgus un nepamatotus viedokļus, kuri citēti EM vēstulē un šeit rakstā.

Tādējādi ar savu anomāliju pārpilnību apšaubāms ir ne tikai minētais likumprojekts, bet teiktais liecina arī par attiecīgu pielikumā pievienoto EM un TM vēstuļu autoru kompetenci un pat godprātību.

Ar kādu nolūku bija vajadzīgs samudžināt atbildi ar nevajadzīgu normatīvo aktu citēšanu, ministriju kompetences piesaukšanu un citiem jautājumiem, kam nav nekāda sakara ar sabiedrisko organizāciju pretenziju un atbildi uz to? Drīzāk EM ar šādu attieksmi – traktātu uz 4 lapām – paredz izraisīt lasītājos neizpratni, apjukumu, kaut naivi domāt, ka ar tādu neatbilstošu atbildi uz pretenziju un neatbilstošu tiesību normu uzskaitījumu, pārsātināšanu var pārliecināt cilvēkus par ministrijas patieso nodomu, jo likumprojekts viscaur ir "vienos vārtos" – atsevišķu grupu interesēs, un nav ne mazāko centienu īrnieku un īpašnieku tiesību "sabalansēšanai", kā teikts vēstulē. Nekāda "sabalansēšana" nav paredzēta nevienā likumprojekta pantā. Un likumprojekta taisītāji nav arī norādījuši, kurā pantā tad ir īrnieku tiesību nodrošinājums.

Likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" ir prettiesisks un amorāls pēc būtības

Likumprojekta pielikumā pat nav pievienots noteikta parauga īres līgums, toties izīrētājam piešķirtas tiesības noteikt, uz cik ilgu laiku viņš var slēgt īres līgumu, ko tajā ieslēgt, kādu maksu pieprasīt.

Ieskatīsimies atsevišķās, drastiskākajās, likumprojekta normās, kaut represīvais raksturs izskan tikpat kā visos pantos.

Lasām 7. pantu, kurā teikts, ka "īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku", proti, likums ierobežo kā īrnieku, tā izīrētāju tiesības brīvi rīkoties ar savām īres vai izīrēšanas tiesībām, tā termiņu nosakot likumā, un vēl papildina, ka "īres līguma termiņu nevar pagarināt, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu" – tātad īrnieks tiek pakļauts izīrētāja patvaļai ar īres nosacījumiem un maksu, kur viņš un viņa ģimene tiek padarīta par beztiesiskām būtnēm, jo likums īpašniekam – izīrētājam – piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jauna līguma nosacījumiem!

Starp citu, vairākos likumprojekta pantos tiek pārkāpta arī CL 2124. panta norma – "tiklīdz abas puses vienojas par nomas un īres līguma būtiskām sastāvdaļām, t.i., par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu" un CL 2125. pants, kas nosaka, ka "savstarpējā vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma".

Turklāt – vai kāds ir aizdomājies, ko nozīmē "terminēts līgums"? Tā ir sprādzienbīstama bumba! Ja tiek noslēgts līgums uz 5–10 gadiem un līgumā būs noteikts – par līguma noteikumu pārkāpumu – līgumsods 5000 eiro apmērā vai soda procenti, cits nosacījums vai pat nekas drīzāk nebūs atrunāts, kādas var būt sekas īrniekam? Tātad, ja īrniekam apnīk kalpot "barona" kaprīzēm vai īrnieks spiests citu apstākļu dēļ atstāt terminētā līguma īres dzīvokli pirms termiņa, vienpusēji, no viņa ar pilnu klapi var piedzīt līgumsodu vai, vēl labāk, – likt samaksāt par īri noteiktā īres līguma atlikušā termiņa apmērā, par visiem gadiem, jo līgums ir pārkāpts. Tas tāpat kā sakaru operatoriem – noslēdz uz 2 gadiem, termiņš nav pagājis, maksā sodu.

Likumā starp rindām var atrast arī citu triku, kas saistīts ar terminēto līgumu. Izīrētājs izsola īri par 1/m2 un līgumu slēdz uz vienu gadu. Aplaimotais īrnieks atstāj dārgo dzīvokli, mantas saved šajā "laimes" dzīvoklī. Paiet gads, un izīrētājs saka – slēdzu līgumu, bet man, nabagam, nav līdzekļu mājas kapitālremontam, tagad vajag 10/m2. Un īrnieks šokā – mantas uz mežu, pats bunkurā?
Tādas, lūk, EM nomenklatūras ieskatā ir "sabalansētas" tiesības?

Kā nav saprotams, ka vissabalansētākais termiņš ir, ja līgumu slēdz "uz nenoteiktu laiku". Tas izdevīgs abām pusēm, ja nepieciešams izbeigt saistības, vienīgi otru pusi brīdinot ar kaut kādu termiņu, lai tā varētu sagatavoties, rast risinājumu, nodrošināt savas tiesības – īrnieks varētu atstāt dzīvokli vai īpašnieks varētu sameklēt jaunu īrnieku.

Tālāk, likumprojekta 13. pants pasaka, ka "īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst", proti, likumprojektā "Dzīvojamo telpu īres likums" ģimenes locekļiem liegtas īres tiesības, ja ģimenes galva atstāj ģimeni, tas ir, pret īrnieka ģimeni ar likumu tiek vērsts bīstams paņēmiens, viņu var pakļaut represijām un izmest uz ielas ar zemesgrāmatas tiesneša lēmumu, vai, ja īpašnieks ļaus slēgt jaunu līgumu, tam sekos nepanesamas prasības un nosacījumi, jo likums īres līguma nosacījumus nereglamentē. Tas ir, ar likumu ir noteiktas izīrētāja tiesības uz represijām pēc izcilas totalitāras valsts parauga, jo pantam nav ne skaidrojuma, ne turpinājuma. Tātad Ekonomikas ministrijas ierēdņi plāno rupji pārkāpt Civillikuma 1229. pantā noteikto, ka "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs".

Vai Latvijā atgriežas dzimtbūšana, baronu vara?

Traģēdija uz vietas – ģimenei ar bērniem nav ne naudas, ne līdzekļu, ne jumta virs galvas. Uz "balto baronu" žēlsirdību diez vai īrnieks varēs paļauties, ja īrnieks nepiekritīs maksāt izīrētājam, cik tas prasīs.

Likuma 16. pants paredz, ka "īres maksu var noteikt kā maksājumu un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus, maksājumus par pakalpojumiem, kas izriet no dzīvojamās telpas un palīgtelpu lietošanas, [..] nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u. c.)". Pilna palete pēc apetītes un vienpusējā kārtā? Tās ir sabalansētas tiesības?!

Te izriet arī nerakstītas īpašnieka tiesības īrnieka īres maksā aprēķināt maksu par telpām, ko lieto pats īpašnieks, nomnieki saimnieciskām un tirdzniecības platībām, par autostāvvietu ierīkošanu par maksu utt., visus maksājumus sadalot uz īrniekiem, kas jau eksistē arī spēkā esošajā īres likumā, arī saņemot maksu par nomu telpām – dubults neplīst!

Un Pārejas noteikumi, kas arī ir likums, rada pamatotas bažas par papildu represijām. Te "izīrētājam līdz 2023. gada 31. decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi", te tomēr tie jānes uz Zemesgrāmatu, lasi: "Līdz 2018. gada 1. janvārim noslēgtos īres līgumus ieraksta zemesgrāmatā." Tiktāl it kā skaidrs.

Un kā tulkosiet šo teikumu – "Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu"?

Nu ko, denacionalizēto māju īrnieki, slēgsiet gan jaunus līgumus, un jums paprasīs "maksāt ragā, cik tas maksā" un izbeigt savu statusu vai – ārā no mājas, uz ielas! Ja suni no dzīvokļa izmet uz ielas, vainīgo var sodīt par cietsirdību pret dzīvnieku, bet īrnieki tiek nostādīti vēl beztiesiskākā statusā.

Ekonomikas ministrija arī Pārejas noteikumos pacenšas apdāvināt namīpašniekus, nosaka noteikumus, lai tiesai nebūtu, kur bāzt savu degunu. Pantu citējam pilnībā: "Papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu."

Nav pat divu domu, namīpašumu mahinatori ar šo normu pilnībā tiek aplaimoti denacionalizētos īrniekus pakļaut savai varai kā dzimtcilvēkus – īrnieks nepatīk – uz nekurieni "soļos – marš!". Par tādu laimi, ja es būtu namīpašnieks – izīrētājs, likuma autoriem noteikti atnestu labu honorāru – dots devējam atdodas. Jo šodien bez maksas ir tikai pelei siers.

Ir arī citas nojautas. Ja denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki mājā īrēs dzīvokli ilgāku laiku, viņi kļūs šīs mājas līdzīpašnieki, jo kā gan citādi, ja maksās par mājas tirgus vērtības atjaunošanu, kapitālieguldījumiem kā dzīvokļu īpašnieki. Nu īrnieki būs tiesīgi vērsties tiesā ar prasību piešķirt šīs mājas līdzīpašnieka statusu (?).

Ir apsveicama Ekonomikas ministrijas rīcība, sagatavojot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", ar kuru plāno "sabalansēt" izīrētāju un īrnieku tiesības, gādājot par to, lai abas šīs naidīgās, karojošās puses kļūtu laimīgas, arī īrniekiem radot apstākļus kļūt par īres nama līdzīpašniekiem.

Ir viens, pat vairāki jautājumi – kā Zemesgrāmatas nodaļas tiks galā ar īres līgumu kravu apstrādi, līgumu termiņu kontroli, informācijas pārsūtīšanu VID nodokļu iekasēšanai, tiesneša lēmumu pieņemšanai par izlikšanu? Un kāds būs visu citu šī procesa dalībnieku, tajā skaitā notāru, tiesu izpildītāju un policijas, darba apjoms un dokumentu plūsma? Noskaidrot šo jautājumu EM zinātniekiem vēl nav uzdevusi.

Un raudiet vai smejaties – šāds likuma šedevrs tika nosūtīts Saeimai ar visu ministriju valsts sekretāru un ministru akceptu un svētību! Balsojiet par politisko partiju koalīciju 13. Saeimas vēlēšanās! Tā ir īsta varas koalīcija un jūsu "laimes" nesēja. Un ZZS un NA reitingi oktobrī esot auguši. Re, cik dāsna tauta – mīl savus mocītājus.

Tomēr paredzu, ka Saeimas deputāti, jau ejot uz vēlēšanām, padomās un atmetīs šādu nekaunības kalngala likumprojektu atpakaļ EM mājokļu departamentam, tāpat kā 2014. gadā (laikam par brāķi tā autors tika paaugstināti amatā!), jo šis ir tā paša likumprojekta analogs.

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma"

Saistītie raksti:

*https://www.pietiek.com/raksti/privatizeto_daudzdzivoklu_maju_parvaldisana_gadsimta_bardaks

*http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

*http://www.delfi.lv/news/comment/comment/klementijs-rancans-netiro-udeni-grib-izliet-kopa-ar-bernu.d?id=48059139

*http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/287998-ko-paredz-jaunais-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekts/?show=coment#komentari

*http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html
https://www.pietiek.com/raksti/sabiedrisko_organizaciju_atklatais_protests_pret_dzivojamo_telpu_ires_likumprojektu

*http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/?vss_date=2017-10-12

*http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40438759
(Dzīvojamo telpu īres likums un anotācija)

*http://nra.lv/latvija/viktors-avotins/226094-jauni-dzimtbusanas-laiki.htm

https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises

*http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule__atzinums_par_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums_un_pieteikums_lidzdalibai_likumprojekta_pilnveidosanai

*http://www.pietiek.com/raksti/par_likumprojektu__dzivojamo_telpu_ires_likums